Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta jauna izstāde, ar kuru muzejs ievada pilsētas 750. dzimšanas dienas pasākumu ciklu. Muzejā skatāma jūrmalnieku Imanta Ozoliņa grafiku, grāmatzīmju un Inas Intas Liniņas-Ozoliņas fotogrāfiju izstāde, kas radusies pēc mākslinieku ceļojuma pa Zemgali un Sēliju. Smalkās grafikās lepni slejas arī Jelgavā ievērojami un pazīstami objekti, bet ekslibros iemūžināti mūsu pilsētai nozīmīgi cilvēki, tostarp mūžībā aizgājusī Elza Radziņa, dziedātājs Renārs Kaupers, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. I.Ozoliņš visus šos darbus radījis pēc savas kundzes uzņemtajām fotogrāfijām.
Ritma Gaidamoviča
«Te iekļautas teju visas vietas, kur pēdējos divos gados esam pabijuši, apbraukājot Zemgali un Sēliju. Grafikās parādās šo pilsētu, pagastu objekti, mazajos ekslibros jeb grāmatzīmēs – cilvēki, kuri saistīti ar šo vietu, cilvēki, kurus paši pazīstam, cilvēki, kurus satikām. Mums tā kārtība ir tāda: es fotografēju, bet Imants vēlāk mājās to zīmē grafikās. Nav jau jēgas viņam, piemēram, pie pils nedēļu sēdēt un zīmēt. Melnbaltā bildē rezultāts nemainīsies atkarībā no tā, vai viņš mājās zīmē vai uz vietas, turpretim gleznotājam tā brīža krāsas ir ļoti būtiskas,» stāsta I.I.Liniņa-Ozoliņa.
Izstādē muzejā, kur parādās arī Bauska, Mežotne, Vecumnieki, Aknīste, Subate un citas vietas, iekļautas 16 grafikas ar dažādiem Jelgavas objektiem – katoļu baznīca, Annas baznīca, Ādolfa Alunāna muzejs, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis un citi. Bet ekslibros jeb grāmatzīmēs iemūžināti nozīmīgi ar Jelgavu saistīti cilvēki. Te var «sastapt» R.Kauperu, Veru Singajevsku-Āboliņu, Guntu Micāni, viņas meitu Daci Micāni-Zālīti.
«Jelgava ir ļoti saistoša, sakopta pilsēta, kas nepārtraukti mainās. Prieks ir te atgriezties,» atzīst abi mākslinieki, piebilstot, ka mūsu pilsētā ir diezgan bieži viesi un viesnīcas «Jelgava» restorānā viņus jau labi pazīstot. I.Ozoliņa spriež, ka Latvija vispār ir ļoti skaista, tikai mēs par maz to novērtējam un nemākam īsti pasniegt citiem.
Interesanti, ka katra šī grafika ir I.Ozoliņa ar roku zīmēta, talkā ņemot vien otrā numura otiņu, kas izgatavota no Sibīrijas caunas astes, un guaša krāsas. «Ir darbi, kas jau pa divām dienām gatavi, ir darbi, kuriem nedēļa nepieciešama. Arhitektūra vai portreti – tur jau nav atšķirības, jo galvenais ir, lai abi atpazīstami. Vien objekti prasa lielāku rūpību. Ja ir ēkai septiņi stāvi un noteikts skaits logu, tam ir jābūt, jo to ikviens jebkurā mirklī var pārbaudīt,» stāsta I.Ozoliņš. Mākslinieks gan atzīst – lai foto iemūžinātu kādu objektu, vispateicīgākais ir vēls rudens vai agrs pavasaris, kad ēkām nav priekšā koki ar lapām, tikai tad visu detalizēti var redzēt.
Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere izstādes atklāšanā atzina, ka ar šo izstādi muzejā tiek ievadīts Jelgavas 750. jubilejas pasākumu cikls.
Jāpiebilst, ka šis ir jubilejas gads ne tikai Jelgavai, kurai bija nozīmīga vieta Kurzemes un Zemgales hercogistē, bet arī grafiķim I.Ozoliņam, par ko viņš saka: «Tikai 85 paliks!» Mākslinieks to sagaida ar izstāžu sēriju «Kurzemes hercogistes ceļos». Pirmā daļa – «Sēlija un Zemgale» – šobrīd ir skatāma Jelgavas muzejā. Plānots, ka vasarā Jūrmalā gaidāma I.Ozoliņa personālizstāde.
Šodien izstādes atklāšanas dalībniekiem bija iespēja arī noskatīties filmu «Ozoliņš un Ozoliņa», kas stāsta par mākslinieku dzīvi. Izstāde būs atvērta līdz 15. martam.
Foto: Raitis Supe
0.6 °C,
3.7 m/s,
94.2 % 
0.6 °C,
3.7 m/s,
94.2 %