2.3 °C, 2.2 m/s, 97.3 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraMuzejā nonācis viens no pēdējiem Latvijas teritorijā kaltajiem dālderiem
Muzejā nonācis viens no pēdējiem Latvijas teritorijā kaltajiem dālderiem
07/01/2017

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājums papildināts ar 1780. gadā kaltu Pētera Bīrona dālderi, kas muzejā nonācis no kāda privāta kolekcionāra. «1780. gadā kaltais Pētera Bīrona dālderis ir pēdējais dālderis, kas kalts Latvijas teritorijā. Muzejā nonākušo dālderi kolekcionārs mantojis no ģimenes kolekcijas, un tas ir ļoti labā stāvoklī,» stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.

P.Bīrona dāldera aversā ir hercoga Pētera portrets ar uzrakstu
D.G. PETRUS. IN. LIV. CURL. ET SEMGAL. DUX (no Dieva žēlastības
Pēteris Livonijas, Kurzemes un Zemgales hercogs), monētas reversā
ir divu tautu republikas – Polijas un Lietuvas – ģerbonis ar
uzrakstu MON. NOVA ARG. DUC. CURL. AD NORMAN TAL. ALB. 1780
(nosacīts tulkojums: Kurzemes sudraba monēta pēc Alberta dāldera
parauga).

17. – 18. gadsimtā Eiropā bija vairākas dāldera tipa monētas,
pēc kurām salīdzināja preču cenas. Tāds bija arī Alberta dālderis,
kas kļuva par vienu no galvenajām tirdzniecības monētām visā
Eiropā, ieskaitot Krieviju. Daudzās valstīs sāka kalt lielās
sudraba monētas pēc Alberta dālderu monētpēdas, tostarp arī
Kurzemes un Zemgales hercogistē, informē muzejā.

Latvijā dālderus sāka kalt Livonijas ordeņa Valtera fon
Pletenberga laikā 1525. gadā. Jelgavā no 1575. līdz 1780. gadam ar
pārtraukumiem darbojās naudas kaltuve, kurā tika kaltas dažādu
nominālu monētas. «Hercogistes monētas kā maksāšanas līdzeklis bija
tikai šeit, tādēļ to skaits bija visai neliels. Parasti monētas
izmantoja, lai pavalstniekus iepazīstinātu ar valdnieka portretu –
īpaši, ja pie varas nāca jauns hercogs,» stāsta Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore. Viņa norāda, ka jau
tūlīt pēc izkalšanas Kurzemes un Zemgales hercogistes monētas bija
kolekcionēšanas objekts. «Monētu kolekcijas veidoja paši hercogi,
bet tādas bija, piemēram, arī Sesavas mācītājam

V.K.Holenhāgenam – zināms, ka šī kolekcija aizceļojusi uz
Franciju jau 1796. gadā. Hercogistes monētas kolekcionēja arī
Liepājā dzimušais Pēterburgas tirgonis Ādolfs Preiss, kuram esot
bijušas 100 monētas, un liela monētu kolekcija bija arī kādreiz
Jelgavā bijušajā Kurzemes provinces muzejā – šobrīd Jelgavas muzejā
esošā monētu kolekcija ir daļa no Provinces muzeja krājuma,» atklāj
G.Grase. Latvijā hercogistes monētas glabājas vairāku muzeju
krātuvēs, tās var apskatīt ne tikai Jelgavas, bet arī Rīgas
vēstures un kuģniecības, Latvijas Nacionālajā vēstures, Liepājas,
Ventspils un citos Latvijas muzejos, arī Baltkrievijas, Polijas un
Lietuvas muzejos.

Pēteris Bīrons (1724 – 1800) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales
hercogs (1769 – 1795), kurš troni mantoja no sava tēva Ernsta
Johana. Hercoga Pētera dibinātā pirmā augstskola Latvijā «Academia
Petrina» ir lielākais devums ne tikai mūsu pilsētai, bet 
visai Latvijai kopumā.

Foto: no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
arhīva