Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā durvis vērusi šā gada pēdējā izstāde – «Esmu māceklis, meklēju skolotājus» jeb «Pētera Pirmā Lielā sūtniecība». Muzeja apmeklētājiem izstāde par Krievijas valdnieka ekspedīciju Eiropā un tās rezultātiem iespējams apskatīt līdz pat 20. decembrim.
Ritma Gaidamoviča
«Esmu māceklis, meklēju skolotāju» ekspozīciju veido 18 stendi, kas atspoguļo Lielās sūtniecības posmus jeb Pētera Pirmā ekspedīciju pa Eiropu, ko viņš ieguvis un iemācījies no ceļojumiem pa dažādām valstīm, kādi ir Lielās sūtniecības rezultāti Krievijā. Īpaša uzmanība šoreiz pievērsta Latvijas teritorijai.
Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere informē, ka Pēterim Pirmajam ar Jelgavu jeb kādreizējo Mītavu ir liela saistība. «Mītava bija viena no tām vietām, kuru Pēteris Pirmais bija iekļāvis savā ekspedīcijas maršrutā, tajā bija iekļauta arī Rīga, taču viņš pats atzina, ka tieši Mītavā viņu vislabāk uzņēmuši,» tā M.Kaupere.
Viens no izstādes veidotājiem atklāj, ka tieši Latvija bija pirmā vieta Rietumos, kur Pēteris Pirmais piestāja.
Izstādē apskatāmas dažādas liecības par Pētera Pirmā lielo ekspedīciju, liela vērība pievērsta tieši tam, ko viņš no šī ceļojuma guvis un aizvedis uz Krieviju, ko vēlāk īstenojis praksē. Piemēram, Krievijas simboliku: trīskrāsu karogu un Andreja karogu, kam pamatā ir holandiešu trīskrāsu karogs un skotu Sv.Patrika karogs, jaunu finanšu un lietvedības sistēmu, kā arī monētu namus Maskavā un Sanktpēterburgā, regulāru diplomātisko dienestu ar pilnvarotajām vēstniecībām Eiropas valstu galvaspilsētās, pašvaldības elementus, zinātni Krievijā, kara un laicīgās skolas, speciālās skolas un bibliotēkas, jaunu krievu šriftu un grāmatu iespiešanas tehniku, krievu presi, arhīvus un kartogrāfiju, jauno laika skaitīšanu un kalendāru, krievu glezniecības un grafikas skolas, pirmos Krievijas ordeņus un muzejus. Mītavā Pēteris Pirmais iegādājās pirmo priekšmetu savai rietumu kultūras kolekcijai – bendes cirvi.
Zināšanas un iespaidi, ko ieguva sūtniecības laikā, kļuva par gandrīz visu Krievijas valsts un tās iedzīvotāju dzīves (arī sadzīves ieradumu) kardinālo reformu pamatu. Tās izmantoja, lai izveidotu regulāro armiju un kara floti, admiralitāšu, lietuvju, metālapstrādes rūpnīcu, tekstilfabriku un papīrfabriku tīklu, jauno galvaspilsētu Sanktpēterburgu pēc Holandes Amsterdamas parauga, jaunas valsts pārvaldes institūcijas – kolēģijas.
Oficiālais Lielās sūtniecības iemesls bija Krievijas militārās savienības pret Turciju noslēgšana. Lielākā daļa 19.gadsimta autoru par galveno Pētera Pirmā mērķi uzskatīja jūrniecības izpēti.
Savukārt pēc mūsdienu vēsturnieku domām, par galvenajiem sūtniecības mērķiem kļuva zināšanu iegūšana un profesionāļu vervēšana turpmāko reformu veikšanai. Ne velti Pētera mazajā zīmogā, kas bija īpaši izgatavots Lielajai sūtniecībai, bija iegravēts: «Esmu māceklis, meklēju skolotājus».
Foto: Ivars Veiliņš
8.8 °C,
3.4 m/s,
83 % 
8.8 °C,
3.4 m/s,
83 %