«Ja savu pārticības līmeni vēlamies tuvināt Eiropas vidējiem rādītājiem, mums jākļūst efektīvākiem un lietas jāsauc īstajos vārdos. Ir naivi cerēt, ka ilgtermiņā spēsim nodrošināt labu algu skolās, kurās ir trīs skolēni uz katru pedagogu, vai vienlīdz labā stāvoklī uzturēt visus lauku ceļus. Pasaule mainās, cilvēki pārvietojas uz pilsētām un attīstības centriem, kuros ir darbavietas. Daudziem to ir grūti pieņemt, tādēļ Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā izstrādājam priekšlikumus, kā straujāk virzīties uz priekšu un veikt nepieciešamās reformas,» uzsver Saeimas deputāts un Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā apvienojušies 17 deputāti no dažādām frakcijām ar mērķi norādīt uz jomām, kurās šobrīd ir lielākie šķēršļi straujākai Latvijas attīstībai. Komisijas priekšsēdētājs M.Kučinskis pārliecināts, ka skaudrā realitāte Latvijas laukos un mazpilsētās jau šobrīd daļai sabiedrības un lēmumu pieņēmēju ir atvērusi acis un sapņi par ražošanas attīstību katrā pagastā izsapņoti, tādēļ nepieciešams spert turpmākos soļus un resursus virzīt uz tiem attīstības centriem, kuros ir ekonomiskās attīstības potenciāls.
Komisijā esat sagatavojuši starpziņojumu «Priekšlikumi iniciatīvām Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai».
Ir vairākas būtiskas tēmas, kuras tiešā veidā ietekmē mūsu labklājību. Izglītība, iedzīvotāju mobilitāte, uzņēmējdarbība un tās saikne ar zinātni. Aktuālākais jautājums šobrīd ir identificēt šķēršļus, kas traucē Latvijas ekonomikai, kādas reformas nepieciešamas, lai ātrāk tiktu uz priekšu. Visa pamatā ir izglītība, tādēļ sākām ar šīs jomas padziļinātu izpēti. Atklājās šokējoša aina: pašvaldības ved bērnus uz skolu, kura atrodas 50 kilometru attālumā, lai gan blakus trīs kilometru attālumā ir citas pašvaldības skola. Mūsu izglītības sistēma ir neefektīva un dārga. Nevienam šādos apstākļos nav laika domāt par kvalitāti, jo jācīnās par izdzīvošanu. Kaut gan mūsu skatījumā izglītības kvalitātei jābūt tam rezultātam, kuram jāpakārto gan algu, gan skolu tīklu reformas. Ļoti labi saprotu pašvaldību vadītājus, kuri nevar pieņemt lēmumu par skolu slēgšanu. Tas būtu pretdabiski. Tādēļ vēlamies sagaidīt lielāku iniciatīvu no Izglītības un zinātnes ministrijas. Nepieciešami skaidri kritēriji par to, kādām jābūt sākumskolām, vidusskolām un profesionālajām skolām jeb kompetences centriem. Nevaram gaidīt, ka pašvaldības visu izdarīs ministrijas vietā. Mūsu priekšlikums ir konsultēties ar pašvaldībām, tomēr lēmums par to, kādai jābūt izglītības sistēmai un skolu tīklam, kurš atbilst mūsu iedzīvotāju skaitam, jāpieņem valsts līmenī.
Kā vērtējat iniciatīvu par turpmāku pašvaldību apvienošanos?
Apvienošanās nav obligāts priekšnosacījums situācijā, ja pašvaldības var savstarpēji veiksmīgi sadarboties. Šajā ziņā Latvijā ir labi un slikti piemēri. Tomēr skaidrs, ka valsts attīstības plānos esam iezīmējuši daudz attīstības centru, taču realitāte ir atšķirīga. Divas trešdaļas Latvijas ekonomikas veido Rīga. Arī Jelgava iekļaujas Rīgas ekonomiskās ietekmes zonā. Mēs redzam, ka apstrādes rūpniecības perspektīva ir tikai lielākajām Latvijas pilsētām un teritorijām, kuru potenciāls balstās uz tur jau esošo ražošanu, piemēram, Smiltene – Launkalne vai Saldus – Brocēni. Tās ir teritorijas, kurās būtu jāattīsta industriālās zonas un ražošana. Pārējo teritoriju iedzīvotājiem jāpiedāvā ērta satiksme un iespēja nokļūt uz šiem centriem. Iedzīvotāju mobilitāte valsts teritorijā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem. Šobrīd reģionālajos pārvadājumos valda haoss un tiek tērēti miljoni.
Kas tieši nav kārtībā?
Pārvadājumi ir sadrumstaloti, daļu pakalpojumu nodrošina pašvaldības ar saviem skolu autobusiem, daļu – reģionālie pārvadātāji, kaut gan izmaksas abos gadījumos ir līdzvērtīgas. Trūkst objektīvu datu par to, kāds ir pieprasījums pēc pārvadājumiem. Satiksmes ministrija strādā atrauti no Izglītības un zinātnes ministrijas, lai gan, sašaurinot skolu tīklu, tieši iedzīvotāju mobilitāte kļūs par vienu no būtiskākajiem jautājumiem.
Atgriežoties pie ekonomikas – komisijas starpziņojumā uzsverat, ka pēdējos desmit gados mūsu ekonomiskā produktivitāte ir uzlabojusies divas reizes, tomēr joprojām atpaliekam no vecajām 15 ES dalībvalstīm četras reizes. Vai tā ir pareizā mēraukla, uz kuru tiekties, ja pārskatāmā nākotnē tas nav sasniedzams?
Komisijā esam vienojušies, ka lietas sauksim īstajos vārdos, un tā ir realitāte, ka šobrīd savos produktivitātes rādītājos būtiski atpaliekam. Tas ir iemesls, kādēļ mūsu uzņēmēji nevar maksāt Eiropas līmeņa algas. Arī Eiropa nestāv uz vietas, notiek attīstība. Mums jāuzlabo sava konkurētspēja un efektīvi jāizmanto savi resursi. Tas attiecas gan uz meža resursiem, gan uz lauksaimniecības produkciju. Joprojām pietiekami daudz zemnieku ir spiesti pārdot pienu Lietuvas pārstrādātājiem, jo mūsu pārstrādātāji nespēj piedāvāt konkurētspējīgu cenu.
Meža resursu izmantošana ir viena no vadošajām eksporta nozarēm, tomēr kokapstrādes specialitātēs Jelgavā ir grūtības nokomplektēt grupas gan Jelgavas tehnikumam, gan LLU Meža fakultātei.
Profesionālās izglītības prestižs joprojām nav tajā līmenī, kādā mēs to vēlētos redzēt. Šajā vecumā bērnu izvēli par labu vienai vai otrai mācību iestādei samērā bieži nosaka vecāki, kuri par profesionālo izglītību spriež pēc tā, kāda tā bija pirms veiktajām reformām un pēdējo gadu pārvērtībām. Ja bērns labi mācās, reti kurš vecāks ieteiks turpināt izglītību profesionālajā skolā. Savukārt augstskolās redzam sekas vieglākās pretestības ceļam, kur savulaik pieļāvām, ka vidusskolās netiek mācīti eksaktie priekšmeti. Šī iemesla dēļ nespējam nokomplektēt grupas ar tautsaimniecībā nepieciešamiem speciālistiem, bet turpinām ražot ekonomistus un sabiedrisko attiecību speciālistus.
Pasaules ekonomikas foruma globālās konkurētspējas indeksā esam 44. vietā starp 140 valstīm, bet Pasaules Bankas pētījumā «Doing Business» starp 189 valstīm esam 22. vietā. Ko no tā varam secināt?
To, ka mums ir labs potenciāls tuvināties pasaules ekonomiski attīstītākajām valstīm, kaut gan šie rādītāji tikai daļēji atspoguļo reālo situāciju.
Jelgavā šogad darbību uzsāka koka paneļu ražotāji. Tas ir materiāls, no kura var celt koka daudzstāvu ēkas. Tomēr Latvijā šo tehnoloģiju nevar izmantot, jo likumdošana paredz, ka koka ēkas nedrīkst būt augstākas par trim stāviem.
Ir bijusi iespēja iepazīties ar daudzstāvu koka apbūvi Austrijā, un tā ir joma, kurā varam būt konkurētspējīgi. Cik zināms, kocinieki šobrīd strādā pie nepieciešamo likuma grozījumu iesniegšanas izskatīšanai Saeimā.
Kādu rezultātu sagaidāt no komisijas darba?
Rezultāts būtu konkrētas reformas, galveno uzsvaru liekot tieši uz izglītības jautājumiem, jo par uzņēmējdarbības straujāku attīstību varēsim runāt tikai tad, ja mums būs gudri un uzņēmīgi cilvēki. Šis pamatā ir ministriju savstarpējās sadarbības jautājums, jo Saeima nevar veikt ministriju analītiskā dienesta funkcijas un piedāvāt detalizētu plānu, ko darīt.
Vai jūsu darbs nedublēs Nacionālo attīstības plānu, kur šie jautājumi ir pietiekami plaši iztirzāti?
Mūsu uzdevums nav radīt deklaratīvu dokumentu. Ziņojums ir tikai forma, kā aktualizēt jautājumus parlamenta līmenī. Ja būs nepieciešams, nāksim klajā arī ar konkrētām likumdošanas iniciatīvām, jo līdzšinējais valsts ekonomiskās attīstības temps nav apmierinošs.
Foto: Raitis Supe
25.1 °C,
2.6 m/s,
64.1 % 
25.1 °C,
2.6 m/s,
64.1 %