Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja darbinieki saņēmuši teātra karalienes, bijušās jelgavnieces, nu jau aizsaulē aizgājušās Elzas Radziņas piemiņas lietas, kas patlaban glabājas muzeja krātuvē, bet ar laiku tās jelgavniekiem būs apskatāmas arī muzeja ekspozīcijā.
Ritma Gaidamoviča
Muzeja galvenais krājuma glabātājs Andrejs Dābols stāsta, ka sadarbība ar E.Radziņu un viņas dzīvesbiedru Oļģertu Šalkoni notikusi jau aktrises dzīves laikā. Jelgava ir aktrises dzimtā pilsēta, tāpēc gan Ģederta Eliasa muzejā, gan Ādolfa Alunāna memoriālajā mājā norisinājušies dažādi pasākumi, kuros piedalījusies arī aktrise, savukārt lielajās jubilejās muzeja darbinieki viesojušies pie viņas. «Lielākā daļa mākslinieces fotogrāfiju un piemiņas lietu pēc viņas nāves nonākušas E.Smiļģa Teātra muzejā, bet daļa mantu palikušas dzīvesbiedram. Sākumā O.Šalkonis aktrises dzimtajai pilsētai Jelgavai vēlējās dāvināt tikai teātra karalienes portretu, taču, kad mēs ieradāmies pēc solītās gleznas, dzīvesbiedrs atklāja, ka viņš muzejam varētu dāvināt vēl kādu piemiņas lietu,» stāsta A.Dābols. Tā nu muzejā patlaban jau nonākusi E.Radziņai savulaik dāvināta simboliska Jelgavas atslēga ar pilsētas ģerboni. Tā darināta no koka, un aktrise atslēgu saņēmusi no Jelgavas bijušā domes priekšsēdētāja Ulda Ivana vienlaikus ar titulu «Jelgavas goda pilsone»; papīra nazītis, ar ko aktrise atvērusi saņemtās vēstules – visticamāk, nazīti kā suvenīru viņa atvedusi no kāda ārzemju brauciena; svečturi ar svecīti, kas aizdegta aktrises viņsaulē aiziešanas brīdī, un kalendārs ar dzīvesbiedra ierakstu 2005. gada 18. augustā: «4.30 mirusi Elza.» Muzejā nonācis arī māksliniecei astoņdesmitajos gados Latvijas Nacionālā teātra (LNT) dāvinātais krēsls, kā arī LNT kostīmu mākslinieces Margas Spertāles veidotā skulptūra, kas veltīta aktrises debijai Žoržas Sandas lomā izrādē «Vasara Noānā». Vēl muzejā nonākuši aktrises portreti: Laimdoņa Grasmaņa glezna – Elza Radziņa Stellas lomā izrādē «Mīļais melis» –, kas tapusi 1967. gadā, mākslinieces Alises Zvirbules 1976. gadā gleznotais portrets, aktrises 60. dzimšanas dienas jubilejas plakāta oriģināls (1977), kuru darinājis LNT galvenais mākslinieks Gunārs Zemgals, Valda Brauna fotokolāža. Muzeja krājumā tagad atrodas arī divas no daudzajām aktrisei pasniegtajām dāvanām – Pāvila Šenhofa glezna «Tauriņu deja» (1997) un Leļļu teātra galvenā leļļu meistara Arnolda Burova darināta lelle «Spēlmanis», kā arī E.Radziņas krelles ar krustiņu. «O.Šalkonis mums ir apsolījis arī lielu cēlkoka kumodi, kas saglabājusies no pirmskara laikiem, kad E.Radziņa dzīvoja Jelgavā. Kumode ir restaurēta un labā stāvoklī, tikai ir nelielas problēmas, lai to dabūtu laukā no dzīvokļa. Bet ceram, ka drīzumā arī kumode nonāks pie mums,» tā galvenais krājuma glabātājs. Ar šiem vērtīgajiem mākslas darbiem un piemiņas lietām muzejs ir ievērojami papildinājis savu krājumu, gūstot iespēju gan nākotnē papildināt ekspozīciju, gan veidot E.Radziņai veltītas izstādes. Muzejs ir pateicīgs aktrises dzīvesbiedram O.Šalkonim par rūpēm mākslinieces piemiņas saglabāšanā.
23.2 °C,
2.8 m/s,
60.1 % 
23.2 °C,
2.8 m/s,
60.1 %