Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, gaidot Latvijas dzimšanas dienu, durvis vērusi jauna izstāde «Porcelāna kolekcija. Rīgas mākslas porcelāns (1925 – 1940)». Izstādē var aplūkot plašu Rīgā ražoto porcelāna trauku kolekciju no Pētera Avena krājuma.
www.jelgavasvestnesis.lv
21. gadsimtā Latvijā mākslas priekšmetu kolekcionēšana ir būtiski mainījusies – jauni krājumi nereti pārtop par sabiedrībai pieejamiem privātiem muzejiem. Pazīstamais kolekcionārs P.Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi – viņa mērķis ir ne tikai savākt mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas mākslas porcelāna kolekciju, bet arī glabāt un eksponēt to zemē, kur radīti šie mākslas darbi. Tieši tāpēc viņš savu kolekciju ļauj novērtēt arī jelgavniekiem. Muzejā apskatāmas porcelāna krūzes, vāzes, šķīvji, servīzes.
Izstādes organizatori vēsta, ka porcelāna ražošana Rīgā aizsākusies jau 19. gadsimta vidū, kad Maskavas forštatē tika nodibināts krievu uzņēmēja Sidora Kuzņecova uzņēmums, bet kopš 1886. gada darbojās vācu rūpnieka Jakoba Jesena fabrika. Porcelāna ražošanas attīstību Latvijā veicināja vietējās izejvielas un ostas, kas nodrošināja gatavās produkcijas eksportu.
P.Avena labdarības fonds «Paaudze» informē, ka 20. gadsimta 20. gadu sākumā jaunajā neatkarīgajā Latvijas Republikā latviešu mākslinieki pievērsās domai par nacionālās idejas apgarotas un stilistiski vienotas priekšmetiskās vides izveidi. Lai realizētu šos jaunos principus, 1925. gadā trīs mākslinieki – gleznotāji Romans Suta un Aleksandra Beļcova un grafiķis Sigismunds Vidbergs – nodibināja porcelāna apgleznošanas darbnīcu «Baltars». Jaunās dekoratīvās mākslas nozares izaugsmi un katra mākslinieka individuālo attīstību veicināja darbnīcā valdošā radošā enerģija, pieaugošā publikas interese un starptautiskā atzinība. Starptautiskajā izstādē «L`Exposition Internationale des Arts Décoratifs et Industriels» Parīzē 1925. gadā darbnīca «Baltars» un S.Vidbergs tika apbalvoti ar zelta medaļām, bet R.Suta saņēma bronzas medaļu. Darbnīca pastāvēja tikai līdz 1928. gada beigām, tomēr tas vērtējams kā mūsu klasiskā modernisma ieguldījums 20. gadsimta mākslas vēsturē.
20. gadsimta 30. gados Rīgā darbojās vēl divas porcelāna apgleznošanas darbnīcas – «Burtnieks» (1929 – 1939) un «Ripors» (1933 – 1934). Par galveno tēmu kļuva daudzveidīgi variētas tautas dzīves ainas, tautudēli un tautumeitas, kompozīciju sērijas pēc tautasdziesmu motīviem nacionālā romantisma garā.
Meklējot jaunus risinājumus, kas dotu iespēju optimizēt ražošanu, atjaunot sortimentu un paaugstināt produkcijas māksliniecisko kvalitāti, 1934. gadā tika dibināta akciju sabiedrība «M.S.Kuzņecovs». Jaunajā ekonomiskajā modelī par vienu no noteicošajām ievirzēm kļuva pieredzējušo fabrikas meistaru sadarbība ar profesionāliem māksliniekiem. 1937. gadā Parīzē notikušajā izstādē «L`Exposition Internationale de Paris 1937 Arts et techniques dans la vie moderne» akciju sabiedrība «M.S.Kuzņecovs» ieguva «Grand Prix», R.Suta – Goda diplomu, apbalvojumus saņēma arī Jēkabs Bīne un Vladimirs Kandijevs (zelta medaļas), kā arī Ansis Cīrulis, Herberts Mangolds un Vilis Vasariņš (sudraba medaļas).
«Liecības par pagājušo laiku mākslinieku radošo aizrautību un sasniegumiem saglabājušās porcelāna priekšmetu tīrajās krāsās,» norāda P.Avena labdarības fonda «Paaudze» pārstāvji, aicinot arī jelgavniekus muzejā aplūkot Rīgas porcelānu.
Jāpiebilst, ka izstāde Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz nākamā gada 8. februārim.
Foto: Krišjānis Grantiņš; publicitātes foto
19.5 °C,
0.5 m/s,
94.4 % 
19.5 °C,
0.5 m/s,
94.4 %