Kultūra

Godinot divu nozīmīgu kādreizējā Jelgavas profesionālā teātra personību – dekoratora Arvīda Spertāla un aktrises Elzas Radziņas – jubileju, 25. aprīlī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde «Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai – 100». Ekspozīcija apkopo vēsturiskas liecības, kas stāsta par Jelgavas teātri un tā personībām – daudzas no izstādē eksponētajām liecībām līdz šim sabiedrībai palikušas neatklātas.

Jelgavas profesionālais teātris savu pirmo sezonu atklāja 1924.
gadā, un teātris pastāvēja līdz pat 1953. gadam, pulcējot daudzas
ievērojamas teātra personības. Liels nopelns Jelgavas teātra
izaugsmē bija vadošajam teātra dekoratoram, vēlāk Akadēmiskā drāmas
(tagad Nacionālā) teātra galvenajam māksliniekam A.Spertālam, kurš
ar savu māksliniecisko devumu ievērojami pilnveidoja izrāžu vizuālo
un saturisko vērtību – tieši viņš pēc Otrā pasaules kara tika
aicināts atjaunot Jelgavas teātra darbību, sapulcējot patiesi
spēcīgu aktieru trupu. «Ir svarīgi runāt par Jelgavas teātri, jo
tajā darbojās augsta līmeņa profesionāļi. 1951. gadā Ivana
Turgeņeva lugu «Pavasara ūdeņi» iestudēja divi teātri – Jelgavas un
Akadēmiskais drāmas teātris, un tieši Jelgavas teātra iestudējums,
kurā spēlēja arī E.Radziņa, saņēma augstāko novērtējumu,» stāsta
Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs un izstādes kurators
Māris Brancis.

A.Spertāla radošā darbība cieši saistīta ar viņa sievu kostīmu
mākslinieci M.Spertāli – viņas veidotie tērpi kļuva par nozīmīgu
izrāžu sastāvdaļu. «Arvīds un Marga Spertāli, ienākot teātra dzīvē,
bija ļoti jauni, taču augstu izglītoti – viņi auga kopā ar teātri,»
vērtē M.Brancis. Tolaik kostīmu mākslinieka amats nebija atsevišķi
izdalīts – par savu vizuālo noformējumu lielākoties rūpējās aktieri
paši vai arī to darīja dekorators, un M.Spertāle bija pirmā kostīmu
māksliniece.

Jau februārī jelgavnieki pieminēja mūsu pilsētas Goda pilsoni
E.Radziņu, kurai šogad apritētu 100 gadi. Savas aktrises gaitas
viņa 1938. gadā uzsāka kā Jelgavas teātra koriste un dejotāja, bet
nozīmīgākos profesionālos sasniegumus guva pēckara gados. Pasaulē
E.Radziņas vārds izskanēja 1964. gadā, kad viņa atveidoja Dānijas
karalienes Ģertrūdes lomu Grigorija Kozinceva filmā «Hamlets», kas
tika nominēta «Zelta globusa» balvai.

Ekspozīcijā apkopotas A.Spertāla izrāžu skices un skatuves
maketi Jelgavas un Akadēmiskā drāmas teātra izrādēm. Izstādē varēs
skatīt, piemēram, 1955. gadā iestudētās Rūdolfa Blaumaņa lugas
«Skroderdienas Silmačos» skices – par šo izrādi ekspozīcijā vēstīs
arī M.Spertāles radītie tērpi Antas Klints atveidotajai Pindacīšai
un Antonijai, ko spēlēja E.Radziņa. Tāpat M.Spertāles rokraksts
iezīmēsies E.Radziņas leģendārajā Žoržas Sandas tērpā, kas tapis
1969. gada iestudējumam «Vasara Noānā», un Veras Singajevskas
greznajā vestē Jelgavas teātra izrādei «Izlietais trauks». «Kopš
1952. gada, kad tika iestudēta izrāde, aktrise šo tērpu glabājusi
savā skapī, un to līdz šim neviens vēl nav skatījis,» stāsta
Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs.

Spertālu meitu personīgajā arhīvā saglabājušās daudzas
A.Spertāla gleznas, kā arī fotogrāfijas, kurās iemūžināti gan
Arvīda un Margas Spertālu personīgās dzīves mirkļi, gan arī skati
no Jelgavas teātra izrādēm – arī šīs liecības varēs novērtēt
Jelgavas muzejā. Savukārt E.Radziņas talanta cienītāji varēs
aplūkot vairākus nozīmīgus dokumentus, piemēram, E.Radziņas un
Jelgavas teātra skatuves meistara Kārļa Radziņa laulības apliecību,
aktrises skolas liecības, kā arī apliecinājumu par Jelgavas Goda
pilsones titula piešķiršanu un vairākus apsveikumus. Saglabājies
arī Jelgavas teātra gongs, kas pildīja teātra zvana funkciju.

Šogad, A.Spertāla 120. jubilejas gadā, pēc viņa mazdēla rotkaļa
Ginta Strēļa ierosinājuma atjaunota Spertāla balva scenogrāfijā, ko
1987. gadā, dekoratora 90. jubilejā, iedibināja kolhozs «Rosme».
Par pirmo balvas laureātu kļuva toreizējā Drāmas teātra galvenais
dekorators Gunārs Zemgals – A.Spertāla audzēknis, kurš vēlāk
turpināja viņa tradīcijas, kļūdams par Nacionālā teātra galveno
mākslinieku. «G.Strēlis, kurš ir apbalvojuma dizaina autors,
ierosināja balvu pārdēvēt par Arvīda un Margas Spertālu balvu,»
stāsta M.Brancis. Savukārt 23. maijā Jelgavā notiks konference par
Jelgavas profesionālo teātri, Spertāliem un E.Radziņu, kurā
piedalīsies Latvijas mākslas un teātra zinātnieki. Konferencē tiks
atklāta arī izstādei «Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu
teātrī un Elzai Radziņai – 100» veltītā grāmata.

Izstādes «Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un
Elzai Radziņai – 100» atklāšanas svētki un Spertālu balvas
pasniegšanas ceremonija Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzejā notiks 25. aprīlī pulksten 16. Izstāde būs apskatāma līdz 4.
jūnijam.

Foto: Austris Auziņš