Latvijā

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012. gadam patlaban plānoti 3,017 miljardu latu apmērā, kas ir par 290,9 miljoniem latu mazāk nekā šā gada budžetā, paredz šodien valdības apstiprinātie valsts budžeta bāzes izdevumi 2012.- 2014. gadam.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012. gadam patlaban
plānoti 3,017 miljardu latu apmērā, kas ir par 290,9 miljoniem latu
mazāk nekā šā gada budžetā, paredz šodien valdības apstiprinātie
valsts budžeta bāzes izdevumi 2012.- 2014. gadam.

Finanšu ministrijas (FM) iesniegtais bāzes izdevumu aprēķins,
kas vēl tiks precizēts, paredz, ka valsts pamatbudžeta bāzes
izdevumi 2012. gadam aprēķināti 3,017 miljardu latu apmērā, kas ir
par 290,9 miljoniem latu mazāk nekā apstiprinātie izdevumi
2011.gada valsts budžeta likumā. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi
2013. gadam aprēķināti 2,776 miljardu latu un 2014. gadam – 2,69
miljardu latu apmērā.

Valdība ārkārtas sēdē šos rādītājus pamatā akceptējusi, kā arī
uzdevusi FM precizēt bāzes izdevumu aprēķinus vairākās pozīcijās,
piemēram, Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei paredzēto līdzekļu
apjomu un ar sociālās drošības tīkla turpināšanu saistītiem
pasākumiem. Kopējo izdevumu bāzes apjomu šie papildus pasākumi
varot izmainīt palielinājuma virzienā.

Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2012. gadam
aprēķināti 1,415 miljardu latu apmērā, 2013. gadam – 1,4 miljardu
latu apmērā un 2014. gadam – 1,264 miljardu latu apmērā.

2012., 2013. un 2014. gada valsts speciālā budžeta bāzes
izdevumi salīdzinājumā ar 2011. gada valsts budžeta likumā
paredzētajiem attiecīgi samazināti par 20 miljoniem, 34,8 miljoniem
un 170,4 miljoniem latu.

Valsts budžeta bāzes izdevumi ir tāds finansējuma apjoms, kas
nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, un uz tiem tiek
attiecināta turpmāka izdevumu samazināšana (konsolidācija). Pēc
tam, ņemot vērā bāzes izdevumus un konsolidācijas apmēru, tiek
aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms
un izdevumu apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts
iestādei.

Finanšu ministrija šodien informējusi Ministru kabinetu arī par
nesaskaņotajiem ministriju papildu finansējuma pieprasījumiem
pamatfunkciju īstenošanai – 2012. gadā par 107,85 miljoniem latu,
2013. gadā – par 118,76 miljoniem latu, 2014. gadā – par 113,9
miljoniem latu.

Informācija par pašvaldību plānotajiem izdevumiem tiek
aprēķināta un apkopota tikai tad, kad ir skaidrība par valsts
budžeta galvenajiem rādītājiem.

LETA jau ziņoja, ka starptautiskie aizdevēji sarunās ar Latvijas
valdību norādījuši, ka nākamgad vēlētos redzēt daudz ambiciozākus
valsts budžeta deficīta mērķus – zem noteiktās 3% robežas no
iekšzemes kopprodukta -, kas nozīmētu vēl lielāku budžeta deficīta
samazinājumu, nekā plānots līdz šim.

Savukārt kā konsolidāciju pamatvirzienu 2012. gadam un
turpmākajiem gadiem valdība šobrīd ieņēmumu pusē vērtē nekustamā
īpašuma nodokļa reformu, kur, sākot ar 2012. gadu, paredzamā
papildu fiskālā ietekme būtu aptuveni 7 miljoni latu gadā, kā arī
ēnu ekonomikas apkarošana. Savukārt budžeta izdevumu pusē –
pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta optimizācija, nodrošinot
atlikušo nepieciešamo fiskālo ietekmi budžeta bilances (pēc EKS
metodoloģijas) aizdevuma programmas mērķa sasniegšanai.

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums «Par 2012. gada
budžeta fiskālās konsolidācijas un Māstrihtas kritēriju izpildei
nepieciešamo lēmumu pieņemšanu», ar kuru iepriekš aiz slēgtām
durvīm iepazinās valdība.

LETA