8.9 °C, 1.1 m/s, 83.7 %

Pilsētā

Mūsu mazās uzvaras
24/04/2008

Aleksandrs cītīgi rēķina – burtnīcā glīti tiek skaitīts 2+3, 4+7; Dace rūpīgi izšuj dvielīti, kas būs dāvana mammai Mātes dienā; Jurim vislabāk padodas aplīmēt pudeles un kastītes; Lauma raksta burtus, pēc katra skaļi saucot vārdus: dienas centrā «Integra» katrs jaunietis atrod nodarbi sev. Daudzi no viņiem atzīst, ka, pirms ieradās šeit, to nav pratuši.

Kristīne Langenfelde

Aleksandrs cītīgi rēķina – burtnīcā glīti tiek skaitīts
2+3, 4+7; Dace rūpīgi izšuj dvielīti, kas būs dāvana mammai Mātes
dienā; Jurim vislabāk padodas aplīmēt pudeles un kastītes; Lauma
raksta burtus, pēc katra skaļi saucot vārdus: dienas centrā
«Integra» katrs jaunietis atrod nodarbi sev. Daudzi no viņiem
atzīst, ka, pirms ieradās šeit, to nav pratuši.

Dienas centra vadītājs Gints Taube neslēpj, ka četru gadu laikā
viņi ir izcīnījuši milzum daudz savu mazo uzvaru. «Jaunietis, kas
visu laiku ir pavadījis mājās, bijis vecāku aprūpēts un lolots,
visbiežāk neprot pat pavisam vienkāršas lietas – uzklāt galdu,
apģērbties, apkopt sevi. Ar to mēs arī sākam un pamazām ejam uz
priekšu. Ja sākumā visus centra dalībniekus šurp veda vecāki, tad
šobrīd jau tikai reto vecāki pavada līdz durvīm – bailes un
apjukumu uz ielas, liftā vai uz kāpnēm viņi ir pārvarējuši. Tā
atkal ir mūsu uzvara. Ir saprotams, ja vecākiem gadiem nācies
rūpēties par savām atvasēm, nesaņemot nekādu atbalstu, viņi
principā sāk dzīvot sava bērna dzīvi – visbiežāk tam seko
depresija, viņi neredz perspektīvu, nenotiek iespējamā attīstība.
Viņi uzskata, ka tas vienkārši ir viņu liktenis, un tad jau pieņemt
lēmumu, ka var būt arī citādi, ir ļoti grūti. Tieši tāpēc ir šis
centrs – mēs vismaz dienā noņemam rūpes no vecāku pleciem un
cenšamies sniegt jauniešiem tik daudz, cik vien iespējams, lai
viņus tuvinātu patstāvīgai dzīvei,» spriež G.Taube.
Tiem, kas apmeklējuši skolu, tagad dienas centrs šķiet kā lielisks
turpinājums – viņu dzīve atkal ir piepildīta, bet tiem, kas skolā
nav gājuši, tā ir pavisam jauna pasaule. Piemēram, Daces bērnībā
skolu apmeklēt bijis neiespējami. Un centrā viņa pirmo reizi bez
mammas palīdzības cenšas tikt galā ar ikdienas pienākumiem. Viņa
stāsta, ka patīk viss – gan šūt, gan dziedāt, gan vingrot, gan
galdus klāt. «Mājās vienai bija skumji, tagad man te ir
draugi.»
Savukārt Aleksandrs te iemācījies gatavot ēst un, kas vēl būtiskāk,
apguvis latviešu valodu – nu viņš brīvi runā kā latviski, tā
krieviski. Krists un Lauma bez vecāku pavadības nespēja paspert ne
soli – tagad Lauma jau pati atnāk līdz centram, bet Kristu vecāki
pavada tikai līdz ēkai.
Arī G.Taube uzsver, ka šādu centru izveide ir bijusi likumsakarīgs
solis. «Ir speciālās skolas, bet pēc tam… diemžēl nekas. Nākamā
posma vienkārši nav, bet tas bija ļoti nepieciešams.»
Par to, ka centrs ir nepieciešams, liecina arī atsaucība –
«Integru» ik dienu apmeklē ap 15 cilvēku vecumā no 16 līdz 45
gadiem. Tas ir liels atbalsts ne tikai jauniešiem, bet arī ģimenēm.
«Visus izdevumus sedz pašvaldība – vienīgais vecāku līdzmaksājums
ir 50 santīmi dienā ēdināšanai,» tā G.Taube. Tā nu jaunietis no
rīta pulksten 9 te ierodas, un viņa diena ar dažādām nodarbībām ir
aizpildīta līdz pat pulksten 17.
«Iespējams, ka joprojām ir ģimenes, kas par šādu iespēju nezina –
es vienkārši aicinu atnākt, novērtēt, un varbūt arī jūsu bērnam mēs
spēsim palīdzēt,» spriež G.Taube.