Kultūra

Ceturtdien, 29. decembrī pulksten 15 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiks kamermūzikas koncerts «Klasika laikiem pāri», kurā tiks atskaņoti komponistu – Jozefa Haidna, Žana Marī Leklēra, Kloda Debisī, Riharda Vāgnera, Johana Sebastiana Baha un Jāņa Mediņa – skaņdarbi, informē muzejā.

Koncertā muzicēs pianisti – Andrejs Bubinduss un Alise Bubindusa
– un vijolniece Sandra Bubindusa. A.Bubinduss ir strādājis par
koncertmeistaru Latvijas Valsts Konservatorijā, Jāzepa Mediņa
mūzikas vidusskolā un Jelgavas mūzikas skolā, veicis ierakstus
Rīgas radio un koncertējis gan Latvijā, gan Francijā. S.Bubindusa
ir pedagoģe Jelgavas Mūzikas vidusskolā, kā arī iepriekš strādājusi
par vijolnieci Latvijas Nacionālajā operā. Savukārt Alise Bubindusa
šogad ir beigusi Jelgavas Mūzikas vidusskolu un ir Rīgas Jāzepa
Mediņa mūzikas vidusskolas pasniedzējas Daigas Blumbergas klavieru
klases audzēkne, stāsta Jelgavas muzejā.

Ž.M.Leklērs tiek uzskatīts par franču baroka pārstāvi mūzikā,
franču vijoles skolas dibinātāju 18. gadsimtā, savukārt J.Haidna
mūzika pieder pie Vīnes klasicisma skolas augstākajiem sasniegumiem
– Haidnu mēdz dēvēt par simfonijas un kvarteta tēvu, viņa mūzika ir
dzīvespriecīga, saskanīga un līdzsvarota formas ziņā. Haidns
lielāko dzīves daļu darbojās Vīnē, tamdēļ viņu sauc par Vīnes
klasiķi. R.Vāgners ir vācu operas reformators, kurš Rīgas Pilsētas
teātrī no 1837. gada augusta līdz 1839. gada jūnijam veica pirmā
kapelmeistara darbu. Vāgnera stila ietekme jūtama eklektisma un
jūgendstila Rīgas arhitektūrā, ar ko tā Eiropā ir unikāla. 1839.
gada 25. jūnijā R.Vāgners diriģēja sezonas pēdējo viesizrādi Mītavā
(Jelgavā) un neatgriezās Rīgā, kur viņu gaidīja nesegts vekselis un
parāda lietas skaidrošana. Viduslaiku meistardziedoņu atbalsis skan
vienīgajā komiskajā operā «Nirnbergas meistardziedoņi». Operas
«Tristans un Izolde» pamatā ir sena ķeltu leģenda par Tristana un
Izoldes mīlu angļu un īru naida laikā. Koncertā skanēs pārlikumi
klavierēm un vijolei no šim operām. K.Debisī, būdams viens no
ievērojamākajiem impresionisma pārstāvjiem mūzikā, aizrāvās ar
Palestrīnu un Vāgneru, ir ziņas, ka Debisī ir bijis viens no Tempļa
ordeņa lielmestriem. Impresionisms nav Debisī vienīgais mūzikas
stils, bet tieši ar K.Debisī impresionisms iegūst konkrētu
skanējumu, kas balstīts uz nojausmām, izjūtām un atmosfēru, nevis
uz spēcīgām emocijām un konkrētu sižetu. Savukārt J.Mediņš ir viens
no izcilākajiem latviešu melodiķiem, ievērojams simfoniskā orķestra
diriģents, kura tematika kompozīcijā ir mīlas lirika, dzimtenes,
sadzīves un dabas tēli, sacīts koncerta aprakstā.

Kamermūzikas koncerts «Klasika laikiem pāri» Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā 29. decembrī notiks pulksten
15. Pasākumu laipni aicināts apmeklēt ikviens interesents.

Foto: no JV arhīva