21.9 °C, 1.6 m/s, 89.4 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūra«Mūsdienu mājsaimniece vairs nesēž tikai pie zupas katla»
«Mūsdienu mājsaimniece vairs nesēž tikai pie zupas katla»
11/03/2012

«Kādai jābūt mūsdienu mājsaimniecei? Laimīgai, ar dzīvi apmierinātai sievietei, mīļai mammai, sievai. Ja agrāk valdīja uzskats, ka mājsaimniece ir tā, kura atbildīga tikai par zupas katlu un veļas grozu, tad šodien ir citādi. Mājsaimniecei ir jāpiedalās arī sabiedriskajos procesos, jābūt savam viedoklim par politiku, izglītību, ekonomiku un to, kas notiek mums visapkārt,» tā šodienas mājsaimnieci raksturo viena no pirmās Latvijas Mājsaimnieču olimpiādes dalībniecēm jelgavniece Lita Lamberga. Viņa olimpiādē saņēma titulu «Gultas saimniece». 

Ritma Gaidamoviča

«Kādai jābūt mūsdienu mājsaimniecei? Laimīgai, ar dzīvi
apmierinātai sievietei, mīļai mammai, sievai. Ja agrāk valdīja
uzskats, ka mājsaimniece ir tā, kura atbildīga tikai par zupas
katlu un veļas grozu, tad šodien ir citādi. Mājsaimniecei ir
jāpiedalās arī sabiedriskajos procesos, jābūt savam viedoklim par
politiku, izglītību, ekonomiku un to, kas notiek mums visapkārt,»
tā šodienas mājsaimnieci raksturo viena no pirmās Latvijas
Mājsaimnieču olimpiādes dalībniecēm jelgavniece Lita Lamberga. Viņa
olimpiādē saņēma titulu «Gultas saimniece». 

Par to, kādai jābūt mūsdienu mājsaimniecei, katram var būt savs
viedoklis. Vieniem tā ir īsta mājas pavarda turētāja, otriem – tā,
kura spēj darīt vairākus darbus reizē. Kādai tai jābūt, to 113
Latvijas dāmas centās izzināt un parādīt pirmajā «Mājsaimnieču
olimpiādē 2012», kas aizvadīta Rīgā, un tajā spēkiem mērojās arī
trīs draudzenes no Jelgavas – piecu bērnu mamma Agnese Feldmane,
skolotāja un divu bērnu mamma Liene Rasnača un tirdzniecības
darbiniece četru bērnu mamma L.Lamberga. Rezultātā Agnese ieguva
titulu «Mis Sieviešu kluba simpātija» un «Mazā raganiņa», bet Lita
– «Gultas saimniece». Uz olimpiādi draudzenes devušās, Agneses
rosinātas, jo viņa aktīvi darbojas sieviešu un māmiņu klubos, kas
ir šī pasākuma organizatori. Tiesa, piedalījušās nevis tāpēc, lai
uzvarētu, bet gan lai sagādātu sev svētkus – jautri pavadītu laiku
draudzeņu kompānijā, kas arī izdevies. «Patiesībā tā bija avantūra,
jo neviens jau īsti nezināja, uz ko iet, kas būs jādara. Bija tikai
dots norādījums – interesanti saģērbties, un tas arī viss,» tā
Liene. Dāmas olimpiādē sacentās veļas žaušanā, turot bērnu uz
rokām, iepirkās precīzi par 55,48 latiem, uz ātrumu ievilka segu
gultas pārvalkā, metot gaisā, uz pannas apgrieza pankūkas un veica
citus uzdevumus.

«Žigulim riepas mainīju un eļļu pielēju»
Lai sauktos par mājsaimnieci, jelgavnieces uzver, sievietei
noteikti jābūt arī bērniem. «Jābūt bērniem, savai telpai, kur
rosīties, sevi realizēt,» atzīst Agnese – mamma, kas viena audzina
piecus bērnus un apsaimnieko privātmāju. Tieši tāpēc atzīst, ka
noteikti var saukties par mājsaimnieci, jo vienā personā ir gan
kurinātāja, gan sētniece, gan pavāre, gan taksiste. «Patiesībā – ja
sievietes mazliet apsēstos un padomātu par to, ko viņas dara, pašas
būtu pārsteigtas, cik gan daudz spēj un kādus kalnus var gāzt. Un
tādas arī ir tās īstās mājsaimnieces,» nosaka Agnese. «Manuprāt,
šodien sievietei jāorientējas visās jomās – sākot ar tādām
saimnieciskām lietām kā santehnika un beidzot ar tik smalku lietu
kā nagu apgleznošana,» piebilst Liene. Olimpiādes uzvarētāja Gita
Eriņa no Vecumnieku novada atzina, ka dižmājsaimniece ir tāda
sieviete, kura ar visu tiek galā. Turklāt viņa daudzas lietas spēj
darīt vienlaicīgi: «Es varu gan mašīnā eļļu ieliet un riepas
nomainīt, gan spuldzītes ieskrūvēt. Mammas un sievas loma arī man
nav sveša.» Jelgavnieces uz to atbild: «Runājot par saimnieciskām
lietām, ko parasti it kā dara vīrieši, mūsuprāt, ir jāorientējas un
jāzina, kā to dara, taču labāka mājsaimniece būs tā, kura
noorganizēs, lai kāds cits to izdara.» «Zinu par daudzām lietām,
kas saistītas ar auto remontu, tā teikt, lai man servisā acis
neaizmālē,» piebilst Liene. «Pirms kādiem 14 gadiem man bija
piektais žigulis, un es tiešām pratu riepu nomainīt, eļļu pieliet,
taču šodien domāju, ka tas bija jaunības maksimālisms. Tagad
galvenais – jāprot atrast palīdzību,» nosaka Lita.

Nepatīk gludināt drēbes un šķūrēt sniegu
Runājot par darbiem, kas viņām mājas solī tīk un kas ne, dāmas
atzīst, ka gribot negribot jau nākas darīt visu, taču nenoliedz, ka
ir darbiņi, kuriem gribas iet ar līkumu. Piemēram, Litai tā ir
veļas gludināšana. «Esmu iepraktizējusies – ja pareizi izkar lielos
pārvalkus un dvieļus, var iztikt bez gludināšanas. Bet pārējo
drēbju gludināšanā man palīgos nāk meita Elīza un mana mamma, par
ko viņām liels paldies. Taču tajā pašā laikā man ļoti patīk slaucīt
putekļus, sakārtot plauktus un galdus,» saka Lita. Liene atzīst, ka
viņai ir dienas, kad negribas darīt neko, taču tāda īpaši
nepatīkama darba nav. «Esmu pat iemīlējusi kartupeļu un citu
dārzeņu mizošanu, kas man agrāk ļoti nepatika. Šodien gan tas šķiet
smieklīgi – nevaru atrast nevienu iemeslu, kāpēc tā bija,» atzīst
Liene. «Man ļoti nepatīk tīrīt sniegu no mājai piegulošās taciņas
50 metru garumā un divu metru platumā. Ieraugot snigšanu, ir smags
pūtiens «Ah!» un no draudzenēm zvans ar līdzjūtības izteikumu, jo
Agnesei atkal jāiet tīrīt sniegu,» stāsta Agnese. Taču viņai ļoti
tīk iekārtot māju, pārbīdīt mēbeles. Pati saka, ka mājas
iekārtojums mainās, meitām augot. Mazajām dvīnēm ir viens gadiņš,
kad meitas kļūst ļoti aktīvas un līdzko atrod jaunus plauktus, ko
«iekarot», mamma pārkārto māju.

«Jābūt atbalsta komandai»
Visas kā viena spriež, ka noteikti sievietei starp mājas darbiem,
algotu darbu un bērniem ir jāatrod arī laiks sev. Piemēram, Agnese
dzied korī «Līga» divas reizes nedēļā, Lita pēc darba apmeklē angļu
valodas nodarbības, bet skolotājai Lienei patīk kultūras pasākumi.
Visas ir arī aktīvas – vienas vai ar ģimeni iesaistās dažādos
pasākumos pilsētā. Lai atrastu laiku sev, svarīga esot atbalsta
komanda blakus, kas palīdzēs pieskatīt bērnus vai arī citādi.
Lienei tā ir ome, vīrs un arī kaimiņi Ozolu ģimene, kurā ir septiņi
bērni. «Pagājušajā piektdienā aizmirsu mājās fotoaparātu ar
svarīgām bildēm. Pati strādāju Kalnciema vidusskolā, tāpēc atpakaļ
braukt nebija laika. Ome nonesa Baibai Ozolai fotoaparātu, viņa
izlādēja bildes un atsūtīja man elektroniski,» stāsta Liene,
piebilstot, ka šī ģimene nereti ir arī glābiņš, kad jāskrien uz
pasākumiem.

«Gultas saimniece»?
Agnese olimpiādē saņēma divus titulus – simpātijas balvu un titulu
«Mazā raganiņa». Taujāta, vai arī dzīvē mēdz būt kā raganiņa,
Agnese smaidot nosaka: «Ja es nebūtu ragana, nevarētu dzīvot un tik
daudz paveikt!» Viņa atzīst, ka šo titulu noteikti saņēmusi arī
tālab, ka citas dāmas uz olimpiādi līdzi bija ņēmušas putekļu
slotiņas, bet viņa – īstu slotu, ko pati arī izdekorējusi. Litai
gan tāds visai divdomīgs tituls – «Gultas saimniece». «Jā, jā, man
jau mamma, to uzzinājusi, zvanīja tāda nobažījusies – kas tur bija,
kam to vajadzēja, ko tas nozīmē? Taču šo nomināciju pasniedza par
kārtīgu gultas veļas sakārtošanu. Jelgavas uzņēmuma «Nakts mēbeles»
īpašnieka Jura Griķa uzdevums bija uz ātrumu pārvalkā ievilkt divus
reiz divus metrus lielu segu. Protams, «Gultas saimniece» – tas
šķiet divdomīgi, jo īpaši, ja šo titulu pasniedz vienīgais vīrietis
žūrijā,» tā Lita.

Foto: no olimpiādes organizatoru arhīva