Izstādes

«Uzrakstīt gari ir viegli. Uz liela audekla var pateikt ļoti daudz. Bet tas, ko mākslinieks spēj ielikt tik mazā laukumiņā kā medaļa, kādu vēstījumu prot un spēj tajā ietvert, ir fantastiski,» šodien atklājot izstādi «Latvija medaļu mākslā. Cilvēki, notikumi, ainavas», norādīja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.

Izstādē iekļauti dažādi daudzu mākslinieku darbi, kuros
atspoguļoti portreti, notikumi un Latvijas vietas. M.Kaupere
norāda, ka cilvēki, kas redzami uz medaļām, daudz darījuši Latvijas
labā. Izstādē redzami, piemēram, literātu Raiņa, Aspazijas,
Zigmunda Skujiņa, Zentas Mauriņas, Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša,
bijušās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, dejotājas
Vijas Vētras, dainu tēva Krišjāņa Barona, pulkveža Oskara Kalpaka,
gleznotāju Jaņa Rozentāla un Ģederta Eliasa, akadēmiķa Jāņa
Stradiņa portreti. Tāpat medaļās iemūžināta Užavas bāka, Staburaga
klintis, Dziesmu un deju svētki, Baltu vienības diena, Pāvesta Jāņa
Pāvila II vizīte Aglonā.

«Parasti es taisu to, kas man patīk. Šajā izstādē ir iekļauti
arī darbi no manas jaunākās sērijas, ko aizsāku 2017. gadā.
Patiesībā reiz Marija Kaupere ieminējās, ka Ģedertam Eliasam ir tik
skaistas sievietes. Sāku pētīt, un man iepatikās. Man patīk viņa
līniju ritms, tas mani iespaido emocionāli,» par savām medaļām ar
aktiem un citiem Ģ.Eliasa darbiem, kā arī gleznotāja portretu
stāsta Jelgavas māksliniece Nellija Skujeniece. Viņa piebilst, ka
Ģ.Eliass ir interesants gan kā mākslinieks, gan kā personība,
turklāt ir ļoti noslēpumains. Viņai ir arī ar Jelgavas tematiku
saistīti darbi un emocionāli darbi, par kuriem N.Skujeniece saka,
ka idejas rodas nejauši. «Mana medaļa «Sakraments» ir bijusi
Anglijā, un saņēmu labas atsauksmes par šo ideju – logu, caur kuru
mēs skatāmies uz pasauli, un balodi aiz tā. Darbs «Piedod» ir
veltījums bērniņiem, kas nav dzimuši un kam nav bijusi iespēja
piedzimt. Lai gan par to nav viegli runāt, mākslinieks runā par to,
kas svarīgs,» stāsta N.Skujeniece.

Medaļas tapšana ir diezgan garš process. Vispirms ideja tiek
uzlikta uz papīra, tad izgatavota no plastilīna, tad tiek
izgatavota forma, un darbs atliets ģipsī, un tikai tad, ja viss
apmierina, Nellija dodas pie meistara Rīgā, kurš darbu atlej
bronzā. «Tam nepieciešama speciāla krāsns, kurā var nodrošināt
vairāk nekā 1000 grādu temperatūru,» piebilst māksliniece. Pēc tam
vēl seko apstrāde. N.Skujeniece norāda, ka medaļu mākslā ienāk
arvien jauni materiāli, piemēram, porcelāns, stikls, koks, akmens,
metāls, dzija. N.Skujeniece ir viena no retajiem Jelgavas medaļu
māksliniekiem, bet izstādē apskatāma arī viena Jelgavas gleznotājas
Initas Vilks medaļa.

Izstāde būs apskatāma līdz 2019. gada 6. janvārim.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»