Kultūra

Lai gan vasarā kultūras dzīve no iekštelpām pārceļas brīvdabā, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiek aktīva rosība, apzinot muzeja krājuma vērtības un atdodot tām sākotnējo veidolu. «Muzeja uzdevums ir ne tikai glabāt, bet arī saglabāt,» saka muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis, stāstot, ka šobrīd muzejs uzsācis ne tikai mākslas darbu, bet arī arheoloģisko liecību aktīvu restaurāciju.

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu uzsākta 25 arheoloģijas
mantojuma priekšmetu restaurācija – starp tiem ir gan priekšmeti no
Kokmuižas pirmā izrakuma, kas veikts Vītiņu pagasta Kokmuižā,
valsts kultūras pieminekļu – Meža kalna pilskalna un Incēnu
pilskalna – aizsardzības teritorijā 1869. gadā, gan arī eksponāti
no muzeja ekspozīcijas «Aizvēsture un Livonijas periods». Jau
restaurēti un ekspozīcijā atgriezušies četri Livonijas laika
bronzas krustiņi – piekariņi, taču savu kārtu gaida kaujas
priekšmeti, kas no restaurācijas viedokļa ir sarežģīti atjaunojami,
jo daļa no tiem uzglabājuši arī organiskas paliekas. «Mēs vēlamies
palielināt restaurēto eksponātu skaitu ekspozīcijā, lai muzeja
apmeklētājiem varētu parādīt kvalitatīvas vēstures liecības,» tā
A.Barševskis. Darbs pie šo priekšmetu atjaunošanas paredzēts līdz
2017. gada februārim, un darāmā vēl ir ļoti daudz, jo liela daļa no
tiem ir bronzas priekšmeti, kas apsūbē, un restauratoriem,
nekaitējot vēstures artefaktam, jāspēj atgūt to daļējo spozmi.

Papildus tam, ka muzejs aktīvi strādā pie kultūrvēstures liecību
saglabāšanas, tas dod iespēju praktizēties arī studentiem – muzejam
izveidojusies cieša sadarbība ar Rīgas Celtniecības koledžu, kur
par pasniedzēju strādā Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
stājglezniecības restauratore Saiva Kuple. Šogad sava
kvalifikācijas darba ietvaros studenti restaurējuši trīs 19.
gadsimtam raksturīgus priekšmetus – petrolejas lampu, amatnieku
lādi un karietes lukturi. Šīs vēstures liecības ir interesantas
materiālu daudzveidībā – tajās ir gan metāls, gan stikls un koks.
«Protams, pirms uzsākam sadarbību ar studentu, mēs izvērtējam, vai
konkrētais darbs būs atbilstošs viņa zināšanām un prasmēm un vai
tas ir reāli īstenojams studentam noteiktajā termiņā. Pārsvarā
sadarbojamies ar vecāko kursu studentiem, taču gadās arī
interesenti no pirmajiem kursiem,» stāsta muzeja galvenais krājuma
glabātājs. Interesanti ir tas, ka viens no restaurētajiem
priekšmetiem – karietes lukturis – par autentisku piemēru izmantots
Metāla svētkos Jelgavā, kur pasākuma apmeklētājiem bija jāizsaka
minējumi par priekšmeta pielietojumu. Atminēt nemaz neesot bijis
tik viegli – pirms restaurācijas lukturi klājis bagātīgs
kultūrvēstures slānis. Atjaunotos priekšmetus plānots ievietot
muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Muzejs labprāt sadarbojas arī ar
amatniekiem, ļaujot tiem izgatavot oriģināldarbu kopijas, lai
attīstītu savas profesionālās iemaņas, kā arī iepazītu dažādu
gadsimtu raksturīgās tehnikas un formas.

Joprojām tiek turpināta arī gleznu restaurācija, kas ir
pastāvīgs muzeja uzdevums. Tiek restaurētas gan Ģ.Eliasa, gan arī
citu autoru gleznas, kas glabājas muzeja krājumā. Galvenais krājuma
glabātājs stāsta, ka lieli līdzekļi nepieciešami tieši gleznu
ierāmēšanai, jo rāmis ir nozīmīga mākslas darba sastāvdaļa. Katrai
glezniecības tehnikai ir savi glabāšanas nosacījumi, tādēļ gleznas
ir sadalītas grupās un tām piemēroti atbilstoši uzturēšanas
apstākļi. Izveidota arī jauna telpa arheoloģisko izrakumu
glabāšanai. «Daudzas liecības iegūtas, rekonstruējot Lielo ielu,
Čakstes bulvāri, Palīdzības ielu, kā arī atradumi iegūti no
apbedījumu vietas, kur šobrīd atrodas Stacijas parks. Drīz tiks
uzsākti darbi arī Pils salā, un mūsu krājums noteikti tiks
papildināts,» skaidro A.Barševskis. Lai apkopotu visus priekšmetus,
muzejā nācās izveidot atsevišķu telpu, un daudzi no izrakumos
atrastajiem priekšmetiem vēl nav ieguvuši savu pastāvīgu vietu.
Procedūra, kuras rezultātā priekšmets tiek iekļauts muzeja krājumā,
ir gana ilga. Arheoloģiskās liecības ir nozīmīga vēstures
sastāvdaļa, kas spēj daudz ko atklāt par pilsētas raksturu, cilvēku
dzīves līmeni un konkrētā laikmeta iezīmēm, tādēļ to klātbūtne
ekspozīcijā ir nozīmīga. Muzejā tiek restaurētas arī tekstilijas un
kulta priekšmeti, piemēram, šobrīd tiek restaurēta ikona. Muzeja
ekspozīcijā apskatāmas vairākas ikonas, ko muzejs saņēmis no
robežsardzes un muitas.

Godinot ievērojamā latviešu mākslinieka Ģ.Eliasa, kura vārdā
nosaukts Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, piemiņu, ar Valsts
kultūrkapitāla fonda atbalstu uzsākts darbs pie Ģ.Eliasa memoriālo
priekšmetu restaurācijas – tiek atjaunota Bīdermeijera stila sofa
un krēsli. Restaurācija tiek veikta Rīgā, un tās gaitā atklāts, ka
uz sofas zem vairākiem audumu slāņiem saglabājies arī oriģinālais
audums, kas ir liels retums, un tas bija pārsteigums arī pašiem
muzeja darbiniekiem. Kopumā pēc restaurācijas muzeja ekspozīcijā
nonāks trīs Bīdermeijera stila krēsli un viena sofa. Muzejs no
Kultūrkapitāla fonda saņēmis finansējumu 2000 eiro apmērā, taču
pilnvērtīgam darba rezultātam muzejam no savas puses jāiegulda
gandrīz tikpat liels finansējums.

A.Barševskis stāsta, ka pēdējā laikā muzejs pievērsies tieši
koka, metāla, bronzas un arheoloģisko liecību restaurācijai. «Darbs
nav viegls, jo nepārtraukti jānosaka prioritātes – mēs nevaram
uzreiz atjaunot visu, taču ar katru gadu mūsu ekspozīcija tiek
papildināta ar atjaunotiem eksponātiem.»  

Foto: no JV arhīva