«Šajā izstādē galvenokārt vēlējāmies pievērsties personālijām – ne tik daudz apskatot kādu laika posmu, bet konkrētā mākslinieka darbus,» atklāj Rīgas Porcelāna muzeja galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga. Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «Rīgas porcelāns» – veltījums porcelāna mākslas un ražošanas procesam Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē.
Izstāde veidota ar mērķi atklāt Rīgas Porcelāna rūpnīcas māksliniekus, kuri izstrādāja plaša patēriņa produkcijas formu un dekoru dizainu, akcentējot personības lomu industriālajā vidē Latvijā okupācijas periodā. «Pateicamies Jelgavas muzejam par aicinājumu veidot šeit izstādi. Ceram, ka tā jelgavniekus rosinās uz Rīgā ražotu porcelānu paskatīties citām acīm. Ne tā, kā mēs to uzlūkojam ikdienā,» izstādes atklāšanā sacīja Rīgas Porcelāna muzeja direktore Santa Dobele. Viņa muzeja vārdā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam uzdāvināja Rīgas Porcelāna muzeja izdotās grāmatas.
Ekspozīciju veido deviņu Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieku – Zinas Ulstes, Levona Agadžanjana, Valda De Būra, Taisijas Poluikēvičas, Beatrises Kārkliņas, Ilgas Dreiblates, Aijas Mūrnieces, Daces Blūmas un Āra Segliņa – darbi. «Izstādē izvēlējāmies pievērsties tiem autoriem, kuri visu savu darba mūžu veltījuši dizainam un ilgus gadus strādājuši Porcelāna rūpnīcā,» papildina I.Veinberga, kas ir šīs izstādes koncepcijas autore. Izstādē pārstāvētie autori ir daļa no rūpnīcas dizaineru kodola, kuri noteica un ietekmēja Rīgas un Latvijas 20. gadsimta otrās puses porcelāna dizaina stilu.
«Izstādē katra vitrīna veltīta vienam māksliniekam. Vitrīnas zemākajā plauktā apskatāmi ideoloģiskie darbi, proti, darbi ar ideoloģisku vēstījumu. Vidējā plauktā – tiražēti priekšmeti, kas tika nodoti sērijveida ražošanai, bet augšējā plauktā likts fokuss uz individuālajiem, mākslinieciskajiem darbiem,» stāsta I.Veinberga. Izstādē iekļautie autori strādāja gan ar formu, gan dekoru. Laika gaitā katram izkristalizējās savas preferences – kādam saistošāks šķita tēlniecisks darbs ar formveidi, savukārt citiem saistošāka šķita apgleznošana un dizaina attīstīšana rūpnieciski tiražējamiem dekoriem, kopumā atstājot Latvijas dizaina vēsturei dāsnu tējas, kafijas, pusdienas servīžu, vāžu, krūku, pelnu trauku, deserta trauku un citu priekšmetu klāstu. Izstādē skatāmi arī tādi darbi, kuru formu veidojis viens mākslinieks, bet dizainu – cits. Tā bija iespēja piešķirt jau vairākus gadu desmitus tiražētam darbam jaunu izskatu.
Jāpapildina, ka Rīgas Porcelāna rūpnīcā 1953. gadā tika izveidota īpaša struktūrvienība – Mākslinieciskā laboratorija – un galvenā mākslinieka postenis. Tās mērķis bija centralizēti un mērķtiecīgi virzīt ražotnes māksliniecisko procesu. Laboratorijā darbojās mākslinieku štats, kas bija atbildīgs par priekšmetu formām un to dekoriem, ar kuriem pēc tam asociējās Rīgas Porcelāna rūpnīca un tās produkcijas stils. Protams, rūpnīcas mākslinieku štats bija daudz plašāks, nekā izstādei izvēlētie deviņi autori.
Izstāde «Rīgas porcelāns» Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma līdz 7. oktobrim.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
1.4 °C,
6.9 m/s,
93.9 % 
1.4 °C,
6.9 m/s,
93.9 %