«Skolu piepildījums Zemgalē ir optimāls. Ir samazinājies skolotāju skaits, arvien mazāk skolā ienāk jaunu pedagogu, taču, salīdzinot Latvijas un Eiropas pedagogus, mēs varētu būt vismazāk bažīgi, jo lielākā daļa skolotāju pie mums ir darbspējas vecumā atšķirībā no ārzemēm, kur lielākā daļa ir pensionāru. Lai situāciju uzlabotu, valstij ir jāmaina attieksme, nodrošinot pienācīgu tālākizglītības atbalstu, iespēju profesionāli izglītoties un konkurētspējīgu atalgojumu,» tā šodien diskusiju «Konkurētspējīgi pedagogi = konkurētspējīga izglītība» sāka Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos Lauma Sīka.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā skolu vadītāji, izglītības speciālisti un pedagogi tiekas diskusijā «Konkurētspējīgi pedagogi = konkurētspējīga izglītība». Viņu visu kopīgais mērķis ir šodien runāt par pedagogu darba kvalitāti, profesijas prestižu, skolotāja darbam nepieciešamo atbalstu un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos» īstenošanu, līdzšinējiem rezultātiem un ietekmi uz izglītības kvalitāti. Rezultātā plānots izteiktās domas apkopot un izvērtēt iespējas tos ieviest gan saistībā ar projekta īstenošanu, gan plašākā izglītības politikas veidošanas procesā.
«Šobrīd dzīvojam ļoti mainīgā laikā, kad novitātes nāk viena pēc otras. Ir daudz un dažādu veidu tehnoloģijas, milzīgs informācijas apjoms. Lai to visu apgūtu, ir svarīgs pedagogs, kurš gatavs to visu iemācīties, lai tālāk zināšanas nodotu jaunajai paaudzei. Ļoti ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija ņems vērā un nākamā gada budžetu veidos, domājot par pedagogu kvalifikācijas celšanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, kā arī par konkurētspējīgu atalgojumu,» tā skolotājus un viesus konferencē uzrunāja domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.
L.Sīka pedagogus konferences sākumā aicināja būt drosmīgākiem un izmantot iespējas Eiropas Sociālā fonda projektos apgūt IT un mācīties valodas, jo tās noder, ne tikai mācot dabaszinības, bet interesantu var padarīt arī citu mācību priekšmetu mācīšanu. Tāpat viņa mudināja skolotājus pašiem izteikt vēlmes par to, kā viņi vēlas papildināt savas profesionālās prasmes, ne tikai mācīties viņu vadīto priekšmetu saturu. Izskanējis arī mudinājums aizvien vairāk izmantot iespēju piedalīties apmaiņas projektos gan starp Latvijas skolām, gan ārvalstīs. «Tas vienmēr dod stimulu pedagogu pašapziņai. Protams, šai apmaiņai jābūt jēgpilnai,» tā L.Sīka. Protams, skolas aicinātas izmantot arī iespējas uzlabot materiālo bāzi.
Bet Eiropas Sociālā fonda projekta «Pedagogu konkurētspējas veicināšanas izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos» vadītāja Evija Papule atgādināja klātesošajiem pedagogiem un skolu vadītājiem par iespējām, ko piedāvā šis fonds, atzīmējot, ka iespējas saņemt mērķstipendijas un paaugstināt kvalitāti tagad ir arī logopēdiem un sociālajiem pedagogiem. «Īpaši aicinu skolotājus apdomāt iespēju mācīties programmā, kas paredzēta, ja pastāv risks zaudēt pedagoga darbu. Tās gaitā ir iespēja mainīt savu kvalifikāciju, piemēram, apgūstot personālvadību, uzņēmējdarbību,» tā E.Papule.
Pēcpusdienās pedagogi četrās darba grupās diskutēs par četrām tēmām, bet konferences noslēgumā izvirzīs konkrētus priekšlikumus. Tēmas – pedagoga darba kvalitāte; pedagogu profesijas prestižs tā paaugstināšana; pedagogu darbam nepieciešamais atbalsts mūsdienu apstākļos un pedagogu studiju un profesionālās pilnveides programmu pilnveidošana un aktualizēšana.
Foto: Ivars Veiliņš
30.5 °C,
5.5 m/s,
44.5 % 
30.5 °C,
5.5 m/s,
44.5 %