Rīt, 8.februārī, pulksten 13 jelgavnieki aicināti uz Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, kur notiks Ģ. Eliasa svaiņa, Latvijas sabiedriskā darbinieka un rakstnieka Fēliksa Cielēna 120.dzimšanas dienas atceres sarīkojums.
Ritma Gaidamoviča
Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere informē, ka šīs atceres pasākums Jelgavā notiks tāpēc, ka Fēliksam Cielēnam ir liela saistība ar Ģ.Eliasa dzimtu – viņš bijis Ģ.Eliasa māsas Maijas Cielēnas vīrs, kas aktīvi darbojies Latvijas un ārvalstu politikā, kā arī rakstniecībā. Maija Cielēna, saņemot atlīdzību par Ģ. Eliasa mantojumu, kopā ar meitas vīru Ketilu Genmarkeru Zviedrijā izveidoja Ģ.Eliasa fondu, kas darbojas joprojām un kura prezidente ir Maijas un Fēliksa meita Izabella Cielēna. Viņa patlaban dzīvo Zviedrijā, taču joprojām aktīvi sadarbojas ar Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, atbalstot arī finansiāli.
Plānots, ka arī Izabella piedalīsies rītdienas atceres pasākumā un dalīsies atmiņās par savu tēvu. Savukārt vēsturnieks Ainārs Lerhis stāstīs par F.Cielēna politiķa gaitām.
Fēlikss Cielēns (1888. – 1964.) ir bijis pirmais un vienīgais sociāldemokrāts Ārlietu ministrijā. Vēlāk viņš turpināja strādāt Saeimā. Bet 30. gados viņš bija Latvijas sūtnis Francijā un vienlaikus arī Spānijā un Portugālē. Taču pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma Fēlikss Cielēns pārtrauca savu diplomāta darbību. Kārlis Ulmanis viņam atņēma Latvijas pavalstniecību un bijušais diplomāts ar ģimeni palika trimdā Francijā. Sākoties Otrajam Pasaules karam, Cielēna ģimene atgriezās dzimtenē, kur vācu okupācijas laikā aktīvi piedalījās nacionālās pretestības kustības centra – Latvijas Centrālās padomes – darbā. 1944.gada maijā, tāpat kā ļoti daudzi latviešu sabiedriskie un kultūras darbinieki, viņš devās emigrācijā. Ar bēgļu laivu no Kurzemes piekrastes nonāca Zviedrijā, kur kopā ar ģimeni nodzīvoja līdz mūža beigām. Arī trimdā F.Cielēns aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbā un turpinājis rakstīt. Dailes teātris 1924.gadā izrādīja viņa uzrakstīto lugu «Sarkanais nerrs» ar pseidonīmu M. Baltezers, un vēlāk – lugu «Mitanija». Savukārt 1948.gadā (emigrācijā) iznāca viņa romāns «Nāves pavēnī», 1955. gadā – veltījums Rainim un Aspazijai. No 1961. līdz 1964.gadam – trīssējumu memuāri «Laikmetu maiņā». Kopš 1964.gada 10.jūlija diplomāts, politiķis un rakstnieks F.Cielēns atdusa Stokholmā, Meža kapos, bet ievērojot viņu lūgumu: «kad Latvija būs brīva, lai viņa pīšļi tiktu pārvesti uz dzimteni», meita 2001. gada vasarā izpildīja tēva lūgumu, un tagad Fēliks un Maija Cielēna atdus Raiņa kapos Rīgā.