Kopš Latvijā aizvien biežāk tiek piesaukts vārds «krīze», tā raksturojot pašreizējo situāciju valstī, krietni audzis to cilvēku skaits, kas paši vairs nespēj «savilkt galus kopā», tāpēc meklē palīdzību atbilstošos dienestos. Darba apjoms krietni audzis arī Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes speciālistiem, un tieši viņiem jāpanāk līdzsvars starp naudu un cilvēkiem, kam tā nepieciešama. Šoreiz «Jelgavas Vēstnesis» pārvaldes speciālistiem jautāja, kā mainījusies situācija šajā jomā pēdējo mēnešu laikā un kā izdodas rast risinājumus situācijās, kad lielu daļu atbildības par cilvēku labklājības nodrošināšanu valsts uzvēlusi pašvaldībām.
Rita Stūrāne, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja:
«Tas, kas pašlaik notiek, nav nekas pārsteidzošs, un diemžēl mūsu prognozes ir piepildījušās. Proti, aprīlī tiešām līdztekus citām klientu grupām klāt nākušas arī jaunas. Ja iepriekš mūsu redzeslokā galvenokārt bija pensijas vecuma cilvēki, kā arī ģimenes darbspējas vecumā, kas uzskaitē bija ilgstoši, tad tagad klāt nākušas jaunas grupas, tostarp ģimenes ar bērniem. Visbiežāk ir gadījumi, kad vecāki zaudējuši darbu, taču algu saņēmuši «aploksnē», nereti viņi uzņēmušies arī parādsaistības, tādējādi pašlaik viņiem nav nekādu ienākumu un viņi nespēj nedz uzturēt ģimeni, nedz nomaksāt kredītu. Kāpēc tieši aprīlī šī problēma ir samilzusi? Pirmkārt, cilvēkam, kurš līdz šim pats spējis apmierināt savas vajadzības, psiholoģiski ir grūti saņemties lūgt palīdzību, otrkārt, darbs visbiežāk zaudēts jau agrāk, taču bija iekrājumi, par kuriem dzīvot, treškārt, trūka informācijas, kā rīkoties tālāk. Taču tagad, kad citas izejas vairs nav, protams, nākamais solis ir Sociālo lietu pārvalde.
Tiesa gan – arī te nākas saskarties ar cilvēku pretestību un viņi ir neizpratnē par to, ka pašiem jāiesaistās šajā procesā, jāiesniedz izziņas, līdzdarbības pienākumu ietvaros jāiesaistās pilsētas labiekārtošanā. Daudzi neslēpj, ka līdz šim domājuši: atnākšu un man iedos naudu, taču tā nenotiek. Likumā ir paredzēta līdzdarbības pienākumu veikšana, un to ignorēt nedrīkst.
Tiesa gan – pašlaik situāciju krietni sarežģī fakts, ka valsts uz pašvaldību pleciem novēlusi ļoti būtisku jautājumu risināšanu, turklāt bez papildu līdzekļu piešķiršanas. Kā piemēru var minēt MK Noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu. Vienā punktā tajos noteikts, ka persona par trūcīgu atzīstama, ja «tai nav parādsaistību, kā arī tā nav izsniegusi aizdevumus». Savukārt citā punktā norādīts, ka «pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz atsevišķiem parādsaistību veidiem, nosakot to lielumu». Neapšaubāmi – personu un ģimeņu, kam ir kredītsaistības un kas vairs nespēj sevi nodrošināt, arī mūsu pašvaldībā kļūst vairāk, turklāt daudziem pensionāriem bankā ir paņemts Patēriņa kredīts. Lai spētu palīdzēt arī viņiem, pašvaldība veikusi grozījumus Sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumos, un nu pašvaldības palīdzību var saņemt persona vai ģimene, kurai ir noteikts attiecīgs ienākumu līmenis, jo jēdziens «trūcīga ģimene» tajos vairs nefigurē. Tas, manuprāt, šajos apstākļos ir ļoti elastīgs risinājums un būtiski paplašina to iedzīvotāju loku, kas var pretendēt un pašvaldības palīdzību. Arī citi MK noteikumi paredz lielāku tieši pašvaldības atbildību.
Protams, mēs apzināmies, ka iedzīvotāji pie mums nevēršas aiz labas dzīves, ka mums jāspēj atbalstīt cilvēkus, kas palīdzību saņēmuši līdz šim, tādēļ būtiski ir rast optimālāko risinājumu, lai šajos apstākļos sniegtu palīdzību pēc iespējas vairāk jelgavniekiem.»
10.1 °C,
0.9 m/s,
92.6 % 
10.1 °C,
0.9 m/s,
92.6 %