Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā durvis vērušas četras –gleznu, medaļu, lietišķās mākslas un plakātu – izstādes, kas veltītas pilsētas 750. jubilejas gadam, ar vienojošo nosaukumu «Jelgavas zelts». Tās muzejā būs apskatāmas līdz 31. maijam, un ikviens aicināts izmantot unikālo iespēju līdztekus citiem izciliem Jelgavas mākslinieku darbiem skatīt arī vienu no ievērojamākajiem šīs izstādes eksponātiem – Johana Valtera 1897. gadā radīto eļļas gleznu «Tirgus Jelgavā», kas ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja lielākā glezna un viens no šī muzeja 100 dārgumiem.
Ritma Gaidamoviča, Sintija Čepanone
Izstādes atklāšanā ar īpaši lielu interesi tika skatītas gleznas, kurās iemūžināta senā Jelgava, cenšoties atpazīt vietas un objektus, kas tajās atainoti, un arī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs ikvienu aicina uz «sarunu» – novērtēt gleznas un izteikt savu viedokli par tajās saskatīto, jo daudz kas no tā, ko mēs redzam šajās gleznās, Jelgavā ir zudis. «Ļoti iespējams, ka tā izkristalizēsies kāds vērtīgs atklājums par Jelgavu. Un esam pārliecināti, ka šajās izstādēs daudz jaunatklājumu būs ikvienam. Piemēram, kāds, jāatzīst, ļoti zinošs cilvēks jau pauda pārsteigumu, ka mākslinieks Sigismunds Vidbergs ir «mūsējais»,» saka muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, uzsverot, ka šajā izstādē apkopoti tiešām izcilāko Jelgavas mākslinieku izcilākie darbi. «Šoreiz ir tikai pērles,» tā viņa.
«Gatavojoties nozīmīgajai Jelgavas jubilejai, nebija šaubu, ka vajadzīgs kaut kas īpašs, ka vienkopus jāparāda tas, ko Jelgava un jelgavnieki mākslai ir devuši. Protams, mēs nespējam aptvert visu un parādīt visu, kas saistās ar Jelgavas mākslu, taču šīs izstādes veidošana pavērusi arī nākotnes perspektīvu, sniedzot ierosmi jaunām izstādēm nākotnē,» saka šodien atklāto izstāžu «Jelgavas zelts» iniciators mākslas zinātnieks un Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis, ikvienu aicinot novērtēt izcilos mākslas darbus, kas līdz maija beigām būs skatāmi muzejā. «Ja apzināsimies pagātni, labāk sapratīsim šodienu un ieraudzīsim nākotni,» tā viņš.
Jāpiebilst, ka zem nosaukuma «Jelgavas zelts» slēpjas četras izstādes Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā – gleznu, medaļu, lietišķās mākslas un plakātu izstāde –, kā arī rotu izstāde Ādolfa Alunāna muzejā, kurās tiek izcelti jelgavnieki un viņu veikums. «Jelgava visos laikos varējusi lepoties ar izciliem māksliniekiem. Daži mūsu pilsētā dzimuši, citi šeit strādājuši, citi ieradušies jau kā nobrieduši mākslinieki, bet visi sevi saukuši par jelgavniekiem. Pilsētas jubilejas gadā nolēmām parādīt labāko, kas mums ir,» stāsta M.Kaupere, sakot paldies ikvienam, kas iesaistījies «Jelgavas zelta» veidošanā.
Viens no ievērojamākajiem šīs izstādes eksponātiem ir J.Valtera 1897. gadā radītā eļļas glezna «Tirgus Jelgavā». Gleznas izmērs ar rāmi ir 190 x 272 centimetri. Mākslinieks J.Valters līdzās Janim Rozentālam un Vilhelmam Purvītim uzskatāms par vienu no latviešu glezniecības stūrakmeņiem. «Tirgus Jelgavā» ir J.Valtera diplomdarbs, kas ļāva viņam iegūt žanra gleznotāja kvalifikāciju. «Ikdienā glezna atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Taču šis ir īpašs notikums – pirmo reizi tā izvesta ārpus Mākslas muzeja telpām un nogādāta Jelgavā,» piebilst M.Kaupere. «Jelgavas zelta» gleznu izstādē muzeja divās zālēs apkopoti J.Valtera, Jūlija Federa, kurš gleznojis Jelgavu un viņam savulaik mūsu pilsētā piederējusi fotodarbnīca, Vilhelma Purvīša, Ģ.Eliasa, Sigismunda Vidberga, kura gleznas iepriekš Jelgavā tikpat kā nav rādītas, Valda Kalnrozes, Eduarda Jurķeļa, Visvalža Garokalna, Zelmas Tālbergas, Pāvila Lūciņa, Hugo Jakobi un citu vecmeistaru darbi, kā arī Jelgavas mākslinieku organizācijas dibinātāja Gunta Strupuļa un pērn aizsaulē aizgājušā Mārča Stumbra gleznas. Izstādē skatāms arī Ritas Valneres, Vitas Mercas, Silvijas Meškones, Nellijas Darkevičas, Lolitas Zikmanes, Ritmas Lagzdiņas, Edvīna Kalnenieka, Ulda Rogas, Gunāra Ezernieka, Ulda Zutera, Induļa Landaua, Andreja Zvejnieka un Ivara Klapera veikums. Izstādē iekļauti mākslas darbi, kas deponēti no Mūkusalas mākslas salona un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.
Līdzās ievērojamo mākslinieku gleznām var novērtēt arī interesantu medaļu izstādi. «Izcilu mūsdienu Latvijas autoru darbus, kuri medaļās iemūžinājuši ar Jelgavu saistītus svarīgus notikumus un cilvēkus, piemēram, Aspaziju, Annu Brigaderi, Ģ.Eliasu, skatāms arī Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis bronzā,» stāsta M.Kaupere, piebilstot, ka ar saviem darbiem šajā izstādē piedalās arī Jelgavas vienīgā medaļu māksliniece Nellija Skujeniece.
Bet muzeja pirmajā stāvā durvis vērusi pavasarī tradicionālā mūsdienu lietišķās mākslas izstāde, kas šoreiz ir arī veltījums Jelgavai 750. dzimšanas dienā. Šajā izstādē ikviens var novērtēt šobrīd aktīvi strādājošo Jelgavas mākslinieku veikumu – keramikas, tekstilmākslas un ādas izstrādājumus.
Gatavojoties jebkurai izstādei, pasākumam, konferencei, neiztrūkstošs ir plakāts, ar kura starpniecību nodot informāciju apmeklētājiem un skatītājiem. Jau daudzus gadus šis atbildīgais darbs uzticēts Ģ.Eliasa muzeja māksliniekam dizainerim U.Zuteram. Jelgavas jubilejas gadā muzejs nolēmis «Jelgavas zelta» kolekcijā otrā stāva vestibilu atvēlēt īpašai plakātu izstādei, kurā varēs novērtēt U.Zutera veikumu pēdējo piecu gadu garumā. «Pasākumu muzejā pa šiem gadiem ir bijis ļoti daudz, un visus plakātus nav iespējams eksponēt, tāpēc esam izvēlējušies, mūsuprāt, svarīgākos un interesantākos, lai parādītu kaut nelielu daļu no visa, ko mēs muzejā darām un radām,» tā M.Kaupere.
Arī Ādolfa Alunāna muzejs vēlas parādīt Jelgavas «zeltu», tāpēc līdz pat maija beigām tur skatāma jelgavnieces atzītās rotu mākslinieces Maijas Sniedzītes izcilo rotu izstāde. «Māksliniece jau ir aizsaulē, taču atstājusi mums unikālas un izcili skaistas rotas. Mūsu muzeja krājumā gan to ir maz, taču izstādi ar rotām no savām kolekcijām bagātīgi papildinājuši mākslinieces draugi un kolēģi – bijušie un esošie jelgavnieki. Diez vai kādreiz ir bijusi iespēja redzēt tik daudz viņas rotu vienkopus. Jāuzsver arī, ka pēdējo reizi viņas rotas Jelgavā tika rādītas pirms gadiem 30, tāpēc, manuprāt, būs ļoti interesanti aplūkot mākslinieces veikumu,» tā M.Kaupere, piebilstot, ka māksliniece galvenokārt strādājusi ar sudrabu un bronzu.
Foto: Raitis Supe
24 °C,
1.4 m/s,
64.8 % 
24 °C,
1.4 m/s,
64.8 %