Šodien Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta mākslinieku Ilzes Lībietes un Jura Ivanova veidotā ģerboņu izstāde «Latvijas heraldika. Kurzeme un Zemgale 1996 – 2014. Ilzes Lībietes un Jura Ivanova jaunizveidotie pašvaldību ģerboņi. Dzimtu ģerboņi. Korporatīvie ģerboņi».
Egija Grošteine
Izstādē aplūkojami mākslinieku izstrādātie 35 Kurzemes un Zemgales pašvaldību ģerboņi, kā arī teju 30 dzimtu un korporatīvo ģerboņu.
I.Lībiete portālam «jelgavasvestnesis.lv» atzīst, ka, viņasprāt, no dzimtu ģerboņiem izstādes apmeklētājiem visinteresantākais varētu šķist kādreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzimtas ģerboņa dizains. I.Lībiete stāsta, ka V.Vīķe-Freiberga jau skaidri zinājusi, ko vēlas tajā redzēt. Viņa vēlējusies, lai ģerbonis būtu ar Latvijas valsts simboliem, kas māksliniekiem bijis ļoti sarežģīts uzdevums, jo tos tiešā veidā nedrīkst izmantot, tādēļ bijis jāiegulda ļoti liels darbs un izdoma, lai panāktu, ka ģerbonis vien asociatīvi līdzinātos valsts ģerbonim. Vēl izstādē var apskatīt uzņēmēju Māra Gaiļa un Alda Plauda, Jelgavas pilsētas domes deputāta Ivara Jakovela un citu dzimtu ģerboņus. Māksliniece atzīst, ka agrāk dzimtu ģerboņus pasūtīja reti – reizi gadā vai divos, tomēr tagad tas ir kļuvis pieprasītāks pakalpojums. Aizvien vairāk cilvēku vēlas apliecināt savu dzimtas spēku un pašapziņu, izveidojot savu ģerboni. Daži jau pirms tikšanās ar māksliniekiem ir izdomājuši, kādu dzimtas ģerboni vēlas, bet citi pilnīgi paļaujas uz speciālistu gaumi un idejām. Šajā sakarā J.Ivanovs izstādes atklāšanas pasākumā, smejot piebilst, ka, jo klienti vairāk simbolu grib iekļaut ģerbonī, jo grūtāk māksliniekiem ir strādāt, paskaidrojot, ka pilnībā izstrādātam ģerbonim ir jābūt lakoniskam.
J.Ivanovs heraldikai pievērsās 1988. gadā, kad tikko savu darbu bija atjaunojusi Valsts heraldikas komisija. Toreiz māksliniekam tika uzticēta Rīgas pilsētas vēsturiskā ģerboņa grafiskā izstrāde. Par heraldiku viņš saka: «Nezinu nevienu citu grafiķa darbu, kas dotu iespēju satikt tik daudz ietekmīgu cilvēku – uzņēmēju, politiķu un citu sabiedrībā zināmu personu –, un sniegtu iespēju apbraukāt visu Latviju.» Savukārt I.Lībiete heraldikai pievērsās 1993. gadā. Mākslinieki radījuši lielu daļu no visiem mūsdienu Latvijas ģerboņiem.
Izstāde tapusi, jo mākslinieki no iedzīvotājiem vairākkārt bija saņēmuši lūgumu savus radītos darbus apkopot izstādē, lai ikviens tos varētu aplūkot, gūstot priekšstatu par to, cik daudz, dažādi un krāšņi tie ir. Jāpiebilst, ka Valsts prezidenta kancelejas paspārnē ir izdotas divas grāmatas, kurās aplūkojami ģerboņi, tomēr neviena no tām grāmatnīcās nav nopērkama. Iedzīvotājiem tās ir pieejamas vien bibliotēkās.
Jāpiebilst, ka pirms Jelgavas ģerboņu izstāde eksponēta vien Ventspilī.
Foto: Raitis Supe
23.2 °C,
1.7 m/s,
71.1 % 
23.2 °C,
1.7 m/s,
71.1 %