Nākamā gada rudenī Latvijas ceļu bīstamākajos posmos varētu tikt uzstādīti aptuveni 100 fotoradari, trešdien nolemts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.
Kā norādīja Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, līgumu slēgšana, radaru pirkšana un uzstādīšana varētu aizņemt aptuveni deviņus mēnešus, turklāt Iekšlietu ministrijai ir jāizstrādā un jāiesniedz apstiprināšanai valdībā projekts par fotoradaru uzstādīšanu un pirkšanu.
Zivtiņš norādīja, ka fotoradari tiks uzstādīti vietās, kur bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, ceļu posmos, kur negadījumi visbiežāk ir saistīti ar ātruma pārkāpšanu, kā arī vietās, kur ir apgrūtināta policijas klātbūtne.
Tāpat Zivtiņš skaidroja fotoradaru uzstādīšanas, apkalpošanas un sodu iekasēšanas sistēmu, kura palīdzētu cīņā ar «draugu būšanu» vai samaksu tieši policistam, liekot soda naudai nonākt Valsts kasē.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas priekšsēdētājs Andris Lukstiņš gan norādīja, ka vismaz pagaidām pastāv nopietnas problēmas, kas saistītas ar sodu iekasēšanu no ātruma pārkāpējiem, taču sīkāk par šo jautājumu netika diskutēts.
Satiksmes ministrs Ainars Šlesers norādīja, ka fotoradaru iegādes jautājums tiks izskatīts, izvērtējot valsts budžetu nākamajam gadam.
Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs Mareks Segliņš vēlas, lai jau tuvākajā laikā Latvijā tiktu iegādāti un uzstādīti aptuveni 100 jauni fotoradari.
Segliņš atzīmē, ka pirmie fotoradari Latvijā esot sevi pierādījuši. Tie atmaksājas, jo tiek fiksēts ļoti daudz pārkāpumu. «Tas rādītājs ir tāds, ka vidēji stundā katrs radars nofiksē ap 20 pārkāpumus. Ja vidējais sods ir kādi 30 lati, mēs varam sarēķināt, kādas summas sanāk,» fotoradaru ienesīgumu skaidroja ministrs.
Segliņš uzsvēra, ka, pateicoties fotoradariem, ir izdevies arī samazināt braukšanas ātrumu uz ceļiem.
«Mums ir divi pārkāpumu veidi, kuru dēļ iet bojā cilvēki un kuru dēļ tie gūst traumas satiksmes negadījumos: tā ir braukšana apreibinošo vielu ietekmē un tā ir braukšana, pārsniedzot pieļaujamo ātrumu,» secinājis Segliņš. Ja cīniņā pret sēšanos pie stūres apreibinošo vielu ietekmē policijas rezultāti pēdējā laikā ir uzlabojušies, tad ar ātrajiem braucējiem situācija joprojām ir nopietna, atzina ministrs.
Segliņš pieļāva, ka nākotnē uz ceļiem, piemēram, uz Rīgas-Jūrmalas šosejas, varētu tikt novietoti arī «viltus radari» jeb fotoradaru mulāžas – stabi, kuros ik pa laikam tiktu ievietoti īstie radari. Tādējādi šoferi nezinātu, kurā vietā viņu braukšanas ātrums tiek piefiksēts un kurā nē.
Ministrs jau tuvākajā laikā ir apņēmies lūgt valdībai papildu līdzekļus fotoradaru iegādei, bet, ja tādi neatradīsies, tiks apsvērtas iespējas minētajam mērķim piesaistīt privāto un publisko partnerību.
Viena fotoradara iegāde un uzstādīšana, sadarbojoties ar kādu Vācijas firmu, izmaksā aptuveni 50 000 eiro jeb 35 140 latus.
Kā ziņots, pirmie fotoradari Latvijas autoceļu satiksmi sāka kontrolēt šā gada jūlija sākumā un jau pirmajā darbības nedēļā tie fiksēja ap 700 ātruma pārkāpumus. Līgums par četru pārvietojamo fotoradaru iegādi tika noslēgts šā gada 30.janvārī.
www.leta.lv
15.7 °C,
0.6 m/s,
94.6 % 
15.7 °C,
0.6 m/s,
94.6 %