Dejas

Ar spilgtiem iespaidiem no koncerttūres Meksikā atgriezušies deju studijas «Benefice» dejotāji. Jelgavnieki Meksikā pavadīja gandrīz 20 dienas, sniedzot 16 koncertus četros Meksikas štatos. Vērienīgākais no tiem – koncertzālē ar 2000 skatītāju vietām, kas bija aizpildītas. «Man šī Meksikā bija jau trešā reize, tāpēc neizbrīnīja nekas, taču dejotājus mazliet nokaitināja meksikāņu netikums – viņi nekad un nekur neierodas laikā,» saka studijas vadītāja Annika Andersone.

Ar to viņi saskārušies, jau tikko ierodoties Meksikā.
«Ielidojām, kamēr vēl visas muitas izgājām, jau pagāja krietns
laiks, taču pēc 12 stundu lidojuma mums nācās pagaidīt vēl divas
stundas lidostā savu gidu Eduardo. Pēc divām stundām, kad viņš
ieradās, vienkārši paziņoja: bija lieli sastrēgumi. Punktualitāte
uztrauc tikai mūs, viņi par tādām lietām neiespringst. Tas ir
dzīves sīkums,» stāsta A.Andersone. Vēl piemērs – koncerta dienā
norunāts, ka pulksten 10 būs klāt autobuss, dejotāji steidz
saģērbties, liek grimu un ar tērpu pakaramo jau stāv pie durvīm,
bet autobusa nav. «Ārā karsts, grims tek, tērpos karsti, bet mēs
stundu sēžam un «cepamies» vārda tiešajā un pārnestajā nozīmē,»
stāsta A.Andersone, piebilstot, ka meksikāņi par pašsaprotamu
uzskata arī to, ka īsi pirms koncerta sākuma var ienākt aizkulisēs
un paziņot: pagaidīsim vēl 30 minūtes, skatītāji vēl nav sanākuši.
«Vienīgais mierinājums – skatītāji tiešām atnāks, jo viņi kavē,»
smaidot nosaka A.Andersone.

Deju studijas vadītāja stāsta, ka gan viņa, gan dejotāji ļoti
novērtējuši iespēju katru dienu neierobežotā daudzumā baudīt
dažādus augļus, īpaši papaju, kas garšo pavisam citādāk nekā mūsu
veikalos nopērkamā. «Protams, mūs cienāja arī ar tarakāniem,
prusakiem un sienāžiem. Tiesa, lielākā daļa dejotāju tos atveda uz
mājām kā suvenīrus, lai parādītu saviem draugiem un klasesbiedriem,
ko viņiem piedāvāja ēst Meksikā,» stāsta A.Andersone. Dejotājiem un
viņu vēderiem liels bijis pārsteigums par to, ka katrā ēdienreizē
viņiem tika piedāvāta kola, spraits vai fanta, kas «Benefices»
dejotājiem Latvijā ir aizliegtais auglis. «Dejotāji šos dzērienus
ikdienā nelieto un nevarēja saprast, ko darīt, vai, ja nedzers,
neizrādīs necieņu meksikāņiem,» piebilst A.Andersone.

Uz Meksiku devās 35 jelgavnieku delegācija, tostarp divi
dziedātāji un divi tautas deju kolektīva «Vēja zirdziņš» dejotāji,
kas uzstājās laikā, kamēr «Benefices» dejotāji pārģērbās nākamajiem
priekšnesumiem. Kopumā jelgavnieki Meksikā sniedza 16 koncertus,
uzstājoties vienu līdz divas reizes dienā visdažādākās vietās.
«Uzstājāmies skolu pagalmos, pilsētiņu centros, bet iespaidīgākais
koncerts bija koncertzālē ar plašu skatuvi, kurai ir padziļinājums,
labs segums, daudz grimētavu un teju 2000 skatītāju vietas. Lai gan
koncerts notika pulksten 13 dienā, zāle bija pilna. Par kaut ko
tādu sapņojam arī mēs,» atzīst studijas vadītāja. Viņa min, ka daži
koncerti bijuši ļoti smagi, jo klimats Meksikas reģionos atšķiras.
«Tā sauktajos tropos bija traki – tērpi lipa klāt, padejot grūti.
Daži man dejoja pat desmit dejas, taču dejotāji bija stipri,» saka
vadītāja.

Interesants bijis arī piedzīvojums, kad jelgavnieki Meksikā
gatavojuši latviskās vakariņas 80 cilvēkiem – ģimenēm, kuras uzņēma
«Benefices» dejotājus. Proti, visi dejotāji lielāko ceļojuma laiku
dzīvoja pie ģimenēm, iepazīstot tuvāk tās un viņu tradīcijas. Bērni
latviešu vakarā meksikāņiem piedāvāja pašu gatavotas kartupeļu
pankūkas, pelēkos zirņus, šķovētus kāpostus ar gaļu, Latvijā
ražotus sierus, auzu pārslu putru ar ievārījumu, rupjmaizes
kārtojumu, pīrādziņus un citus ēdienus. «Pasākums izvērtās ļoti
emocionāls, un meksikāņi novērtēja mūsu ieguldījumu,» saka studijas
vadītāja.   

A.Andersone atzīst, ka Meksika kopumā ir diezgan lēta valsts.
«Ja vēl iet iepirkties uz dažādiem tirdziņiem, vispār daudz ko par
simboliskām naudiņām var dabūt. Smieklīgākais, ko novēroju:
meksikāņiem ļoti populāri ir tie viņu saucamie pančo džemperi.
Mūsējie tā aizdomīgi uz tiem skatījās, taču pēc pāris dienām jau
redzu, ka katram trešajam jau tāds ir mugurā. Vakaros, kad krasi,
salīdzinājumā ar dienu, nokrīt gaisa temperatūra, tajā ir silti un
labi. Bet ceļojuma noslēgumā, kuriem vēl tāds nebija iegādāts,
ģimene to uzdāvināja, un nu visai delegācijai katram ir pa savam
pančo. Tiesa, es nezinu, vai tie šobrīd Jelgavā tiek vilkti arī
ārpus mājām, vai tas ir tikai mājas tērps,» stāsta A.Andersone,
piebilstot, ka šie džemperi ir Meksikā dzīvojošo indiāņu dāmu roku
darbs. «Saviem deju centra «Cukurfabrika» kolēģiem arī atvedu šos
džemperus, lai tad nu mums visiem ir silti un krāsaini,» piebilst
A.Andersone.

Viņa atklāj, ka pa starpu koncertiem, kas notikuši četros
dažādos Meksikas štatos, dejotājiem izdevies doties arī vairākās
ekskursijās, piemēram, pastaigājām gar Klusā okeāna krastu, kur
smiltis bija tik karstas, ka pat gumijas čības sāka kust. «Lai arī
meksikāņiem klibo precizitāte, viņi ir ļoti sirsnīgi, un ar bērniem
runājām, ka tieši tāpēc viņiem ļoti tur patika – jutāmies ļoti
gaidīti,» stāsta vadītāja.

Jāpiebilst, ka «Benefice», tikai citā sastāvā, Meksikā viesojās
jau trešo reizi un pēc šī brauciena saņēmusi arī ielūgumu atkal
braukt uz šo valsti, tikai uzstāties citā Meksikas štatā.
 

Foto: no A.Andersones personīgā arhīva