Lai mazinātu intensīvu nokrišņu izraisītu applūšanas risku Svētes upei piegulošajās teritorijās, šogad veikti virkne darbu Būriņu ceļa un Sniega ielas apkaimē. Viens no vērienīgākajiem – jauna tilta būvniecība pār Svēti Būriņu ceļā: veco koka tiltu, kas savu laiku jau bija nokalpojis, nomainījis jauns dzelzsbetona tilts ar lielāku nestspēju. Kaut gan vēl nepieciešami atsevišķi darbi, lai varētu teikt, ka tilts ir pilnībā gatavs, nākamnedēļ to plānots atvērt satiksmei. Taču paralēli šajā rajonā turpinās citi darbi applūšanas risku samazināšanai – tiek tīrīti un veidoti jauni grāvji un caurtekas, ir demontēts tilts Vītolu ceļā, tā vietā izbūvēta caurteka regulators un uzbērts Vītolu ceļa posms no caurtekas līdz Miezītes ceļam, bet tuvākajā laikā sāksies koka laipu būvniecība Sniega ielai piegulošajās applūstošajās pļavās.
Jelgavas pašvaldība Būriņu ceļa un Sniega ielas apkaimē īsteno projektu «Kompleksu pasākumu īstenošana Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajās teritorijās». Tas ietver virszemes notekūdeņu sistēmas sakārtošanu Būriņu ceļa posmā no Blāzmas līdz Zemgaļu ielai, Svētes caurplūdes atjaunošanu pie Būriņu ceļa tilta jeb jauna tilta būvniecību pār upi, novadgrāvja caurplūdes atjaunošanu pie Būriņu ceļa – caurtekas pārbūvi –, kā arī zaļās infrastruktūras izveidošanu Sniega ielai piegulošajās teritorijās.
Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» projektu vadītāja Kristīne Vuškārniece skaidro, ka šobrīd objektā paveikti aptuveni puse no plānotā un finiša taisnei tuvojas viens no vērienīgākajiem darbiem – tilta pār Svēti izbūve Būriņu ceļā, kura celtniecība sākās jūnijā. «Tilts ir gandrīz gatavs, un tuvākajās dienās to atklās satiksmei. Tiesa, darbi tur vēl turpināsies – būvniekiem pie tilta jānostiprina krastu nogāzes. Jāpiebilst, ka projekta gaitā ne tikai uzbūvēts tilts, bet arī sakārtotas tilta uzbrauktuves, proti, aiz tilta kreisajā krastā ieklāts asfaltbetona segums 15 metru garumā, labajā – 17,5 metru garumā, bet pēc šī pārejas posma izbūvēts jauns grants segums 22,5 metru garumā kreisajā krastā un 40 metru garumā labajā krastā, bet abpus tiltam būs uzstādītas tērauda drošības barjeras,» stāsta K.Vuškārniece.
Lai novērstu plūdu apdraudējumu, Būriņu ceļa un Sniega ielas apkaimē aktīvi turpinās virszemes notekūdeņu sistēmas sakārtošana, kas ir viena no darbietilpīgākajām projekta aktivitātēm, – tiek veikta koku un krūmu izciršana, grāvju atjaunošana, caurteku tīrīšana, to pārbūve un izbūve. «Līdzšinējā novadgrāvju sistēma šajās teritorijās funkcionēja nepilnīgi, līdz ar to nenodrošināja ūdens novadīšanu un intensīvu nokrišņu gadījumā applūda ielas un privātmāju teritorijas. Risinot šo problēmu, tur tiek tīrīti grāvji. Vietās, kur to nebija, tiek izrakti jauni, bet vietās, kur tos ielas platuma dēļ nevarēja izrakt, zem zemes izbūvēti lietusūdens drenāžas kolektori,» tā «Pilsētsaimniecības» projektu vadītāja Liene Klauža, piebilstot, ka tādus kolektorus izbūvē Upeņu, Keramiķu un Briežu ielā. Līdz ar grāvju tīrīšanu pārbūvētas arī caurtekas zem iebrauktuvēm uz privātmājām. «Vēsturiski tas ir mazdārziņu rajons, kurš šobrīd jau kļuvis par privātmāju teritoriju. Atsevišķās ielās grāvji bija pavisam aizauguši, tajos izbūvētas dažāda izmēra caurtekas vai vispār to nebija, un tas būtiski apgrūtināja caurplūdi un ūdens novadīšanu. Tīrot grāvjus, zem iebrauktuvēm uz privātmājām tiek izbūvētas jaunas 300 milimetru diametrā caurtekas, turklāt visas tādā augstumā, lai nodrošinātu vienmērīgu un ātru ūdens caurplūdi,» papildina L.Klauža, norādot, ka tur kopumā būs 60 jaunas caurtekas, tostarp šobrīd uzstādītas jau aptuveni 40.
K.Vuškārniece skaidro, ka pēc lietusūdens kanalizācijas tīkla izpētes atklājies, ka Bebru ceļā vairākās vietās ir bojāti lietusūdens kanalizācijas kolektori, tāpēc tie nomainīti. Jauns kolektors izbūvēts Bebru ceļa un Smilgu ielas, kā arī Bebru ceļa un Palu ielas krustojumā.
Šobrīd arī veikti atsevišķi darbi applūstošajās palienes pļavās starp galveno novadgrāvi un Sniega ielu, kur tiks izbūvēta atbilstoša infrastruktūra, lai izveidotu atpūtas zonu ar koka laipu celiņu tīklu. «Koka laipu celiņu tīklam jābūt pabeigtam līdz 20. janvārim. Applūstošajās pļavās jau atzīmēta koka celiņu trase, un tuvākajās dienās, ja to ļaus laikapstākļi, būvnieki tur plāno sākt zemē dzīt skrūvpāļus, uz kuriem nostiprināt koka laipas. Tās būs aptuveni 1–2 metrus virs zemes, lai pa laipām varētu pārvietoties arī tad, kad pļava ir applūdusi vai mitra,» stāsta K.Vuškārniece, piebilstot, ka celiņu tīkls tiks savienots ar trim grantētām takām, kas jau izbūvētas. Koka laipu kopgarums Svētes palienes pļavās būs apmēram 1,6 kilometri. «Domājot par drošību, laipām būs arī margas. Laipu uzstādīšana gan sāksies mazliet vēlāk,» norāda K.Vuškārniece. Tāpat palienes pļavās starp galveno novadgrāvi un Sniega ielu vairākās vietās ir izveidoti mitrāji, kuros iestādītas niedres, smaržīgās kalmes un vītolu vējmietiņi.
Visiem būvdarbiem Būriņu ceļa un Sniega ielas piegulošajā teritorijā jābūt pabeigtiem līdz nākamā gada 20. janvārim. Kopējās projekta izmaksas ir 2 100 900 eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 1 785 765 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 78 783,75 eiro un Jelgavas pašvaldības finansējums 236 351,25 eiro.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
21.3 °C,
3.7 m/s,
61.8 % 
21.3 °C,
3.7 m/s,
61.8 %