Šodien, klātesot folkloras kopai «Dimzēns» un interesentiem, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā durvis apmeklētājiem vērusi jauna izstāde – «Lins lina galā» jeb «No pūra krekla līdz pieprasītai eksporta precei». Tā apmeklētājus aicina līdz 29. novembrim.
Ritma Gaidamoviča
«Man prieks, ka Jelgavā ir ļaudis, kuriem patīk strādāt ar liniem, tādi, kuriem patīk skatīt linus un tādi, kuriem patīk valkāt tos. Šī izstāde ļaus cilvēkiem saprast kā no zilām linu galviņām, kas aug uz lauka, tiek līdz palagam, galdautam un kleitai. Ļoti ceram, ka to apskatīties nāks arī skolēni,» tā atklāšanas uzrunā teica muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, reizē piebilstot, ka šī ir SIA «Larelini» 120. dzimšanas dienas izstāde. Izstādes atklāšanā izskanējuši arī vairāki ticējumi un vairākas tautas dziesmas par liniem.
«Izstāde ir veltīta Latvijas dzimšanas dienai. Tā ir izstāde par uzņēmumu ar senām tradīcijām, kas sekmīgi darbojas arī mūsdienās. Tas ir stāstījums par uzņēmumu, kam vairāk kā gadsimtu bijusi liela loma Jelgavas saimnieciskās dzīves attīstībā. Tā ir izstāde par liniem, kas kādreiz bija Latvijas nacionālā bagātība un kuru audzēšana un apstrāde izsenis daudziem deva darbu un nodrošināja iztiku. Bet mūsdienās linu izstrādājumi ir iznesuši Latvijas vārdu tālu pasaulē,» teikts izstādes ievadrakstā.
«Iedomājāmies, ka uz valsts svētkiem jelgavniekiem varētu parādīt kādu pilsētas uzņēmumu ar senu vēsturi, kurš laika gaitā pārdzīvojis daudzas pārmaiņas un šobrīd vēl joprojām strādā. Viens no tādiem ir linu kombināts jeb tagadējais SIA «Larelini», kas šobrīd veiksmīgi darbojas un savu produkciju eksportē teju uz visu Eiropu,» ideju par izstādi pamato muzeja direktores vietniece M.Kaupere.
Šī izstāde tapusi sadarbībā ar SIA «Larelini». Te ne tikai aplūkojams, kā linus apstrādāja pirms rūpnieciskās apstrādes un ko no tiem darināja, bet arī padomju laikā ražotās produkcijas paraugi un fotogrāfijas. «Gatavojot izstādi, muzejs ir saņēmis ļoti vērtīgu dāvinājumu – divas fotogrāfijas no 1920. gadiem, kurās redzami strādnieki un tā laika ražošanas mašīnas,» stāsta M.Kaupere. Protams, neizpaliek arī daudz preču paraugi, ko šobrīd ražo SIA «Larelini», – dažādi apģērbi, gultas veļa, galdauti un citas lietas.
Izstādes atklāšanā muzejnieki paziņoja, ka ikviens jelgavnieks katru trešdienu pulksten 15 līdz pat 16. decembrim var doties uz muzeju uztaisīt Ziemassvētku apsveikumu. «Muzejā sagaidīs mūsu māksliniece Mārīte Leimane, kura kopā ar interesentiem veidos apsveikumus no SIA «Larelini» uzdāvinātajām sagatavēm. Tāpat no šodienas muzejā ikvienam ir iespēja uz lielā linu auduma ruļļa uzrakstīt savu novēlējumu vai apsveikumu nākamajam gadam,» tā M.Kaupere. Muzeja direktore Gita Grase aicina cilvēkus apsveikumus rakstīt ar lielu atbildību, jo vēlāk šīs labo vārdu rullis nonāks muzeja krājumā un kas zina, varbūt pēc 50 gadiem to eksponēs izstādē un to varēs apskatīt maz mazmazbērni.
Izstāde muzejā būs apskatāma līdz pat 29. novembrim.
Foto: Ivars Veiliņš
1.6 °C,
1 m/s,
95.5 % 
1.6 °C,
1 m/s,
95.5 %