Vairāki simti cilvēku arī šogad izmantojuši iespēju muzejus apskatīt laikā, kad ikdienā tie apmeklētājiem ir slēgti – naktī. Arī šogad tradicionālajā Muzeju naktī – no 16. uz 17. maiju – apmeklētājus gaidīja Jelgavas muzeji, interesentiem ne tikai piedāvājot bez maksas apskatīt ekspozīcijas, bet arī pašiem iesaistīties interesantās aktivitātēs.
Sintija Čepanone
Muzeju nakts pasākumi mūsu pilsētā sākās 16. maijā ap pulksten 18, kad durvis vēra Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs un Latvijas Dzelzceļa un vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcija, savukārt divas stundas pirms pusnakts tiem pievienojās arī Jelgavas pils muzejs, aicinot uz pieņemšanu pie pils hercoga. Šā gada Muzeju nakts tēma – ceļojums.
«Ir ļoti interesanti paskatīties, kas tad tajos muzejos ir mainījies. Pati šeit pēdējo reizi biju ļoti, ļoti sen, tāpēc ar mazdēliņu nolēmām atnākt,» teic septiņdesmit gadus vecā Veras kundze, kura septiņgadīgajam Danielam labprāt stāstīja, kas redzams Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijās. «Ar vienu otru lietu, kas nu kļuvusi par eksponātu, pati savulaik esamu darbojusies, bet mazdēlam jau tas liekas īsts brīnums – piemēram, telefons. Tagad jau ir mobilie telefoni, un viņš brīnās, ieraudzījis seno laiku aparātu,» tā Veras kundze, kura Muzeju naktī iecerējusi apmeklēt arī Dzelzceļa muzeju.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā viss no tika ceļojumu noskaņās – pirms tam jelgavnieki tika aicināti iesaistīties izstādes veidošanā, uz muzeju atnesot atsevišķus suvenīrus vai pat veselas suvenīru kolekcijas no tālākiem un tuvākiem ceļojumiem. «Atsaucība bija milzīga – diemžēl vitrīnu trūkuma dēļ pat visus eksponātus nevarējām paņemt pretim! Tieši tādēļ ir doma kādreiz sarīkot vērienīgāku izstādi, kurā jelgavnieki varētu eksponēt savas kolekcijas,» teic muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, piebilstot, ka izstādē «Mans vērtīgākais suvenīrs» eksponēti ap 30 jelgavnieku sagādātie suvenīri – taureņu piespraužu kolekcija, krūzīšu, šķīvīšu, glāzīšu, karotīšu, sērkociņu kastīšu, kāršu kavu kolekcijas, arī neskaitāmi dažāda materiāla zirdziņi, eņģelīši, arī suvenīri, uz kuriem atainoti kaķi, taču tā ir pavisam neliela daļa no jelgavnieku sarūpētā.
Pašvaldības vadītāja vietniece Irēna Škutāne muzejam bija uzticējusi daļu no savas krūzīšu kolekcijas, kas tapusi, gan pašai ceļojot, gan krūzītes kā suvenīrus saņemot no draugiem, kuri devušies ekskursijās. «Mans pirmais ceļojums pirms daudziem gadiem bija uz Dāniju. Sagadījās, ka tieši tad iekrita arī mana dzimšanas diena, un dāņu sadraudzības partneri man uzdāvināja krūzīti,» krūzīšu kolekcijas pirmsākumus atceras I.Škutāne, piebilstot, ka muzejā apskatāma vien daļa no plašā krūzīšu, kas atvestas no ceļojumiem, klāsta. Tālākās krūzītes viņas kolekcijā ceļu mērojušas no Ķīnas, Brazīlijas, Amerikas, Taizemes. «Draugi jau zina, ka kolekcionēju krūzītes, tādēļ parasti tās man kā suvenīru atved no valstīm, kur pati nemaz neesmu bijusi,» tā I.Škutāne.
Jāpiebilst, ka suvenīru kolekcija muzejā būs apskatāma vēl nākamnedēļ.
Savukārt Dzelzceļa muzejā apmeklētāji varēja vairāk uzzināt par tehniskām lietām, kas skar dzelzceļu. «Muzeju naktī piedalāmies otro gadu – ņemot vērā pērn piedzīvoto atsaucību, šogad šim notikumam gatavojāmies īpaši – pat minerālūdeni sarūpējām, jo pēc lielās stāstīšanas paliek sausa mute!» teic Ēriks Indriksons, kurš ikdienā strādā dzelzceļā un Muzeju naktī labprāt izpalīdzēja kolēģiem, kļūstot par apmeklētāju gidu. Kopumā par to, lai ikviens interesents varētu gūt izsmeļošu atbildi uz visiem saviem jautājumiem un par katru ekspozīcijā aplūkojamo lietu gūtu izsmeļošu atbildi, līdz pēdējam apmeklētājiem – apmēram pulksten 1 naktī – rūpējās pieci dzelzceļa entuziasti. «Pats atceros laiku, kad Līvbērzē notika traģiskā vilciena katastrofa, tāpēc bija interesanti dzirdēt profesionāļa stāstījumu par šo traģēdiju. Vispār jau te ir ļoti daudz interesantu lietu, par kurām uzzināju tikai šodien, jo, atzīšos, kaut esmu jelgavnieks, šajā muzejā esmu pirmo reizi,» teic Jānis, kurš šogad beidzot bija nolēmis ne tikai pats pabūt Dzelzceļa muzejā, bet to parādīt arī saviem diviem dēliem.
Tie, kuri, iestājoties tumsai, nenobijās no pils spokiem, tostarp leģendām apvītās Baltās dāmas, Muzeju nakts noskaņās pulcējās Jelgavas pilī. Pils vārti tika atvērti ar vadmotīvu «Jelgavas pils pirms 270 un 70 gadiem – no hercoga līdz studentam», kur jau no pulksten 10 vakarā pils muzejā gaidīja hercogs, savukārt citās pils daļās – senās galma dāmas un mūsdienīgie studenti.