«Kādai jābūt mūsdienu mājsaimniecei? Laimīgai, ar dzīvi apmierinātai sievietei, mīļai mammai, sievai. Ja agrāk valdīja uzskats, ka mājsaimniece ir tā, kura atbildīga tikai par zupas katlu un veļas grozu, tad šodien ir citādi. Mājsaimniecei ir jāpiedalās arī sabiedriskajos procesos, jābūt savam viedoklim par politiku, izglītību, ekonomiku un to, kas notiek mums visapkārt,» tā šodienas mājsaimnieci raksturo viena no pirmās Latvijas Mājsaimnieču olimpiādes dalībniecēm jelgavniece Lita Lamberga. Viņa olimpiādē saņēma titulu «Gultas saimniece».
Ritma Gaidamoviča
Par to, kādai jābūt mūsdienu mājsaimniecei, katram var būt savs viedoklis. Vieniem tā ir īsta mājas pavarda turētāja, otriem – tā, kura spēj darīt vairākus darbus reizē. Kādai tai jābūt, to 113 Latvijas dāmas centās izzināt un parādīt pirmajā «Mājsaimnieču olimpiādē 2012», kas aizvadīta Rīgā, un tajā spēkiem mērojās arī trīs draudzenes no Jelgavas – piecu bērnu mamma Agnese Feldmane, skolotāja un divu bērnu mamma Liene Rasnača un tirdzniecības darbiniece četru bērnu mamma L.Lamberga. Rezultātā Agnese ieguva titulu «Mis Sieviešu kluba simpātija» un «Mazā raganiņa», bet Lita – «Gultas saimniece». Uz olimpiādi draudzenes devušās, Agneses rosinātas, jo viņa aktīvi darbojas sieviešu un māmiņu klubos, kas ir šī pasākuma organizatori. Tiesa, piedalījušās nevis tāpēc, lai uzvarētu, bet gan lai sagādātu sev svētkus – jautri pavadītu laiku draudzeņu kompānijā, kas arī izdevies. «Patiesībā tā bija avantūra, jo neviens jau īsti nezināja, uz ko iet, kas būs jādara. Bija tikai dots norādījums – interesanti saģērbties, un tas arī viss,» tā Liene. Dāmas olimpiādē sacentās veļas žaušanā, turot bērnu uz rokām, iepirkās precīzi par 55,48 latiem, uz ātrumu ievilka segu gultas pārvalkā, metot gaisā, uz pannas apgrieza pankūkas un veica citus uzdevumus.
«Žigulim riepas mainīju un eļļu pielēju» Lai sauktos par mājsaimnieci, jelgavnieces uzver, sievietei noteikti jābūt arī bērniem. «Jābūt bērniem, savai telpai, kur rosīties, sevi realizēt,» atzīst Agnese – mamma, kas viena audzina piecus bērnus un apsaimnieko privātmāju. Tieši tāpēc atzīst, ka noteikti var saukties par mājsaimnieci, jo vienā personā ir gan kurinātāja, gan sētniece, gan pavāre, gan taksiste. «Patiesībā – ja sievietes mazliet apsēstos un padomātu par to, ko viņas dara, pašas būtu pārsteigtas, cik gan daudz spēj un kādus kalnus var gāzt. Un tādas arī ir tās īstās mājsaimnieces,» nosaka Agnese. «Manuprāt, šodien sievietei jāorientējas visās jomās – sākot ar tādām saimnieciskām lietām kā santehnika un beidzot ar tik smalku lietu kā nagu apgleznošana,» piebilst Liene. Olimpiādes uzvarētāja Gita Eriņa no Vecumnieku novada atzina, ka dižmājsaimniece ir tāda sieviete, kura ar visu tiek galā. Turklāt viņa daudzas lietas spēj darīt vienlaicīgi: «Es varu gan mašīnā eļļu ieliet un riepas nomainīt, gan spuldzītes ieskrūvēt. Mammas un sievas loma arī man nav sveša.» Jelgavnieces uz to atbild: «Runājot par saimnieciskām lietām, ko parasti it kā dara vīrieši, mūsuprāt, ir jāorientējas un jāzina, kā to dara, taču labāka mājsaimniece būs tā, kura noorganizēs, lai kāds cits to izdara.» «Zinu par daudzām lietām, kas saistītas ar auto remontu, tā teikt, lai man servisā acis neaizmālē,» piebilst Liene. «Pirms kādiem 14 gadiem man bija piektais žigulis, un es tiešām pratu riepu nomainīt, eļļu pieliet, taču šodien domāju, ka tas bija jaunības maksimālisms. Tagad galvenais – jāprot atrast palīdzību,» nosaka Lita.
Nepatīk gludināt drēbes un šķūrēt sniegu Runājot par darbiem, kas viņām mājas solī tīk un kas ne, dāmas atzīst, ka gribot negribot jau nākas darīt visu, taču nenoliedz, ka ir darbiņi, kuriem gribas iet ar līkumu. Piemēram, Litai tā ir veļas gludināšana. «Esmu iepraktizējusies – ja pareizi izkar lielos pārvalkus un dvieļus, var iztikt bez gludināšanas. Bet pārējo drēbju gludināšanā man palīgos nāk meita Elīza un mana mamma, par ko viņām liels paldies. Taču tajā pašā laikā man ļoti patīk slaucīt putekļus, sakārtot plauktus un galdus,» saka Lita. Liene atzīst, ka viņai ir dienas, kad negribas darīt neko, taču tāda īpaši nepatīkama darba nav. «Esmu pat iemīlējusi kartupeļu un citu dārzeņu mizošanu, kas man agrāk ļoti nepatika. Šodien gan tas šķiet smieklīgi – nevaru atrast nevienu iemeslu, kāpēc tā bija,» atzīst Liene. «Man ļoti nepatīk tīrīt sniegu no mājai piegulošās taciņas 50 metru garumā un divu metru platumā. Ieraugot snigšanu, ir smags pūtiens «Ah!» un no draudzenēm zvans ar līdzjūtības izteikumu, jo Agnesei atkal jāiet tīrīt sniegu,» stāsta Agnese. Taču viņai ļoti tīk iekārtot māju, pārbīdīt mēbeles. Pati saka, ka mājas iekārtojums mainās, meitām augot. Mazajām dvīnēm ir viens gadiņš, kad meitas kļūst ļoti aktīvas un līdzko atrod jaunus plauktus, ko «iekarot», mamma pārkārto māju.
«Jābūt atbalsta komandai» Visas kā viena spriež, ka noteikti sievietei starp mājas darbiem, algotu darbu un bērniem ir jāatrod arī laiks sev. Piemēram, Agnese dzied korī «Līga» divas reizes nedēļā, Lita pēc darba apmeklē angļu valodas nodarbības, bet skolotājai Lienei patīk kultūras pasākumi. Visas ir arī aktīvas – vienas vai ar ģimeni iesaistās dažādos pasākumos pilsētā. Lai atrastu laiku sev, svarīga esot atbalsta komanda blakus, kas palīdzēs pieskatīt bērnus vai arī citādi. Lienei tā ir ome, vīrs un arī kaimiņi Ozolu ģimene, kurā ir septiņi bērni. «Pagājušajā piektdienā aizmirsu mājās fotoaparātu ar svarīgām bildēm. Pati strādāju Kalnciema vidusskolā, tāpēc atpakaļ braukt nebija laika. Ome nonesa Baibai Ozolai fotoaparātu, viņa izlādēja bildes un atsūtīja man elektroniski,» stāsta Liene, piebilstot, ka šī ģimene nereti ir arī glābiņš, kad jāskrien uz pasākumiem.
«Gultas saimniece»? Agnese olimpiādē saņēma divus titulus – simpātijas balvu un titulu «Mazā raganiņa». Taujāta, vai arī dzīvē mēdz būt kā raganiņa, Agnese smaidot nosaka: «Ja es nebūtu ragana, nevarētu dzīvot un tik daudz paveikt!» Viņa atzīst, ka šo titulu noteikti saņēmusi arī tālab, ka citas dāmas uz olimpiādi līdzi bija ņēmušas putekļu slotiņas, bet viņa – īstu slotu, ko pati arī izdekorējusi. Litai gan tāds visai divdomīgs tituls – «Gultas saimniece». «Jā, jā, man jau mamma, to uzzinājusi, zvanīja tāda nobažījusies – kas tur bija, kam to vajadzēja, ko tas nozīmē? Taču šo nomināciju pasniedza par kārtīgu gultas veļas sakārtošanu. Jelgavas uzņēmuma «Nakts mēbeles» īpašnieka Jura Griķa uzdevums bija uz ātrumu pārvalkā ievilkt divus reiz divus metrus lielu segu. Protams, «Gultas saimniece» – tas šķiet divdomīgi, jo īpaši, ja šo titulu pasniedz vienīgais vīrietis žūrijā,» tā Lita.
Foto: no olimpiādes organizatoru arhīva
21.9 °C,
1.6 m/s,
89.4 % 
21.9 °C,
1.6 m/s,
89.4 %