Izstādes

Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «Jelgavas Stefenhāgeni 1769 – 1919», kas veltīta izcilā Kurzemes hercogistes grāmatizdevēja dzimtas un viņa grāmatniecības uzņēmuma «J.F.Stefenhāgens un dēls» vēsturei. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) veidotā izstāde ļauj iepazīt Stefenhāgenu arhīvu dokumentus un dzimtas vēstures materiālus, kā arī viņu izdotās grāmatas 150 gadu garumā.

Stefenhāgenu izdevniecība tika dibināta pirms
250 gadiem – 1769. gadā Jelgavā un tā darbojās līdz pat 1919.
gadam. Šogad aprit tieši 100 gadi, kopš tā vairs nestrādā, taču tās
tradīcijas mūsu pilsētā turpina SIA «Jelgavas tipogrāfija». Tās
vārds šodien tika piesaukts vairākkārt, sakot lielu paldies par to,
ka ne tikai nāca ar ideju par šādas izstādes rīkošanu, bet kopā ar
LNB un Jelgavas muzeju iesaistījās tās veidošanā.

Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās arī
Stefenhāgenu dzimtas pēctecis no Vācijas Ulfs Šaks-Stefenhāgens un
pēctecis no Latvijas – jelgavnieks Normunds Štefenhagens.
U.Šaks-Stefenhāgens no Minhenes bija ieradies kopā ar ģimeni un
trim māsīcām. Viņš pauda gandarījumu par to, ka viņa senči Jelgavā
tiek turēti tik lielā godā, un mūsu pilsētā joprojām tiek drukātas
grāmatas, ko veiksmīgi turpina darīt «Jelgavas tipogrāfija». «Mūsu
ģimene ir ārkārtīgi priecīga par šo plašo, pētniecisko un izzinošo
izstādi. Paldies visiem iesaistītajiem un, lai izstādei ir daudz
skatītāju,» tā U.Šaks-Stefenhāgens, kurš, pateicībā par ieguldījumu
un tradīciju turpināšanu, «Jelgavas tipogrāfijas» valdes
priekšsēdētājam Mārim Matrevicam dāvināja ģimenē glabātus Johana
Frīdriha Stefenhāgena un viņa dēla portretus, kas līdz šim bija
eksponēti viņa mājas viesistabā. M.Matrevics gan saņemto dāvanu
uzreiz atdāvināja muzejam, norādot, ka tā būs tiem īstā vieta un
rosināja ar gleznām papildināt izstādi. Arī M.Matrevics bija
sarūpējis dāvanu U.Šakam-Stefenhāgenam – Latviešu literatūras
biedrības žurnālu, kas iespiests Stefenhāgenu izdevniecībā.
N.Štefenhagens atzina, ka pats ar grāmatām ir uz «jūs», bet viņa
sievai ļoti patīk lasīt, taču viņš no dzimtas ir mantojis uzņēmēja
gēnus, jo ikdienā strādā uzņēmējdarbībā un arī muzicē.

«Lai domātu par nākotni, ir jāatskatās
pagātnē. Stefenhāgeni ir devuši ļoti būtisku ieguldījumu,
kultivējot latviešu grāmatu garu Latvijā. Mums kā bibliotēkai šis
ir liels pārdzīvojums, jo pirmo reizi tik lielu savas bibliotēkas
krājumu izvedam ārpus savām telpām, taču esam ārkārtīgi priecīgi un
gandarīti par to, ka šī unikālā izstāde ir eksponēta Jelgavā –
pilsētā, kurā uzņēmums strādāja,» izstādes atklāšanā atzina LNB
Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa.

Kad 1769. gadā Johans Frīdrihs Stefenhāgens
(1744–1812) kļuva par Kurzemes hercoga iespiedēju, viņš kļuva arī
par vadošo latviešu grāmatu izdevēju un ieviesa jaunus
uzņēmējdarbības principus. «Stefenhāgeniem cauri paaudzēm piemita
unikāla spēja uztvert publikas pieprasījumu, tālredzīgi izvēlēties
grāmatu repertuāru un atrast arvien jaunus manuskriptus.
Izdevējdarbībā viņi sekoja līdzi jaunākajām tendencēm modernajā
poligrāfijā un grāmatu noformēšanā atbilstoši rokoko un klasicisma
stilam. Enerģiskais uzņēmēja temperaments padarīja Stefenhāgena
apgādu un spiestuvi par sava laikmeta veiksmes stāstu,» norāda
izstādes autori. Visvairāk panākumus Stefenhāgens guva iespiežot
grāmatas tieši latviešu valodā. Tādējādi viņam bijusi izcila nozīme
18. gadsimta latviešu izglītības veicināšanā. 150 uzņēmuma
darbības gados Stefenhāgenu uzņēmumā dienasgaismu ieraudzīja ap
1870 iespieddarbu latviešu valodā un pāri par 2000 citās
valodās.

Jāpiebilst, ka izstāde Jelgavā ir papildināta
arī ar pirmo ābeci, kas tika iespiesta 1787. gadā, digitālā
formātā, kurā ikviens apmeklētājs var iepazīt veco druku. Tāpat
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs ir izveidojis
pedagoģisko programmu «No burta līdz ābecei» pirmsskolas un
sākumskolas vecuma bērniem.  Tajā bērnudārznieki un skolēni
var uzzināt, kā bērniem mācīja lasīt vēl laikos pirms ābeces
izdošanas, kā arī – kāda bija pirmā ābece latviešu valodā.
Nodarbību dalībniekiem ir iespēja pašiem izdomāt mīklu vai citu
tekstu, kas atbilst kādam no alfabēta burtiem. Vecākie bērni var
izmēģināt pirmos soļus kaligrāfijā. Sīkāks programmas nodarbību
piedāvājums apskatāms muzeja mājaslapā jvmm.lv.

Izstādi Jelgavā atbalsta SIA «Jelgavas
tipogrāfija», izstādes satura un teksta autori ir Pauls Daija un
Lilija Limane, projekta vadītāji – Kristiāna Kirša, Anda Boluža,
dizaina autore – Una Grants, bet izstādi iekārtoja Ainārs Egle un
Jevgenijs Sisojevs.

Jāpiebilst, ka šai izstādei ir izdots arī
katalogs «Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919», kas nopērkams muzejā,
kā arī ir pieejams Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

Stefenhāgeniem veltītā izstāde Ģ.Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz pat 12.
janvārim.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»