No šodienas, 16. novembra, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde «Jelgava – astronomiski ģeodēziskās uzmērīšanas aizsācēja Baltijā». Tā veltīta Jelgavas zinātniekam profesoram Magnusam Georgam Paukeram. Izstādē eksponēta mērniecības instrumentu kolekcija, kā arī M.G.Paukera oriģināldarbi un viņa darbu titullapas no Dr.Jāņa Klētnieka kolekcijas. 23. novembrī mūsu muzejā notiks profesoram veltītas starptautiska konference.
www.jelgavasvestnesis.lv
Šonedēļ matemātiķim un dabaszinātniekam G.M.Paukeram (1787 – 1855) aprit 225 gadi. Izstāde «Jelgava – astronomiski ģeodēziskās uzmērīšanas aizsācēja Baltijā» veltīta viņa piemiņai.
Matemātiķis dzimis mācītāja ģimenē, studējis Tērbatā un Pēterburgā (1805 – 1809). 1812. gadā kļuvis par matemātikas privātdocentu, bet 1813. gadā – par matemātikas profesoru Tērbatā. Ilgus gadus viņš strādājis par matemātikas profesoru Jelgavā (1813 – 1846). 1827. gadā iecelts par kolēģijas padomnieku. 1817. gadā M.G.Paukers Jelgavā nodibināja Poēzijas un literatūras muzeju, kas pastāvēja līdz 1839. gadam. No 1817. līdz 1821. gadam bija Kurzemes literatūras un mākslas biedrības pastāvīgais sekretārs, atkārtoti pildīja šos pienākumus no 1846. līdz 1855. gadam. Bijis arī Kurzemes provinces muzeja konservators (1817 – 1855), bet no 1838. gada līdz mūža beigām – arī biedrības mantzinis. Bijis Tērbatas dabas pētnieku biedrības un citu zinātnisko biedrību biedrs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Vislielākie M.G.Paukera nopelni saistās ar biedrības rakstu publikācijām; viņš bija pirmā biedrības zinātnisko rakstu krājuma «Jahresverhandlungen» izdošanas iniciators un šo rakstu redaktors, pateicoties viņam 1840. gadā atjaunoja biedrības sēdēs nolasīto referātu izdošanu, vēsta informācija Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja mājas lapā.
Viņam veltītajā izstādē ikviens apmeklētājs var aplūkot mērniecības instrumentu kolekciju, kā arī M.G.Paukera oriģināldarbus un viņa darbu titullapas no Dr.Jāņa Klētnieka kolekcijas.
Muzejs vēsta, ka vecākie mērniecības instrumenti Latvijā saglabājušies no 19. gadsimta sākuma. Līdz 16. gadsimtam zemes mērīšanā lietoja vienkāršus instrumentus – mērrīksti, mērvirvi, taisnleņķa vizūras krustu un kvadrantu. 16. gadsimtā tika sastādītas pirmās ģeogrāfiskās speciālkartes Latvijas teritorijai (Livonija), par matemātisko pamatu izmantojot astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus.
17. gadsimtā zviedru mērnieki Vidzemē veica plašus mērniecības darbus, uzsāka sistemātisku muižu zemju uzmērīšanu un vērtēšanu.
18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā mērniecībā leņķu mērīšanai sāka lietot astrolābijas un teodolītus, bet augstuma noteikšanai – nivelierus.
No 1862. gada mērniecību jeb zemāko ģeodēziju sāka mācīt Rīgas Politehnikumā un izveidoja atsevišķu Mērniecības nodaļu (1869 – 1888). Tika sākti pirmie pētījumi mērniecības instrumentu teorijā (A.Šells, A.Beks), izveidots Rīgas pilsētas triangulācijas tīkls un veikta teritorijas uzmērīšana.
Starpkaru periodā (1918 – 01940) Latvijā mērniecības darbus vadīja Zemkopības ministrijas Mērniecības daļa. Attīstījās mērniecības zinātne un izglītība.
Padomju okupācijas laikā (1944 – 1990) attīstījās lielmēroga topogrāfiskā uzmērīšana, zemes ierīcība un inženierģeodēzija.
Kolekcijā skatāmi mērniecības darbos 19. un 20. gadsimtā Latvijā lietoti instrumenti. Eksponāti sniedz ieskatu ne tikai ģeodēzisko instrumentu vēsturiskajā attīstībā, bet arī mērniecībā, ģeodēzijas izglītībā un zinātnē.
Jāpiebilst, ka 23. novembrī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiks Jelgavas zinātniekam profesoram M.G.Paukeram veltīta starptautiska zinātniska konference. Konferences sākums – pulksten 10. Aicināti visi interesenti.
Foto: Ivars Veiliņš
18.5 °C,
2 m/s,
70.1 % 
18.5 °C,
2 m/s,
70.1 %