3.8 °C, 0.8 m/s, 85.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāNākamgad sola saglabāt bezmaksas pusdienas pirmklasniekiem, stipendijas studentiem un nemazināt pedagogu darba algas
Nākamgad sola saglabāt bezmaksas pusdienas pirmklasniekiem, stipendijas studentiem un nemazināt pedagogu darba algas
01/12/2010

Nākamgad tiks saglabātas bezmaksas pusdienas pirmklasniekiem un pedagogu darba algas visās izglītības pakāpēs, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem solīja izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks.

Nākamgad tiks saglabātas bezmaksas pusdienas
pirmklasniekiem un pedagogu darba algas visās izglītības pakāpēs,
šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
deputātiem solīja izglītības un zinātnes ministrs Rolands
Broks.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nākamā gada budžetā
izdevumi ir jāsamazina par 4 miljoniem latu. Ministrs uzsvēra, ka
samazinājums ir veikts tajās sadaļās, kurās ir pieejams lielāks
finansējums. Par 1,2 miljoniem latu mazāk nākamgad būs
profesionālās izglītības programmu īstenošanai, jo tiks turpināta
profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija un samazināts
profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu
nodrošinājums.

Ministrs stāstīja, ka šoruden, pēc tam kad profesionālajās
izglītības iestādēs iestājās vairāk skolēnu, nekā bija plānots,
profesionālo skolu vispārizglītojošo priekšmetu pedagogu darba
algai papildus tika piešķirti papildus 2,6 miljoni latu, kas bija
paredzēti vispārizglītojošai izglītībai, kur skolēnu skaits
samazinājās

Par 307 797 latiem samazinās stipendiju fondu, piešķirot
augstskolām finansējumu kredītam pielīdzināmajām stipendijām
doktorantiem. Vienu miljonu latu plānots ietaupīt studējošo un
studiju kreditēšanas procentu maksājumiem. Broks apgalvoja, ka
nākamgad nebūs nepieciešams tik liels finansējums studējošo un
studiju kredītu procentu starpības segšanai, jo ievērojami kritušās
kredītu procentu likmes. Savukārt koledžām paredzēts samazināt
studiju vietu skaistu mazāk prioritāro jomu programmās –
grāmatvedības un pasta darbinieku sagatavošanā, tādējādi ietaupot
53 942 latus.

Par 46 479 latiem tiks samazināts finansējums fundamentālo un
lietišķo pētījumu projektu īstenošanai un Latvijas Zinātņu
akadēmijai atbilstoši emeritēto zinātnieku skaita samazinājumam.
2011.gadā jauni emeritēto zinātnieku mūža granti netiks piešķirti,
bet nodrošināts finansējums esošiem emeritētajiem zinātniekiem.

Tirgus orientētiem pētījumiem finansējums tiks samazināts par
118 521 latiem. IZM ir apņēmusies izpildīt saistības un nodrošināt
finansējumu 23 tirgus orientētiem pētījumu projektiem. Konkursu par
jaunu projektu pieteikumu iesniegšanu 2011.gadā neorganizēs un
jaunu pētījumu projektu finansēšanu nesāks.

Par 1 178 220 latiem tiks samazināts finansējums valsts
ilgtermiņa saistībām sportā – dotācijai, kas bija paredzēta
Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) valsts galvoto aizdevumu
atmaksai. Netiks veikta valsts galvotā aizdevuma atmaksa projekta
«Latvijas Nacionālā valsts sporta centra «Mežaparks»
rekonstrukcija» īstenošanai, jo šī projekta īstenošanai tiek
mainīts aizdevuma atmaksas grafiks.

Par 38 016 latiem tiks samazināts pieejamais finansējums sporta
federāciju īstenotajām programmām un pasākumiem, kā arī par 57 025
latiem samazināsies finansējums IZM apakšprogrammā «Augstas klases
sasniegumu sports». Tiek plānots, ka samazināsies līdzfinansējuma
apjoms sporta būvju celtniecībai, rekonstrukcijai un iegādēm.

IZM nākamā gada budžetā plānots izdevumu pieaugums 764 003 lati,
tajā skaitā – 400 300 lati minimālās mēneša darba algas
palielināšanai līdz 200 latiem mēnesī un 363 703 lati, lai
nodrošinātu pirmsskolas un sākumskolas mācību priekšmetu standartu
un programmu pilnveidi atbilstoši bērnu vecumposmam.

Komisijas deputāti uzsvēra, ka IZM ir pārdomāti veikusi
finansējuma samazinājumu, taču arī atzina, ka labāk būtu, ja
finansējumu izglītībai un zinātnei nevis samazinātu, bet
palielinātu par 4 miljoniem latu.

Šādam finansējuma samazinājumam piekrīt arī Latvijas Izglītības
un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), taču LIZDA
priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš aicināja IZM un atbildīgās
Saeimas komisijas deputātus domāt par to, kā, īstenojot
finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam» un samazinoties skolēnu
skaitam, tomēr nodrošināt, lai skolotāju darba alga nesamazinātos.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka «demogrāfiskā bedre» jau ir
sasniegusi vidusskolas un būs jārēķinās ar vidusskolu slēgšanu.

Tāpat tika uzsvērts, ka nākamajā gadā aptuveni tādā pašā līmeni
saglabāsies valsts finansētās studiju vietas augstskolās, tostarp
arī sociālo zinātņu jomās.

Ministrs informēja arī par domstarpībām ar Latvijas Pašvaldību
savienību (LPS) par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par
profesionālās izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Vakar
valdība neatbalstīja grozījumus Izglītības likumā, tādēļ mēneša
laikā IZM un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
deputāti gatavos sanāksmi, lai vēlreiz pārrunātu šo jautājumu.

LETA