Kas ir ciano? Krāsa, tehnika, tonis, noskaņa? To būs iespēja jau rīt, 10. februārī, pulksten 17 noskaidrot Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Tur tiks atklāta jauna izstāde «Uz tikšanos ciano…», kurā astoņi bijušie kursabiedri ļaus savos darbos iepazīt tādu tehniku kā cianotipija jeb to, kā ķīmijas procesu rezultātā no fotogrāfijas rodas cits mākslas darbs zilā krāsā.
Ritma Gaidamoviča
Izstādi veido astoņi Liepājas universitātes mākslas maģistru pirmais izlaidums, tostarp jelgavniece Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas vizuālās mākslas skolotāja Dace Lejēja. «Lai radītu sev iespēju šai mūsdienu aizņemtajā laikā satikties, mēs, astoņi kursabiedri, izdomājam gadā reizi veidot kopīgu izstādi. Līdz šim tās ir notikušas Lietuvā un Polijā, bet nu piestāsim Jelgavā. Par tēmu esam izvēlējušies tehniku – cianotipija. Ko tādu, kas cilvēkiem patiešām būs interesants, jo tikai retais zina, kas tas ir, kā tas notiek un kāds izskatās mākslas darbs. Tieši tāpēc ir vērts atnākt un paskatīties, lai saprastu un redzētu, kā tas izskatās dzīvē,» aicinot uz izstādi, saka D.Lejēja.
Viņa stāsta, ka tas ir grūts un sarežģīts process. Cianotipijā par pamatu ņem fotogrāfiju, kuru apstrādā datorā, tad printē uz plēves. Citu materiālu – papīru, zīdu – noklāj ar īpašu ķīmiju, veidojot fonu, tad uzliek plēvi, uz kuras ir fotogrāfija, un to ar saules vai mākslīgās saules gaismu silda, un rodas zils mākslas darbs citā matērijā.
Jēdziens «cyan» ir cēlies no grieķu vārda, kas tulkojumā nozīmē «zils». 1842. gadā angļu zinātnieks un astronoms sers Džons Heršels izgudro cianotipijas procesu. Cianotipijas attīstības rezultātā vārdu «cyan» sāk lietot arī krāsas nozīmē, tā ir debesszila, gaiši zila, daži to dēvē par zaļganzilu. Cianotipija ir viens no pirmajiem fotoprocesiem, šo tehniku iesākumā pārsvarā lietoja amatieri – botāniķi fotogrammu izgatavošanai. Vēlāk to, sauktu arī par «blueprint» (zilā izdruka), izmantoja fotoreprodukciju izgatavošanai no rasējumiem. Mūsdienās fotomāksliniekiem cianotipija un tai līdzīgas fototehnikas ir alternatīva digitālajai fotogrāfijai.
Jāpiebilst, ka papildu šajā tehnikā veidotiem mākslas darbiem, skatītāji varēs apskatīt arī pasteļus, eļļas gleznas un grafikas, kurās parādās zilā krāsa.
Izstādē piedalās fotomākslinieks Aivars Rozenbahs, kurš visus pārējos biedrus iepazīstināja ar šo tehniku, plakātu meistars un dzīves filozofs Jānis Slaidiņš, jaunā māksliniece Zane Bege-Beģe, multimākslinieks un sirreālists Ģirts Brumsons, Anita Zīverte, kura aizraujas ar karikatūrām un eksperimentē grafikā, Ilze Reņģe – datorgrafiķe, kas iedvesmu smeļas eļļas un pasteļglezniecībā, Solvita Spirģe-Sēne, kurai patīk eksperimentēt ar materiālu un tehnikām glezniecībā, kā arī jelgavniece D.Lejēja.
«Mūsu dzīves moto meklējams modernista Bodlēra vārdos: «Vienmēr vajag būt noreibušam – no vīna, no dzejas, no mīlestības, varbūt no tikuma… kā jums labāk tīk…» Mēs piebilstam: noreibt var arī no mākslas, tāpēc vērojiet, vērtējiet un baudiet,» tā mākslinieki.
Foto: Ivars Veiliņš
19.4 °C,
1.7 m/s,
93.6 % 
19.4 °C,
1.7 m/s,
93.6 %