Pilsētā

Andris Tomašūns

Aizveru acis un iedomājos, kādiem svētkos vajadzētu
izskatīties Jelgavas Meža kapiem, kur apbedīti varoņi – brīvības
cīņu latviešu karavīri, krituši pie Jelgavas un Jelgavā 1919. gadā
novembrī. 21. novembrī mēs viņus pieminām, jo šajā dienā Latvijas
armija atbrīvoja Jelgavu no bermontiešiem. Šāda neatkarības diena,
piemiņas diena ir tikai jelgavniekiem. 

21. novembris – Meža kapos no vārtiem līdz Strekāvina
veidotajam piemineklim varoņu kapos ir izvietotas lāpas, kas
izgaismo krēslā ceļu līdz piemineklim. Pie vārtiem pamazām pulcējas
Jelgavas pilsētas vadība, politiķi, amatpersonas, viesi, izglītības
iestāžu vadītāji, skolēnu pašpārvaldes delegācijas ar skolas
karogiem, sabiedriskās organizācijas ar saviem karogiem, vainagiem,
policisti, zemessargi, jaunsargi, pieaugušie kopā ar bērniem un
mazbērniem. Karogu ierinda veidojas garā kolonnā, kas dodas nelielā
gājienā līdz kapiem. Uzrunas un ziedu nolikšana, karogi tiek
noliekti, godinot kritušos varoņus, goda sardze izšauj ieroču
zalvi. Cilvēki iet un noliek ziedus arī pie mūsu toreizējo
sabiedroto angļu karavīru kapiem. Klusa mūzika, dzeja un
atgādinājums klātesošajiem par seno dienu notikumiem, klusuma
brīdis, godinot kritušos, un spalga šauteņu zalve…

Atveru acis un saprotu, ka tas bijis tikai sapnis. Pienāks un
paies 21. novembris un tad kāds atkal gudri runās par patriotisko
audzināšanu, par to, kā jāmāca Latvijas vēsture. Bet tās jau būs
tikai runas, kas nesaskan ar darbiem.

Kā mūsu senči atzīmēja šo piemiņas dienu, kā radās šie mūsu
pilsētas atbrīvotāju kapi un piemineklis?

1919. gada novembrī cīņās pie Jelgavas un pilsētā kritušos
Latvijas armijas karavīrus apglabāja tagadējos Meža kapos.
Jelgavnieki toreiz paši pirmie Latvijā spēja savākt līdzekļus un
1922. gada 15. oktobrī kapos uzstādīt Jelgavas zīmēšanas skolotāja
mākslinieka Strekāvina veidoto pieminekli. Tas bija tagadējā
pieminekļa augšējā daļa, ko rotāja granītā kalts ugunskrusts un
bronzā atlieta kāda kritušā karavīra pēcnāves maska. Teksts: «Kāpām
uz sārta – nesām jums brīvību.» 1926. gadā pieminekli pārveidoja un
pacēla augstāk, apakšējā daļā piestiprinot bronzas vainagu un
bronzas plāksni ar kritušo karavīru vārdiem. Lielākā daļa kritušo
ir Daugavpils 8. kājnieku pulka karavīri. Pieminekli granītā
darināja M.Brauera Jelgavas uzņēmums, bronzas masku un vainagu
izgatavoja Rīgā J.K.Švenns. 1938. gadā baltos koka krustus
nomainīja ar betona plāksnēm, lai tās būtu līdzīgas tām kapa
plāksnēm, kas jau uzstādītas Brāļu kapos Rīgā. 

Pieminekļa  autors A.Strekāvins ir apglabāts tikai
pārsimts metru tālāk turpat Meža kapos. Viņam par paša skolēnu
saziedotajiem līdzekļiem uz kapa uzstādīts piemiņas
akmens. 

Ieskatoties vēstures avotos, var restaurēt to, kā kādreiz
jelgavnieki atzīmējuši savus brīvības svētkus. Pilsētu svētkos rotā
ar lampiņām, lai izgaismotu ēku fasādes vai konkrētus ar vēsturi
saistītus objektus. Ziedi un vainagi tiek novietoti pie
pieminekļiem, bet dažkārt vainagi tiek likti arī uz pieminekļa.
Pasākumu laikā pats galvenais bija katrai organizācijai un iestādei
pie pieminekļa līdzi nest savu karogu. Piemiņas pasākumos ir klāt
daudz jauniešu kopā ar saviem skolotājiem, skolu
direktoriem. 

21. novembrī pulksten 15 Jelgavas Meža kapos būs piemiņas
pasākums. Piedalīsimies!