Izstādes

Līdz 26. februārim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma tēlnieces Rasas Kalniņas-Grīnbergas personālizstāde «Atskatoties», kurā apkopoti ne vien mākslinieces privātās kolekcijas darbi, bet arī darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma. «Šī ekspozīcija ir kā atskats uz aizvadīto darba mūžu,» izstādi raksturo Jelgavas tēlniece.

Aizvadītā gada nogalē ar izstādi «Atgriešanās» Dobeles
Novadpētniecības muzejā tēlniece atzīmēja nozīmīgu savas dzīves un
darba jubileju, un ekspozīcija, kas šobrīd skatāma Jelgavas muzejā,
ir papildināta jubilejas izstāde. «Dobeles muzejs atrodas vietā,
kas piederējusi manai ģimenei četrās paaudzēs – no pašreizējās ēkas
pavērās tāds pats skats kā bērnībā pa manas istabas logu, tādēļ šī
izstāde man bija kā atgriešanās,» jubilejas izstādi raksturo
R.Kalniņa-Grīnberga. Ekspozīcijā «Atskatoties» apkopoti darbi no
dažādiem tēlnieces darba mūža posmiem, un daži no tiem vēlāk
pārtapuši monumentālās skulptūrās. Viens no nozīmīgākajiem
ekspozīcijā skatāmajiem darbiem ir skulptūra «Māte ābele», kas
viņas radošo ceļu saveda ar talantīgo ainavu arhitektu Alfonu
Ķišķi. Kad arhitekts kādā izstādē ieraudzīja tolaik jaunās
tēlnieces darbu «Māte ābele», viņš strādāja pie holokausta
memoriālās vietas – Ančupānu kalnu memoriāla – izveides. Piemiņas
vieta Rēzeknes novadā tika atklāta 1973. gadā. «Memoriāls atrodas
ļoti skaistā vietā – visapkārt skujkoku mežs ar ieplakām un
pakalniņiem. Uz pieminekli ved apsūnojusi taka – tu ej pa to un
nonāc pie Nāves ielejas un Dzīvības laukuma, kurā uzstādīta
monumentālā skulptūra «Māte ābele», ko izveidojām kopā ar Alfonu
Ķišķi. Tā simbolizē dzīvību, jo mātes un ābeles būs vienmēr,» tā
tēlniece. Viņa atminas, ka darbs pie skulptūras izveides neesot
bijis viegls, jo skulptūra ir ļoti monumentāla. Tēlnieces mīļākais
darbs ir «Caune» jeb «Cauņonkuls», kurā viņa iemūžinājusi savas
vecāsmātes brāli Žani Cauni. «Viņš man bija kā vectēvs, jo nevienu
no saviem vectēviem satikusi neesmu. Viņš bija Triju Zvaigžņu
ordeņa kavalieris un 1905. gada «klusais» cīnītājs,» tā
māksliniece, piebilstot, ka, viņasprāt, šis ir viens no viņas
veiksmīgākajiem darbiem.

«Ja gleznotājam, pabeidzot darbu, vien jāizdomā, kādā ietvarā to
likt, tad tēlniekam radošais process ir vien piektdaļa no darba –
tad sākas smagais tēlniecības process. Skiču veidošana un formas
noņemšana ir kā iemīlēšanās, kam seko reālā dzīve ar visiem
pienākumiem un atbildībām, kas nemaz nav tik tīkama,» tā
R.Kalniņa-Grīnberga raksturo tēlniecības procesu. Māksliniece
atklāj, ka dažkārt viņa pieķer sevi pie domas, ka nav piemērota
tēlniecībai, jo tas ir fiziski grūts darbs, bet spriež, ka nekas
cits viņu tik ļoti neesot saistījis kā šis tēlotājmākslas
veids.
Tēlniece R.Kalniņa-Grīnberga dzimusi 1936. gada 23. novembrī
Dobelē. 1956. gadā beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas
Tēlniecības nodaļu. No 1956. līdz 1957. gadam mācījusies Tallinas
Mākslas institūtā, 1962. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas
Tēlniecības nodaļu (vadītājs – Kārlis Zemdega). Izstādēs piedalās
kopš 1960. gada. Saņēmusi LPSR VĻKJS (Vissavienības Ļeņina
Komunistiskās Jaunatnes Savienības) prēmiju (1974) par monumentālo
skulptūru «Māte ābele» Ančupānu kalnos. Latvijas Mākslinieku
savienības biedre kopš 1967. gada. Kopš 2009. gada Jelgavas
Mākslinieku biedrības goda biedre. Māksliniece Jelgavā dzīvo kopš
1963. gada.

R.Kalniņas-Grīnbergas personālizstāde «Atskatoties» Jelgavas
muzejā apskatāma līdz 26. februārim.

Foto: Austris Auziņš