Uz ekonomikas rādītājiem un izaugsmi ir svarīgi raudzīties arī no ilgtspējas viedokļa, tāpēc «Swedbank» makroekonomikas pētījumu daļa ir uzsākusi ilgtspējas indikatoru mērīšanu visos «Swedbank» grupas mājas tirgos – Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Šābrīža dati Latviju ļauj nosaukt par zaļāko Baltijas valsti, tomēr vēršot uzmanību uz risku, ko rada ienākumu nevienlīdzība.
«Investori un uzņēmēji visā pasaulē arvien vairāk skatās uz ilgtspējas kritērijiem, kuros ietilpst vides aizsardzība, sociālā iekļaušana un pārvaldība, integrējot šos kritērijus biznesa lēmumos, produktos un procesos. Arvien populārāki kļūst videi draudzīgi produkti un pakalpojumi, arvien vairāk tiek runāts par vienlīdzīgām strādājošo iespējām, darbinieku ētisko rīcību un ilgtspējīgu domāšanu. Tiek ieviestas jaunas regulas, piemēram, obligāta ilgtspējas kritēriju iekļaušana lielo uzņēmumu pārskatos Eiropā, un jaunas starptautiskas vienošanās,» uzsver «Swedbank Baltija» vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
«Swedbank» mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska norāda, ka, īsumā raksturojot pašreizējos ilgtspējas indikatorus Latvijā ar luksofora ilustrāciju, pagaidām ar sarkano gaismu ir apzīmējama sociālā iekļaušana (proti, vai ekonomisko izaugsmi izjūt pēc iespējas vairāk cilvēku) un pārvaldība (proti, cik spēcīgas ir institūcijas un vai tās sekmē spēcīgu un iekļaujošu izaugsmi). Savukārt ar dzelteno gaismu raksturojama vides aizsardzība un ilgtspējīga izaugsme – strukturālie priekšnosacījumi izaugsmei vidējā un ilgtermiņā.
Sociālajā iekļaušanā Latvijā deg sarkanā gaisma, atspoguļojot nepietiekamu līdzšinējo progresu ienākumu nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā un veselības aprūpes uzlabošanā – mātes mirstība dzemdībās ir lielākā Baltijā un viena no lielākajām Eiropā (18 nāves gadījumi uz 100 tūkstošiem dzīvi dzimušiem bērniem). Tāpat visos Pasaules Bankas apkopotajos pasaules mēroga rādītājos – politiskā stabilitāte, valsts aparāta efektivitāte, likuma vara, regulēšanas kvalitāte, pilsoniskā sabiedrība – Latvijai patlaban diemžēl ir visvājākie rezultāti Baltijā. K.Jakubovska piebilst, ka izgaismotās problēmas maksātspējas un tieslietu jomā, kā arī finanšu sektorā ir pēdējā laika spilgtākie piemēri. Taču uzlabojums pēdējo četru gada laikā pārvaldības jomā Latvijā gan bijis visstraujākais Baltijā.
Strukturālie priekšnosacījumi ilgtspējīgai izaugsmei Latvijai kopumā ir sliktāki nekā Igaunijai un Lietuvai, vērtējot, piemēram, izglītību, inovācijas, darbspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmeni, tomēr te situācija raksturojama ar dzelteno gaismu. Vēl arvien diezgan bēdīga situācija ir ar inovācijām – nepietiekami ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, zems reģistrēto patentu skaits. Arī pieaugušo iesaiste mūžizglītībā ir maza.
K.Jakubovska papildina, ka vides aizsardzības jomā Latvija patlaban ir zaļāka valsts par Igauniju un Lietuvu, lai gan arī te pagaidām deg dzeltena gaisma, jo gan atjaunojamās enerģijas īpatsvars Latvijai ir lielāks, gan atkritumu daudzums un CO2 emisijas ir salīdzinoši zemas, tomēr no 2030. gada mērķiem vēl atpaliekam. Savukārt energointensitāte vēl ir diezgan liela, arī atkritumu šķirošanā Latvija atpaliek.
Foto: ekolojist.net
27.2 °C,
1.7 m/s,
63.4 % 
27.2 °C,
1.7 m/s,
63.4 %