«Mūsu audzēkņu vecāki bieži nemaz nezina, ka mēs esam Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts izglītības iestāde, nevis pašvaldības. Viņi pamana, ka mūsu nosaukumā ir vārds «Jelgava», tādēļ no mums tiek prasīta dubulta atbildība. Uzskatu, ka pie mums šobrīd tiek piedāvāts viss nepieciešamais, lai katrs audzēknis kļūtu par attīstītu, muzikālu personību,» saka Jelgavas Mūzikas vidusskolas direktors Artūrs Puķītis, kurš šo mācību iestādi vada kopš 2010. gada. Šobrīd skolā tiek īstenotas profesionālās vidējās mūzikas izglītības un profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmas.
Šogad mācības Jelgavas Mūzikas vidusskolā uzsāka 533 audzēkņi – 384 profesionālās ievirzes programmā, bet 49 – profesionālās izglītības programmā. Kā uzskata skolas direktors A.Puķītis, šāds audzēkņu skaits ir tuvu optimālajam.
Audzēkņu skaits – nemainīgs, absolventi – pieprasīti
«Mūsu skolēnu skaits pēdējos gados nemainās, un šobrīd tas atbilst mūsu kapacitātei. Vairāk nemaz nevarētu uzņemt, jo to neatļauj mūsu iespējas. Faktiski mēs esam uzņēmuši visus, kuri vēlējās iestāties. Jāsaprot, ka vecāki savus bērnus sūta uz mūzikas skolu ne jau savu interešu vadīti, bet gan bērna, tādēļ, neskatoties uz demogrāfisko situāciju valstī, mēs joprojām esam pieprasīti,» uzsver direktors.
Tāpēc A.Puķītis norāda, ka, viņaprāt, katra bērna vecākiem jānoskaidro, ir vai nav viņa atvasei talanta mūzikā vai kādā no mākslām: «Ir ļoti bēdīgi, ka jaunietis 20 gados saviem vecākiem pārmet, ka bērnībā viņu nav sūtījuši uz mūzikas vai mākslas skolu. Te tomēr ir cita vide, un šie audzēkņi krietni atšķiras savā uzvedībā, piemēram, mums praktiski nekad nav bijušas disciplīnas problēmas. Tāpat jāmin, ka mēs varētu būt vienīgā skola pilsētā, kurā nav itin nekādas valodas barjeras – pie mums mācās gan latviski, gan krieviski runājošie, taču, absolvējot skolu, visi labā līmenī pārvalda valsts valodu. Valodas apguve nenotiek uzspiesti vai mērķtiecīgi, bet gan radošā vidē un procesos.»
Profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmā mācās bērni, sākot no sešu septiņu gadu vecuma vai no astoņu deviņu gadu vecuma atkarībā no izvēlētās specialitātes. Sešu septiņu gadu vecumā iespējams iestāties klavieru, čella, vijoles specialitātēs. Šajās specialitātēs mācības Mūzikas skolā ir astoņi vai deviņi gadi, bet vidusskolas programmā mācību laiks ir četri gadi. Paralēli mūzikas priekšmetiem audzēkņi apgūst vispārējo vidējās izglītības programmu (latviešu valodu un literatūru, svešvalodu, matemātiku, vēsturi, sportu).
Šobrīd aktuālākās ir klavieru, ģitāras, saksofona un sitamo instrumentu apguves programmas. «Audzēkņi nereti ietekmējas no dažādiem šoviem – tā, piemēram, pirms vairākiem gadiem mūsu pedagogs Gundars Lintiņš piedalījās vairākos TV šovos, kas radīja papildu audzēkņu interesi par sitamo instrumentu programmu. Savukārt klavieres ir klasiska programma, kura aktuāla būs vienmēr,» spriež direktors.
Pēc sekmīgi pabeigtas profesionālās mūzikas izglītības programmas audzēkņi mācības var turpināt augstākās mācību iestādēs, piemēram, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. «Apmēram 90 procenti mūsu absolventu turpina mācības kādā no augstākās izglītības iestādēm Latvijā vai ārzemēs. Mūsu absolventu vidū gandrīz nav neviena bezdarbnieka, jo Latvijā pieprasījums pēc mūzikas pasniedzējiem ir liels,» secina A.Puķītis.
To apliecina arī pati Jelgavas Mūzikas vidusskola – 58 no 81 pedagoga ir Jelgavas Mūzikas skolas absolventi, viņu pašu ieskaitot. «Taču skaļāk mūsu vārdu noteikti nes tie absolventi, kuri kļuvuši par profesionāliem mūziķiem – uzstājas uz Latvijas lielākajām skatuvēm, piemēram, Lauris Reiniks, Žoržs Siksna, diriģenti Aigars Meri un Normunds Šnē,» stāsta direktors.
Jelgavas Mūzikas skolas pedagogi ir labāk apmaksāti nekā vidēji Latvijā: «Šobrīd valstī pedagoga minimālais atalgojums ir 420 eiro par pilnu slodzi, mēs esam atraduši iespēju saviem pasniedzējiem maksāt 620 eiro. Vairāki pasniedzēji strādā papildus, līdz ar to atalgojums, manuprāt, ir gana pieklājīgs un konkurētspējīgs,» tā A.Puķītis.
Mācību maksa – par siltumu
«Mūzikas skolu no iepriekšējā direktora saņēmu diezgan bēdīgā stāvoklī. Bija ļoti daudz darbu, kas jāveic nekavējoties, skola pat nebija ierakstīta Zemesgrāmatā, kas kavēja mūsu pieteikšanos Eiropas projektiem, lai iegūtu līdzekļus ēkas siltināšanai,» stāsta direktors. Pēc sešu gadu darbošanās A.Puķītis secina, ka šobrīd skola ir labā tehniskā stāvoklī: «Ir paveikti nozīmīgi darbi – jaunā korpusa siltināšana, centrālās apkures sistēmas nomaiņa, koncertzāles kapitālais remonts, kā arī uzcelta piebūve sitamo instrumentu klasēm. Tāpat katru gadu tiek veikti mazāki remontdarbi – kosmētiskie remonti, durvju maiņa. Piemēram, nākamais plānotais darbs ir koridora jumta maiņa, jo tas neatbilst mūsu klimata apstākļiem un uz tā regulāri krājas ūdens.»
Skolas budžets veidojas no Kultūras ministrijas finansējuma, pašu ieņēmumiem no instrumentu iznomāšanas izglītojamajiem, kuriem nav savu instrumentu (īres maksa ir 1 procents no instrumenta vērtības mēnesī – red.), kā arī mācību maksas, kas no šī mācību gada palielināta no 17 līdz 20 eiro mēnesī. «Mēneša maksu nācās paaugstināt, jo ar līdzšinējo nespējām segt komunālos maksājumus, kas gadā ir ap 60 tūkstoši eiro,» informē direktors.
Te gan jāpiebilst, ka profesionālās ievirzes programmas izglītojamajiem, kuri nāk no trūcīgām, daudzbērnu vai aizbildņu ģimenēm, Jelgavas pašvaldība kompensē mācību maksu 15 eiro apmērā. Šobrīd Jelgavas Mūzikas skolā ir 84 šādi audzēkņi.
Katru gadu tiek atjaunoti arī mūzikas instrumenti. «Pēdējo pāris gadu laikā esam iegādājušies trīs jaunus flīģeļus, kuru kopējā vērtība ir ap 60 tūkstošiem eiro. Faktiski katru gadu cenšamies atrast līdzekļus, lai atjaunotu mūzikas inventāru,» skaidro direktors. Viens no flīģeļiem pirms pāris gadiem iegādāts ar grupas «Prāta vētra» finansiālu atbalstu, taču skolas direktors norāda, ka šāda prakse bieži netiek piekopta.
Audzēkņiem panākumi ne tikai mūzikas konkursos
Skolā attīstīta ir kolektīvā muzicēšana, ar kuru var nodarboties ikviens audzēknis – darbojas trīs kori, divi pūtēju orķestri, divi stīgu orķestri, divi populārās mūzikas ansambļi, akordeona orķestris un vairāki ansambļi.
Mūzikas skolas audzēkņi regulāri piedalās pilsētas organizētajos kultūras pasākumos, taču A.Puķītis uzskata, ka šīs aktivitātes nedrīkst būt pašmērķis: «Pilsētas sabiedriskajā dzīvē mēs esam pietiekami aktīvi. Sadarbībā ar pašvaldības iestādi «Kultūra» darbojas Jelgavas Kamerorķestris, kurā muzicē mūsu audzēkņi, regulāri tiek sniegti dažādi koncerti – gan pašvaldības organizētajos pasākumos, gan citos. Arī mēs paši organizējam daudz koncertu, skates, kurās piedalās dalībnieki no visa reģiona.»
Šobrīd Jelgavas Mūzikas vidusskola ir kā savas jomas reģiona centrs – lielākā daļa valsts konkursu Zemgales reģiona atlašu notiek tieši Jelgavā. «Pēdējos gados šādos valsts konkursos dalība ir obligāta. Tas nozīmē vien to, ka mums jāuzņem 17 – 18 reģionālo mūzikas skolu audzēkņi. Šo konkursu organizēšana paņem gan daudz laika, gan enerģijas, taču uzskatu, ka tas ir mūsu pienākums,» tā A.Puķītis.
Skolas audzēkņu piedalīšanās konkursos un festivālos ir apliecinājums iegūtajai meistarībai un mērķtiecībai profesionālajā izglītībā. Pārliecinoši audzēkņi rāda profesionālo izaugsmi Latvijas mērogā, kā arī starptautiskos konkursos un festivālos Francijā, Vācijā, Čehijā, Čīlē, Igaunijā, Lietuvā un citviet.
Skolai ir pamats lepoties ar saviem absolventiem, kuri tās vārdu nes godam ne tikai valstī, bet ārpus tās robežām: izcilām opermākslas solistēm Laimu Andersoni-Silāri, Solveigu Raju, dziedātājiem L.Reiniku, Ž.Siksnu, Jāni Kurševu, diriģentiem N.Šnē, Leonu Amoliņu, A.Meri, Guntu Paškovsku, komponistiem Paulu Dambi, Alvilu Altmani, Indru Riši, pianistiem Ilzi Dzērvi, Jāni Matuli, Juri Žvikovu.
Taču skolas direktors uzsver, ka audzēkņi sevi lieliski parāda ne tikai mūzikas jomā, bet arī vispārējos mācību priekšmetos. Pagājušā mācību gada Draudzīgā aicinājuma specializēto skolu reitingā Jelgavas Mūzikas vidusskola ierindojās 17. vietā 99 skolu konkurencē.
Jelgavas Mūzikas vidusskolas absolventu spilgtākās atmiņas
«Ar lepnumu esmu teicis, ka esmu mācījies Jelgavā»
Mūziķis Lauris Reiniks:
«Jelgavā nodzīvotie pieci gadi man ir spilgtā atmiņā – piecu latu stipendija, cīņa par klasēm, kurās vakaros mācīties, mani lieliskie kursabiedri un skolotāji. Mums bija tiešām foršs kurss, kura audzinātāja bija Maruta Bērziņa. Jelgavas Mūzikas skola man deva vidējo izglītību un profesionālās zināšanas jomā, kas tagad ir mana ikdiena. Ir patīkami būt vienam no retajiem mūziķiem, kuram tiešām ir šī akadēmiskā izglītība mūzikā. Tā ir galvenā muzikālās izglītības iestāde visā Zemgalē, tās absolventi ir darījuši lielas un labas lietas valsts mērogā. Vienmēr ar lepnumu esmu teicis, ka esmu mācījies Jelgavas Mūzikas koledžā.»
«Skolotāju fanātiskais darbs ir cieņas un godbijības vērts»
Diriģents Normunds Šnē:
«Man skola bija kā ģimenes turpinājums, jo mācījos arī pie saviem vecākiem. Atmiņu kaleidoskops ir milzīgs, un katrs tā fragments ir nozīmīgs un spilgts. Skolas orķestri un dziedāšana korī pie neatkārtojamās skolotājas Riekstas, vijolnieku ansamblis un brīžiem gluži vai cīņa ar spītīgo instrumentu mana tēva vadībā, dažādas blēņas, kuru atbalsis nekavējoties nonāca vecāku ausīs. Skolā izvēlētais un uzsāktais ceļš izrādījās mana profesija nu jau vairāk nekā 20 gadu. Kaut arī mūziķis mācās visu savu dzīvi, pirmie iespaidi un zināšanas izrādās bieži vien noteicošās mūsu uzskatu veidošanās procesā. Domāju, ka laikā, kad mācījos Jelgavas skolā, izglītības kvalitāte bija tiem laikiem atzīstamā līmenī, bet skolotāju kolektīvs un tā fanātiskais darbs ir cieņas un godbijības vērts.»
«Uz Jelgavu mācīties brauca interesenti no visas Latvijas»
Mūziķis Žoržs Siksna:
«Pozitīvākās atmiņas saistās ar stundām pie klarnetes spēles pasniedzēja Jūlija Grūtupa. Lai gan es nebiju apzinīgākais skolnieks, tomēr es tiešām novērtēju Jelgavas Mūzikas skolā pavadīto laiku. Jau manā laikā uz Jelgavu mācīties brauca interesenti no visas Latvijas, pat no Madonas un Lubānas, kas vien norāda uz to, ka Mūzikas skolas loma bija ļoti nozīmīga. Izcilais skolas absolventu saraksts ir rādītājs, ka darbs norit veiksmīgi un noteikti ir jāturpina.»
«Mūzikas skolā pavadītie gadi uzjunda ļoti siltas atmiņas»
Operdziedātāja Solveiga Raja:
«Jaunības atmiņas ir ļoti gaišas un pozitīvas. Spilgtā atmiņā ir skolotāja Valentīna Butāne, kura bija ļoti augsta līmeņa pedagogs. Atceros neskaitāmos pulciņus, kas notika Jelgavas kultūras namā, – tie tika apmeklēti ar radošu iedvesmu. No Jelgavas nāk ļoti daudz talantīgu mūziķu, tādēļ uzskatu – šai pilsētai ir palaimējies, ka te atrodas Mūzikas skola. Jelgavniekiem noteikti ir jālepojas ar saviem māksliniekiem, kuri priecē neskaitāmus cilvēkus tepat Latvijā un aiz tās robežām.»
2.5 °C,
2 m/s,
90.9 % 
2.5 °C,
2 m/s,
90.9 %