Kultūra

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, godinot latviešu mākslinieku Ģedertu Eliasu un viņa dzīvesbiedri lietuviešu mākslas zinātnieci Halinu Kairūkštīti-Jacinieni, radījis divas mākslas izstādes – «Halinas laiks Eliasa mākslā» un «Ko mēs par viņu nezinām». Tās no 7. oktobra līdz 27. novembrim būs skatāmas Čurļoņa mākslas muzeja filiālē Žilinska galerijā Kauņā.

Izstādē «Halinas laiks Eliasa mākslā» eksponēti Ģ.Eliasa 20.
gadsimta 30. gadu darbi, kuri radīti laikā, kad mākslinieka
dzīvesbiedre bija lietuviešu mākslas zinātniece zinātņu doktore
H.Kairūkštīte-Jaciniene. Šo mākslinieka daiļrades periodu raksturo
Eliasa dzimto māju «Zīlēnu» ainavas, portreti, tostarp vairāki
Halinas portreti, un klusās dabas. Šajā laikā tapušas vairākas no
Ģ.Eliasa izcilākajām gleznām. «Halina māksliniekam bija ne vien
laba modele, bet arī lasīja priekšā franču dzeju un bija erudīta
sarunu biedre gleznotājam, kuru kolēģi sauca par sava laika
izglītotāko mākslinieku. Viņi kopā daudz ceļoja, jo abus saistīja
dziļa interese par mākslu,» stāsta Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere. 
                 
                 
             
Ekspozīcija «Ko mēs par viņu nezinām», kurā apkopoti
H.Kairūkštītes-Jacinienes zīmējumi, sniedz unikālu iespēju iepazīt
Halinu kā mākslinieci, par kuras zīmējumiem līdz šim ne Latvijā, ne
Lietuvā nekas nebija zināms. «Šajā izstādē H.Kairūkštīti-Jacinieni
iepazīstam kā labu zīmētāju. Studējot mākslas vēsturi Minhenē un
Cīrihē 20. gadsimta 20. gadu sākumā, Halina ir daudz zīmējusi
portretus. Viņa ir bijusi laba cilvēku pazinēja, jo viņas zīmētajos
portretos lieliski atklājas cilvēka raksturs,» atklāj izstādes
kuratore M.Kaupere. 
Māksliniece vairākkārt zīmējusi arī pašportretus. Zīmējumi Latvijā
nokļuva, kad Halina pārcēlās dzīvot pie Ģ.Eliasa, savukārt Jelgavas
muzejā tie nonāca kopā ar mākslinieka mantojumu.
«H.Kairūkštītes-Jacinienes darbu skaits tuvojas diviem simtiem –
viņas kolekcijā atrodas arī lietuviešu grafiķa Vlada Didžioka
zīmēts Halinas portrets, un Ģ.Eliasa kolekcijā glabājas lietuviešu
mākslinieka Leonarda Kazoka gleznots Halinas portrets. Arī abi
minētie portreti ir eksponēti izstādē, lai ar tiem varētu
iepazīties mākslas interesenti Lietuvā,» tā M.Kaupere. Halinas
zīmējumus izstādē papildina viņas personīgās lietas no Ģ.Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma.
H.Kairūkštītes-Jacinienes zīmējumu izstāde «Ko mēs par viņu
nezinām» vēlāk būs skatāma arī Jelgavas muzejā.

Lietuviešu mākslas zinātniece zinātņu doktore
H.Kairūkštīte-Jaciniene (1896 – 1984) 1932. gadā kopā ar lietuviešu
mākslinieku grupu ieradās Rīgā uz Latvijas Mākslas akadēmijas
desmit gadu jubilejas svinībām, kurās iepazinās ar gleznotāju
Ģ.Eliasu, un abu starpā uzplauka mīlestība. 1933. gada sākumā viņi
apprecējās, un pēc laulībām Halina pārcēlās uz dzīvi Rīgā.
Kopdzīves sākumā viņi sarunājās franču valodā, bet drīz vien Halina
iemācījās latviešu valodu. Paralēli darbam Latvijas Mākslas
akadēmijā no 1927. līdz 1940. gadam Ģ.Eliass strādāja Latviešu
konversācijas vārdnīcā par Mākslas nodaļas redaktoru un uzaicināja
darbā arī dzīvesbiedri. Halina publikācijas rakstīja latviešu
valodā, informē muzejā.

Foto: no JV arhīva