Šodien Meža kapos Jelgavas Svētās Annas baznīcas mācītājs Kaspars Kovaļovs pārapbedīja Stacijas parka teritorijā rekonstrukcijas laikā atrastās mirstīgās atliekas. Stacijas parkā atrakti vairāk nekā simts apbedījumu, kuros atrastās mirstīgās atliekas astoņos zārkos šodien guldītas zemē aiz kapličas Meža kapos.
Ilze Knusle-Jankevica
Lai pagarinātu Sporta ielu, šobrīd Stacijas parkā norit vērienīgi rekonstrukcijas darbi. Tur kādreiz, 18. – 20. gadsimtā, bija kapi, un būvdarbu laikā atrakti vairāk nekā simts apbedījumu – atrastās mirstīgās atliekas šodien pārapbedītas Meža kapos.
«Ticīgs cilvēks iemieg ar cerību, ka iegūs jaunu būtību. Ne velti ir nepieciešama pārapbedīšana, jo mums visiem tomēr ir bijība, ka esam kaut kas vairāk nekā tikai ķermenis,» atzīst mācītājs, piebilstot, ka šai kapavietai noteikti jāpievieno arī krusts, kas ir kā Dieva mīlestības apliecinājums.
Mirstīgās atliekas Meža kapos guldītas zemē aiz kapličas. Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» projektu vadītāja Eva Kidere stāsta, ka tiks domāts arī par informatīvu plākšņu uzstādīšanu pie apbedījumiem, lai būtu pieejamas ziņas par to, kur mirstīgās atliekas atrastas, ar kādu laiku datējamas.
Stacijas parka teritorijā, izbūvējot Sporta ielas pagarinājumu, atrakti vairāk nekā simts apbedījumu. Vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš objektā veic arheoloģisko uzraudzību, norāda, ka parkā apbedījumi veikti trīs kārtās. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Stacijas parka teritorijā bijuši Literātu jeb vācu kapi, katoļu, pareizticīgo kapsētas, apbedīti 19. gadsimtā holēras epidēmijas laikā bojā gājušie un arī ap 60 ieslodzīto, kas tika nošauti 1919. gadā cietumā Palīdzības ielā un kurus tuvinieki neatpazina.
«Mums izdevās noskaidrot vairāku mirušo vārdus – zārkiem bija piestiprinātas plāksnes ar nelaiķu vārdiem, un dažas no tām ir saglabājušās,» viņš stāsta, piebilstot, ka tā praktiski ir vienīgā iespēja, kā atpazīt identitāti, jo ne pēc kauliem, ne zārkā līdzi ieliktajām lietām to izdarīt nav iespējams. «Patiesībā šajos apbedījumos esam atraduši maz līdzi likto lietu, turklāt pārsvarā tās ir pogas, kas neko nevēsta,» tā vēsturnieks, piebilstot, ka būvdarbi šobrīd skar vecos Literātu kapus un luterāņiem nav tradīcijas likt līdzi zārkā aizkapa dzīvē noderīgas un nepieciešamas lietas.
Jāatgādina, ka Sporta ielas pagarinājums, kas ļaus ērtāk piekļūt bijušā Daugavas stadiona teritorijā ieplānotam stāvlaukumam ar 284 vietām, tiek būvēts ERAF projekta «Satiksmes termināļa apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā» gaitā. Projekts paredz rekonstruēt ielas ap dzelzceļa staciju un Stacijas parku – Zemgales prospekta, Stacijas ielas, Pasta, Jāņa, Palīdzības ielas posmus –, lai sakārtotu infrastruktūru un nākotnē uz turieni varētu pārcelt arī autoostu, veidojot vienotu satiksmes termināli. Projekta kopējais budžets ir 8 316 274,31 eiro.
Foto un video: Ivars Veiliņš
9.6 °C,
7.4 m/s,
89.3 % 
9.6 °C,
7.4 m/s,
89.3 %