Vēl aizvien jelgavnieki diemžēl ignorē pilsētas teritorijā izvietotās zīmes «Nemest atkritumus», un nelegālās izgāztuves veidojas kā uz pašvaldības, tā privātās zemes. Lai tās fiksētu, vakar, 5. martā, atbildīgie dienesti devās reidā.
Sintija Čepanone
Reida laikā pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība», Pašvaldības policijas un Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes speciālisti apzināja septiņas nelegālās izgāztuves. «Galvenokārt tās mūsu redzeslokā nonākušas arī iepriekš,» saka «Pilsētsaimniecības» pilsētas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Zane Ķince, akcentējot, ka viskritiskākā situācija ir 1. līnijā – kaut tur izvietota aizlieguma zīme, atkritumu kalns ik dienas kļūst iespaidīgāks. Šādas pārbaudes atbildīgie dienesti veic regulāri, fiksējot jau zināmās un atklājot arvien jaunas vietas, kurās veidojas atkritumu izgāztuves. Īpaši ar šo problēmu nākas saskarties pilsētas nomalēs, taču arī centra apkaimē no tās neizvairīties. «Cilvēks, no mājām ejot uz autobusa pieturu, ceļa malā noliek vienu maisu ar atkritumiem, un pēc pāris dienām līdzās tam jau izveidojies vesels atkritumu kalns. Nereti apjomīgus atkritumus izmet autobusu pieturu urnās, kas paredzētas sīkumiem, piemēram, transporta biļetēm,» uz iedzīvotāju nekaunību un necieņu pret savu pilsētu norāda Z.Ķince. Vēl dramatiskāka situācija ir vietās, kur iespējams piekļūt ar smago transportu, un tādējādi kā uz pašvaldības, tā privātās zemes, tostarp mežos, tiek izgāztas pat veselas sadzīves atkritumu un būvgružu kravas. «Dārzkopību biedrību tuvumā lielākās raizes sagādā izmestās plēves un stikli,» pilsētas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste atklāj, ka daudzviet izveidojušās pastāvīgas nelegālās izgāztuves un atbildīgo dienestu redzeslokā nonākušas adreses, piemēram, 1. līnijā, Dobeles šosejā, Zvejnieku, Staļģenes, Cepļu, Prohorova ielā. «Ja izgāztuves atrodas uz pašvaldības zemes, cenšamies tās maksimāli īsā laikā novērst, savukārt par privāto teritoriju uzturēšanu kārtībā atbildīgi īpašnieki,» klāsta Z.Ķince. Kopš šā gada sākuma Pašvaldības policija par nekoptām teritorijām sodījusi 24 personas, taču patiesais pārkāpēju skaits ir krietni lielāks. Atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem var piemērot naudas sodu līdz 10 latiem, uz vietas izrakstot kvīti, vai līdz 50 latiem, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, kuru pēc piekritības izskata Jelgavas domes Administratīvā komisija. «Regulāri saņemam informāciju par tām adresēm, kurās nav noslēgti atkritumu apsaimniekošanas līgumi. To pārbaudām un, ja informācija apstiprinās, sastādām priekšrakstu, piecu dienu laikā paredzot šo līgumu noslēgt,» stāsta Pašvaldības policijas Administratīvā patruļdienesta priekšniece Irēna Berkolde. Viņa norāda, ka nelegālo izgāztuvju radītājus diemžēl ir grūti atklāt, turklāt pieredze liecina, ka atkritumu kalni visbiežāk tiek «papildināti» nakts laikā. «Vairākkārt gadījies, ka starp atkritumiem atrodam dokumentus, kvītis, kurās minēti konkrēti cilvēku uzvārdi, adreses, taču, ja vainīgo nepieķer notikuma vietā, visbiežāk pierādīt pārkāpumu tā arī neizdodas,» I.Berkolde stāsta – parasti cilvēki attaisnojas, ka minētajā adresē vairs nedzīvo un dokumentus kopā ar citām vairs nederīgām lietām atstājuši vecajā miteklī. «Protams, šādā veidā dažkārt mums ir arī izdevies atrast vainīgo,» viņa piebilst. Pašlaik rīkotie reidi galvenokārt palīdz fiksēt nelegālās atkritumu izgāztuves un, ja tas iespējams, arī novērst. Taču lielākie darbi paredzēti aprīlī – Spodrības mēneša laikā. «Pašlaik likvidēt nelegālās atkritumu izgāztuves, kas izveidotas uz pašvaldībai piederošās zemes, daudzviet traucē nepiemērotie laika apstākļi – tehnikas piekļūšanu tām apgrūtina mitrā augsne,» paskaidro Z.Ķince.
4.7 °C,
3.2 m/s,
84 % 
4.7 °C,
3.2 m/s,
84 %