Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase ar komandu nesen viesojās Dānijā, kur pie Damgardu dzimtas mājām uziets kāds interesants ar Jelgavu saistīts eksponāts – 1991. gada 17. oktobrī tagadējā Hercoga Jēkaba laukumā nogāztais Ļeņina piemineklis. Muzejnieki arī apmeklējuši Latvijā pazīstamā medaļu mākslinieka Jāņa Strupuļa darbnīcu – plānots, ka viņa darbu izstāde mūsu muzejā būs skatāma 2015. gada rudenī.
Ritma Gaidamoviča
G.Grase stāsta, ka Herninga ar aptuveni 47 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas Jitlandes pussalas vidusdaļā Dānijā. «Tā ir jauna pilsēta, kas, pateicoties dzelzceļam, attīstījusies tikai 19. gadsimta sākumā. 19. gadsimta beigās tur intensīvi sāka nodarboties ar tekstilrūpniecību, bet 20. gadsimta sākumā Herninga kļuva pazīstama kā liels starptautisku izstāžu centrs, un šis statuss pilsētai saglabājies arī mūsdienās,» stāsta G.Grase. Šobrīd Herninga pazīstama ar savām daudzajām sporta aktivitātēm. Starp citu – 2018. gadā tur notiks daļa no Pasaules čempionāta hokejā spēlēm. Herningu paši dāņi uzskata par vienu no dzīvošanai pievilcīgākajām vietām visā Dānijā.
Muzeja direktore, pārliecinoties par to klātienē, atzīst, ka Herningā ir iespējams baudīt tiešām lielisku piedāvājumu kultūras tūrisma jomā. Tur ir gan no augsta gobu dzīvžoga gandrīz kā labirints izveidots ģeometriskais dārzs, gan plašs skulptūru parks, gan virkne muzeju, no kuriem jaunākais ir 2009. gadā atvērtais laikmetīgās mākslas muzejs «Heart».
«Herningas dzīvē svarīga loma ir mākslas mecenātu un vairāku muzeju padomes locekļu Damgardu dzimtai, kura Lundas priekšpilsētā ir iegādājusies senu īpašumu, bet netālu no tā iekārtojusi un atvērusi restorānu «A Hereford Beefstow», kas šobrīd ir viens no iecienītākajiem ārpilsētas restorāniem,» stāsta G.Grase.
Vizītes laikā muzejnieki viesojušies Damgardu dzimtas mājās, kurai ir senatnīgs niedru jumts un iekštelpās izvietoti interjera priekšmeti no 18. gadsimta, kā arī laikmetīgās mākslas artefakti – gleznas un skulptūras, kas liecina par Damgardu dzimtas vairāku paaudžu laikā izkopto pietāti pret pagātnes un šodienas vērtībām.
«Jau vairāk nekā 20 gadus Latvijā pazīstamajam medaļu māksliniekam J.Strupulim tur iekārtota radošā darbnīca, kur top ne tikai medaļas, bet arī skulptūras, gleznas un zīmējumi – viņa Dānijā tapušo darbu izstādi mūsu muzejā varēsim skatīt 2015. gada rudens pusē,» tā muzeja direktore.
«Pārsteidzošā kārtā šeit ieraudzījām ar mūsu pilsētu saistītu faktu. Pagājušā gadsimta 90. gados Latvijā daudzās vietās tika nogāzti pieminekļi Ļeņinam. Lars Damgards, saprazdams, ka piemineklis nav tikai politika, bet arī māksla, nolēma kādu no tiem iegādāties. Izvēle krita uz Cēsīm, taču cēsnieki pieminekli nepārdeva, jo tas bija tēlnieka Kārļa Jansona (viņš ir autors arī mūsu Lāčplēša piemineklim) darbs. Pēc kāda laika viņš ieguva informāciju, ka Jelgavā 1991. gada 17. oktobrī ir noņemts liels Ļeņina piemineklis un pilsēta to varētu pārdot,» stāsta G.Grase, gan atzīstot – par kādu naudas summu piemineklis iegādāts, viņa nezina, taču atceras, ka pašvaldības uzdevumā viņa, konsultējoties ar mākslas vēstures speciālisti E.Šmiti, sagatavojusi vēstuli par to, ka piemineklim piemīt laba mākslinieciskā kvalitāte. Tā autors ir tēlnieks Oto Kalējs.
Viņa teic, ka sākotnēji L.Damgardam bijusi doma pieminekli uzstādīt kā vides objektu pie sava restorāna Tivoli parkā Kopenhāgenā, taču tas vairākus gadus nav izdevies. Tad piemineklis tika pārvests uz dzimtas mājām Lundā, izveidojot vides objektu, kuram vajadzētu rosināt asociācijas ar šaha spēli – kad tā uzvarēta, karali parasti apgāž. «Ceļa malā uz paaugstinājuma guļus novietotais piemineklis tik tiešām tādas asociācijas arī raisa,» tā G.Grase.
Foto: no G.Grases personīgā arhīva
23 °C,
2.3 m/s,
91.1 % 
23 °C,
2.3 m/s,
91.1 %