21.2 °C, 4.1 m/s, 71 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraMuzejs piedāvā Zemgales tautastērpu izstādi
Muzejs piedāvā Zemgales tautastērpu izstādi
07/07/2013

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā visu vasaru skatāma ekspresizstāde «Kur tu augi, daiļa meita», kurā eksponēta daļa no muzeja krājumā glabātajiem Zemgales novada tautastērpiem, tostarp Jelgavas un arī Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzīvesbiedres Justīnes Čakstes tautastērps. Šis ir mūsu muzejnieku veltījums Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

Ritma Gaidamoviča

 

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzejā visu vasaru skatāma ekspresizstāde «Kur tu augi,
daiļa meita», kurā eksponēta daļa no muzeja krājumā glabātajiem
Zemgales novada tautastērpiem, tostarp Jelgavas un arī Latvijas
pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzīvesbiedres Justīnes Čakstes
tautastērps. Šis ir mūsu muzejnieku veltījums Vispārējiem latviešu
dziesmu un deju svētkiem.

Dziesmu un deju svētki ir tradicionāls
kultūras notikums Latvijā, kas vienlaicīgi ir latviešu nacionālās
identitātes sastāvdaļa.

«Koru kopā dziedāšanas tradīcija Latvijā
izveidojās 19. gadsimta 60. gados līdz ar pirmo latviešu biedrību
veidošanos. Pirmās dziesmu dienas norisinājās 1864. gadā Dikļos,
1866. gadā Rūjienā, 1868. gadā Kroņvircavā, 1870. gadā Dobelē un
1871. gadā Trikātā. Šīs dziesmu dienas bija vietējas nozīmes
pasākumi, bet latviešu nacionālās atmodas laikā radošās
inteliģences aprindās jau virmoja ideja par Vispārējiem latviešu
dziesmu un deju svētkiem,» teikts muzeja mājas lapā.

Šogad aprit 140 gadi kopš, iespējams,
izcilākās latviešu kultūras tradīcijas iedibināšanas – Dziesmu un
deju svētkiem, kas pirmo reizi norisinājās 1873. gadā Rīgā. To
nosaukums tolaik bija I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki.
Līdz pat 1948. gadam tie bija Dziesmu svētki un tikai tad pirmo
reizi sāka piedalīties arī deju kolektīvi. «Dziesmu un deju svētki
kļuva par nacionālo simbolu un tautas pašapziņas izpausmi laikā,
kad Latvijā bija svešas varas, un laikā, kad Latvija bija un ir
neatkarīga valsts,» stāsta muzeja speciāliste un izstādes autore
Laila Galeniece.

Dziesmu un deju svētku norises vieta vienmēr
ir bijusi Rīga, bet ir viens izņēmums – IV Vispārējie latviešu
dziesmu un mūzikas svētki, kurus 1895. gadā organizēja Jelgavas
Latviešu biedrības priekšnieks, vēlākais pirmais Latvijas valsts
prezidents Jānis Čakste, norisinājās Jelgavā. Jāpiebilst, ka šajā
izstādē apskatāms arī plakāts, kas vēsta par šo notikumu, ko muzejs
iegādājās Sanktpēterburgā.

Pavisam šajā izstādē interesentiem apskatāmi
11 tautastērpi, tostarp Jelgavas un prezidenta J.Čakstes
dzīvesbiedres J.Čakstes tautastērps, ko dzimtas piederīgie
uzdāvināja muzejam 2000. gadā.

Šīgada Dziesmu svētku tēmas «Gaisma līgo
Latvijā» pamatā ir tautas garīgās vērtības un folklora, to uzdevums
ir uzturēt latviešu tautas pašapziņu.

«Ekspresizstāde «Kur tu augi, daiļa meita» ir
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja speciālistu
veltījums Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku 140 gadu
atcerei, kurā eksponēta daļa no muzeja krājumā glabātajiem Zemgales
novada tautastērpiem. Kopumā muzeja krājumā dāsni ir pārstāvēti
brunči (21), jostas (24), ņieburi (15), krekli (20) un citi
tautastērpa piederumi, taču pavisam slikti mums ir ar vīriešu
tautastērpiem un deju apaviem gan sievām, gan puišiem,» tā
L.Galeniece.

Izstādes māksliniece – Mārīte Leimane.

Foto: Ivars Veiliņš