Godinot bermontiādes un Jelgavas atbrīvošanas simto gadadienu, šodien Meža kapos tika atklātas stēlas jeb piemiņas plāksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri dzimuši Jelgavas pilsētā un novadā. Atklāšanas pasākumā piedalījās Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljons, policijas Speciālo uzdevumu bataljons un pašvaldības policija, pārstāvji no Jelgavas pilsētas pašvaldības, kā arī citi viesi.
«Šī ir svētku diena pilsētai, jo pirms simts gadiem Jelgava tika atbrīvota no Bermonta karaspēka, un šī ir arī priecīga diena Latvijai, jo tieši Jelgavas atbrīvošana tiek uzskatīta par Brīvības cīņu noslēdzošo lielo notikumu. Bet šī ir arī skumja diena, kad atceramies visus tos, kas krita, cīnoties par mūsu brīvību. Tāpēc šeit uz pieminekļa lasāms atgādinājums par viņu paveikto: «Kāpām uz sārta – nesām jums brīvību»,» uzrunājot klātesošos, teica Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Arvis Zīle. Pieminot kaujās kritušos, kapos tika ieturēts klusuma brīdis.
Sešas stēlas, kas papildina Meža kapos esošo piemiņas vietu Brīvības cīņu dalībniekiem, vēsta par Jelgavas pilsētā un novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, minot viņu vārdus, dienesta pakāpi un dzīves datus. Tāpat stēlas rotā iekalts Lāčplēša Kara ordeņa bareljefs, ordeņa devīze «Par Latviju» un Latvijas Brīvības cīņu norises gadskaitļi. Teksta gravējuma šrifts atbilst varoņu piemiņas plākšņu standartam, kas ir analogs Rīgas Brāļu kapu un Centrālo kapu lauka piemiņas zīmju gravējumiem. Izmantojot izdevību, atklāšanās pasākumā tika teiktas īpašas pateicības atsevišķiem stēlās minētajiem kareivjiem. Piemēram, īpaša pateicība, noliekot ziedus, no Nacionālo Bruņoto Spēku Štāba bataljona tika izteikta Ģedertam Rafaelim, kurš no 1932. līdz 1935. gadam bijis bataljona komandieris.
Pasākumā vairākkārt tika pieminēta simts gadus senā vēsture, atsaucoties uz žurnālista Jūlija Rozes atmiņām – viņš bijis viens no pirmajiem, kurš dokumentēja notikumus tikko pēc Jelgavas atbrīvošanas cīņu noslēguma. Klātesošie tika iepazīstināti ar J.Rozes rakstīto gan par tikšanos ar pulkvežleitnantu Andreju Krustiņu, kurš piedalījās Jelgavas atbrīvošanā un vadīja cīņu operācijas, gan to, kā tikko pēc Jelgavas atbrīvošanas, taisnības apziņas vadīti, latviešu karavīri turpināja Bermonta karaspēka izdzīšanu no Latvijas. Stēlu atklāšanu muzikāli pavadīja arī kora «Balti» dziedājums, pasākumu iesākot ar latviešu tautas dziesmu «Div’ dūjiņas gaisā skrēja».
«Tā laika drosme bija cīnīties par savu valsti un atdot par to arī savu dzīvību. Un arī šodien mūsu karavīri parāda drosmi, palīdzot nodrošināt mieru pasaulē, Eiropā un Latvijā,» atklāšanā teica Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, atgādinot, ka ir svarīgi celt gaismā gan piemiņas plāksnēs minēto, gan laika ritumā aizmirsto karavīru vārdus.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
23.7 °C,
4.8 m/s,
52.4 % 
23.7 °C,
4.8 m/s,
52.4 %