17 °C, 4.5 m/s, 92 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraNacionālā teātra «Satisfakcijā» debitēs jelgavnieks Mārtiņš Upenieks
Nacionālā teātra «Satisfakcijā» debitēs jelgavnieks Mārtiņš Upenieks
10/09/2013

12. septembrī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī piedzīvos režisora Dāvja Auškāpa iestudētā izrāde «Satisfakcija». Tajā debitēs arī jelgavnieks Mārtiņš Upenieks. «Man šajā izrādē ir loma, kurā nav daudz jādara, nav jāplēš nervi un jāmokās negulētās naktīs, bet sajūtas ir ļoti labas – nevaru sagaidīt pirmizrādi,» viņš saka.

Ilze Knusle-Jankevica

12. septembrī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī
piedzīvos režisora Dāvja Auškāpa iestudētā izrāde «Satisfakcija».
Tajā debitēs arī jelgavnieks Mārtiņš Upenieks. «Man šajā izrādē ir
loma, kurā nav daudz jādara, nav jāplēš nervi un jāmokās negulētās
naktīs, bet sajūtas ir ļoti labas – nevaru sagaidīt pirmizrādi,»
viņš saka.

M.Upenieks šovasar absolvēja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA)
aktieru bakalaurus, un šī viņam būs pirmā loma jau ne kā akadēmijas
studentam. Lai gan viņš ir Nacionālā teātra ārštatnieks, Mārtiņš
priecājas par šo lomu. «Ja jaunajam aktierim nav gadā vismaz trīs
lomas, tad viņš visai ātri var pamest šo profesiju,» spriež jaunais
aktieris. Visvairāk viņu baida tas, vai izdosies tikt galā ar
mazvērtības kompleksiem, kas var rasties, jaunam aktierim netiekot
pie lomām. «Ir ierasts, ka jaunajiem aktieriem no sākuma dod
viesmīļa, lāpu turētāja, grīdas mazgātāja lomu – bez maz vai vienu
ainu izrādē, kurā teksta ir ļoti maz vai nav vispār. No tā var
sākties iekšējā nezāle, ka jūties nenovērtēts, un es baidos, vai
man izdosies tikt ar šo nezāli galā,» atzīst aktieris.

 

Skolā uz teātra pulciņu nepavilkās

Mārtiņš stāsta, ka teātrī nonāca nejauši – nevienu mirkli skolas
laikā viņš nedomāja, ka kļūs par aktieri. «Jā, man patika būt uz
skatuves, vadīt, organizēt, domāt, piedalīties,» viņš stāsta,
piebilstot, ka skolā bijis arī teātra pulciņš, bet uz to Mārtiņš
nav pavilcies. Viens no iemesliem, kāpēc nolēmis stāties aktieros,
bijis tas, ka viņam šķitis: tā ir radoša profesija un to varēs
apvienot ar ģitārspēli. Šī doma izrādījās maldīga. «Šos četrus
studiju gadus laika neatlika nekam, arī draugiem ne…»

Uz jautājumu, vai ir jāprot kas īpašs, lai tiktu aktieros,
Mārtiņš atbild noraidoši. Uzņemot dažādus cilvēkus: teicamniekus,
nesekmīgos, dziedošos, dejojošos, garus, īsus, resnus, tievus. «Kā
teicis kāds režisors – aktierim jābūt tādam, it kā bišķi Dievs būtu
uzspļāvis. Tā ir kripatiņa talanta un milzīgas darba spējas. Es
teiktu, ka aktieris ir cilvēks, kuru interesē pasaule, lasīt,
redzēt, uztvert apkārt notiekošo, arī izstādes, kino, mūziku,» viņš
spriež.

Mārtiņš atzīst, ka Latvijā aktieris pelna maz, bet, stājoties
Kultūras akadēmijā, par to neviens nedomājot. Turklāt aktieriem ir
dažādas iespējas piepelnīties – seriālā, filmā, reklāmā, kaut ko
ierunāt, vadīt pasākumu. «Būtu jocīgi, ja es nestrādātu savā
profesijā,» Mārtiņš nav šaubījies ne mirkli. Viņi ar draugu aktiera
profesiju pat nodēvējuši par kalpošanu.

 

Filmējies «Ēnu spēlēs»

Lai gan Mārtiņš tikai nupat beidzis LKA, viņš ir piedalījies
vairākās izrādēs un guvis arī nelielu pieredzi filmējoties.
Izrādās, viņš ir filmējies vienā latviešu detektīvseriāla «Ēnu
spēles» sērijā. «Man tur bija jāizkrīt no 4. stāva balkona, bet,
protams, izmeta lelli,» stāsta Mārtiņš. Viņš atzīst, ka filmēšanās
seriālos aktierim, lai arī kādas kvalitātes darbs tas arī būtu,
šodien tomēr nozīmē papildu ienākumus, kas ir ļoti svarīgi. Uz
jautājumu, vai viņš filmētos arī vispopulārākajā Latvijas seriālā
«Ugunsgrēks», Mārtiņš atbild: «Es to seriālu neskatos, bet droši
vien piekristu.»

Mārtiņš atzīst, ka, piešķirot aktieriem lomas, viens no
būtiskiem kritērijiem ir viņu ārējais izskats. Tā pēdējās divās
izrādēs Mārtiņam tikusi mačo tipa vīrieša loma. «Režisors jau
skatās pēc izskata: garš, jauns, zemu balsi, simpātisks, izteiktiem
vaigu kauliem. Bet es pats negribu domāt, ka mačo tips ir mana
loma,» tā M.Upenieks. Tieši tāpēc viņš ļoti priecājas par lomu
izrādē «Sen jau tā vajadzēja, Zaķi!» (teātrī «Dirty Deal teatro»).
«Es tur esmu mīļš un pūkains lācēns.»

 

Mīļākais rekvizīts – lielgabals

Mārtiņš stāsta, ka viņa mīļākais rekvizīts ir lielgabals no
izrādes «Puikas» (iestudēta pēc Fjodora Dostojevska darba «Brāļi
Karamazovi» motīviem). Teātros gan rekvizīti tiek nodrošināti, bet
studiju laikā aktieriem pašiem nācies tos meklēt. «Meklēju
internetā 19. gadsimta beigu lielgabaliņu, ar kuru, vēlams, varētu
šaut. Atradu vienu kaut cik par desmit latiem, bet tas neizskatījās
autentisks. Tad nu laukos ar vectēvu uztaisījām paši no koka,»
stāsta aktieris, piebilstot, ka izmantots arī īsts
šaujampulveris.

 

«Pilsētai ir nozīme, kāds tu esi»

Iestājeksāmenos LKA komisijā sēdējis režisors Mihails Gruzdovs.
Viņš Mārtiņam prasījis, no kurienes viņš ir. Kad Mārtiņš
atbildējis, ka no Jelgavas, M.Gruzdovs noteicis: «No Jelgavas labi
aktieri nāk.» «Tobrīd to nesapratu, bet tagad zinu, ka M.Gruzdova
sieva aktrise, režisore un akadēmijas pasniedzēja Inda Roga ir
jelgavniece, arī viņas audzēkne Baiba Neja, tad vēl Andris Keišs,
Artūrs Skrastiņš,» uzskaita Mārtiņš.

Viņš ir pārliecināts, ka pilsētai ir loma tajā, kāds izveidojas
cilvēks. «Man patīk pilsētas, kurās ir upes. Man patīk braukt ar
riteni vai vilcienu pār tiltu. Emocionālas atmiņas man saistās ar
Raiņa parku, kur notikuši dažādi muzikāli pasākumi. Arī pie skolas
man patīk un RAF rajons – bērnībā es tur dzīvoju. Tagad nesen biju
aizminies ar velosipēdu ekskursijā un secināju, ka viss kļuvis tik
maziņš,» stāsta Mārtiņš.

Turpinot tēmu «Jelgava un teātris», Mārtiņš stāsta, ka reiz ar
izrādi «Svētceļnieks» viesojies Jelgavas Studentu teātrī. «Teātris
ir jauks, tajā ir laba atmosfēra, intīma sajūta. Un tieši tas
teātrī ir svarīgi, lai skatītāji un aktieri justos labi,» tā
jaunais aktieris, piebilstot, ka visvairāk aktiera darbā viņam
patīk izspēlēt etīdes, jo visas labākās idejas rodas tieši tādā
brīvā mēģinājuma procesā.

Foto: Anastasija Golubeva un no aktiera personīgā arhīva

 

Mārtiņš Upenieks

Dzimis: 27.08.1989.

Mācījies: Jelgavas Valsts ģimnāzijā, Latvijas Kultūras akadēmijā
(pašlaik – maģistrantūrā)

Labākā pēdējā laikā redzētā filma: «Nav dūmu bez stobriem» (rež.
Gajs Ričijs)

Labākā pēdējā laikā izlasītā grāmata: Ē.M.Remarks «Ēnas
paradīzē»

Labākā pēdējā laikā redzētā izrāde: «Tumšās alejas» (Jaunais
Rīgas teātris)

Labākais pēdējā laikā dzirdētais mūzikas albums: «Muse» «The 2nd
Law»

 

Par izrādi:

 

Krievu autora Jevgeņija Griškoveca lugā «Satisfakcija» uzticība
joprojām ir uzmanības centrā – vīrieša un sievietes attiecības.
Biznesmenis Saša sarīko psiholoģiskā terora paraugstundu savam
jaunajam kolēģim Dmitrijam, jo tas flirtējis ar viņa sievu.
Mūsdienu duelim izraudzītie ieroči ir stiprais alkohols, likme –
miljons dolāru. Lomās: Ivars Puga, Ivars Kļavinskis, Līga Zeļģe,
Mārtiņš Egliens, Kaspars Aniņš, Mārtiņš Upenieks. Izdevums
«Kultūras Diena un Izklaide» to nosaucis par vienu no jaunās teātra
sezonas intriģējošākajām debijām.