Pagājušās nedēļas nogalē Jelgavas kultūras namā izskanējis diriģenta Aigara Meri veidotais koncerts «Pūt, vējiņi». Portāls http://www.jelgavasvestnesis.lv/ piedāvā ieskatīties Jelgavas Mūzikas vidusskolas muzikoloģes Silvijas Bražes vērtējumā par koncertu.
Silvija Braže:
«Aizvadītajā sestdienā Jelgavas kultūras namā gaidāmo valsts svētku noskaņā tika pavērta kāda mazpazīstama latviešu mūzikas lappuse – 1962. gadā sacerētais Ģederta Ramana koncerts saksofonam, stīgām, klavierēm un timpāniem. Ja šodien divu žanru – džeza un simfoniskā – saplūšana ir saprotama un ierasta, tad savulaik komponistam nācās uzklausīt ne vienu vien iebildi. Domāju, ka mūzikas vēsturē Ģedertu Ramani pareizi uzskata par latviešu oriģinālrepertuāra veidotāju, ko apliecināja jau pieminētais saksofona koncerts. Optimisms, gaišs starojums, viegls, dzirkstošs strāvojums bija saklausāms šajā kompozīcijā, ko elegantā nevērībā, atturīgā vēsumā spēlēja Renārs Lācis, Jelgavas kamerorķestris un Jelgavas bigbends diriģenta Aigara Meri vadībā. Gleznieciskais vēstījošais Aleksandra Glazunova stils bija ietekmējis Ramaņa opusa tapšanu, un ir laba sasauce ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas deviņdesmitgadi (Aleksandrs Glazunovs zināms arī kā Jāzepa Vītola kolēģis un domubiedrs Pēterburgas konservatorijas gados). Cita domāšana, cits orķestra auduma blīvums saklausāms Pētera Butāna divertismentā vijolei un kamerorķestrim «Brīvdienu mūzika» (soliste Svetlana Okuņa). Latino pirmajā daļā, skarba hromatika Dmitrija Šostakoviča stilā, Astora Pjacollas melanholiskās noskaņas, kam seko azartiski kūsājošā 3. daļa. Profesionāli, bet bez dzirksts, bezkaislīgi nospēlēts darbs, it kā ar skatu no malas, bet kāpēc gan nē? Jelgavas kamerorķestra spēle kompakta, pavadījumos delikāta, vien vēlētos vairāk sulīgu krāsu stīgām. Bet diriģenta Aigara Meri «stihija» ir vokāli simfoniskā mūzika – to apliecina vairākkārtēji vērojumi koncertos. Valsts svētku koncertiem Jelgavā Aigars Meri vienmēr izvēlējies spilgti nozīmīgus (bieži arī jaundarbus) opusus. Tā bija arī šoreiz. Simfoniskās kolāžas «Pūt, vējiņi» saistīja ar skaidru skaņdarba arhitektonikas izpratni, kur pārdomāta ik detaļa. Labs koru «Zemgale» un «Vanema» skanējums, pievienojoties folkloras kopai «Dimzēns». Izcili piesātināts bija dzejas teksta skanējums Jāņa Paukštello sniegumā. Zīmīgs, skaists, bet nedaudz sasaistīts – tādu uztvēru Latvijas Nacionālās operas solista Jāņa Apeiņa dziedājumu. Publicistiska asa opusa prasmīgs risinājums, manuprāt, ir viena no šī koncerta pamatvērtībām, ko atbalstīja klausītāji. Šis koncerts bija Aigara Meri koncerteksāmens simfoniskā orķestra diriģēšanā, kas ļaus ieraudzīt diriģentu vadot kā operu, tā simfonisko koncertu programmas.»
1.6 °C,
1 m/s,
95.5 % 
1.6 °C,
1 m/s,
95.5 %