Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā eksponēts 19. gadsimta dīvāns, kas savulaik piederējis Ģ.Eliasam un nu restaurēts. Šī mēbele īpaša ar to, ka restaurācijas procesā zem vairākiem slāņiem atklāts oriģinālais auduma tapsējums labā stāvoklī, un tas atjaunots. Kā stāsta muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību Marija Kaupere, šī laika un stila mēbeļu oriģinālie auduma apšuvumi mūsdienās ir reti sastopami, īpaši šādā izmērā. Restaurētais dīvāns apskatāms Ģ.Eliasa pastāvīgajā ekspozīcijā muzeja mazajā zālē otrajā stāvā.
«Dīvānu restaurēšanai nodevām pagājušajā gadā, un pēc kāda laika ar mums sazinājās restaurators Uģis Baļļa, sakot, ka, noņemot tapsējumu vairākos slāņos, atklāts oriģinālais dīvāna audums. Tas bija labi saglabājies pietiekami lielā izmērā, tāpēc pieaicinājām tekstiliju restauratori Indru Saulesleju, un nu redzams rezultāts,» par vēsturisko mēbeli stāsta M.Kaupere. Restaurācijas gaitā atjaunoti atzveltnes dekoratīvie koka elementi, no kuriem viens oriģinālā vairs nebija saglabājies, kā arī dīvāna sēžamā daļa, kas gadu gaitā bija izsēdēta. Oriģinālais mēbeles audums atrasts ceturtajā apšuvuma kārtā zem dažādos periodos pāri pārvilktiem tapsējumiem.
Dīvāns savulaik piederējis māksliniekam Ģ.Eliasam, kura vārdā nosaukts Jelgavas muzejs. Mākslinieks to, visticamāk, iegādājies antikvariātā. Dīvāns radīts tā sauktajā bīdermeijera stilā, kas aizsācies 19. gadsimta sākumā un bijis ļoti populārs vācbaltu pilsoniskajās aprindās un vēlāk arī starp latviešu turīgākajiem pilsētniekiem. Mēbelēs tika izcelts koksnes dabīgais skaistums, un mēbeļu meistari Latvijā, galvenokārt ietekmējoties no krievu paraugiem, lietoja gan sarkankoku, gan bērzu. Arī restaurētā dīvāna rāmis veidots no Karēlijas bērza. Tipiska bīdermeijera mēbeļu grupa sastāvēja no dīvāna un galda, ap kuru simetriski salikti krēsli, un kompozīciju mēdza papildināt postamenti abās dīvāna pusēs. Bīdermeijera stilā iekārtotas telpas lielā daļā atjaunoto muižu un piļu Latvijā.
Foto: «Jelgavas Vēstnesis»