Ekonomika

Papīra pārpalikumus varētu izmantot bērnu darbnīcās, bāra pudeles – pārvērst par glāzēm, savukārt dzīvnieku kaulus pārstrādāt pulverī un izmantot kā pārtikas piedevu: šīs ir tikai dažas no idejām, ka izskanēja sociālajai uzņēmējdarbībai veltītā pasākumā «Impulsa diena», kas 14. novembrī notika Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā.

Pasākuma mērķis bija informēt sabiedrību par
to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un kādi ir tai pieejamie atbalsta
instrumenti. Savukārt, lai ģenerētu sociālās uzņēmējdarbības
idejas, Jelgavas uzņēmēji interesentiem piedāvāja veidot sadarbību,
no ražošanas atlikumiem veidojot jaunus produktus.

«Sociālā uzņēmējdarbība ir, kad pieredzējis
uzņēmējs ražo preci vai sniedz pakalpojumu, bet dara to ar mērķi
risināt kādu sociālu problēmu vai radīt labumu sabiedrībai, nevis
gūt maksimālu peļņu sev pašam,» norāda Latvijas Sociālās
uzņēmējdarbības asociācijas direktore Madara Ūlande, piebilstot:
uzņēmējdarbības veids un formāts var būt ļoti atšķirīgs. Viņa
nosauca arī vairākus piemērus – uzņēmumus, kuri jau darbojas un
atbilst sociālās uzņēmējdarbības kritērijiem, piemēram, uzņēmums
«Hopp» ražo pielāgotu velosipēdu un palīglīdzekļus cilvēkiem ar
kustību traucējumiem, «Cēsu jaunā skola» nodrošina izglītības
pakalpojumu nelielam skaitam bērnu ar mācīšanās grūtībām, bet
Jelgavā darbojas veikals «Tuvu», kas par draudzīgām cenām piedāvā
iegādāties dažādas sadzīves lietas, savukārt peļņu novirza,
realizējot dažādus sociālus projektus. M.Ūlande norāda –
svarīgākais ir sociālais mērķis; tā sasniegšanas veidi var būt
dažādi.

M.Ūlande uzsver, ka šogad pieņemtais Sociālās
uzņēmējdarbības likums ievieš skaidras prasības sociālajiem
uzņēmējiem. Proti, ja uzņēmums atbilst virknei kritēriju, tostarp
ir pierādījis savu sociālo mērķi, Labklājības ministrija tam
piešķir statusu un tas var izmantot visus pieejamos atvieglojumus
un atbalsta instrumentus – «Altum» grantu no 5 līdz 200 tūkstošiem
eiro, atkarībā no uzņēmuma darbības ilguma, iespēju saņemt
atbrīvojumu no uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas, iespēju saņemt
valsts un pašvaldības iestāžu dāvinājumus un ziedojumus, nekustamā
īpašuma nodokļa atlaides, kā arī mantas nodošanu bezatlīdzības
lietošanā. Likums ļauj valsts un pašvaldības iestādēm veidot savas,
īpaši sociālajiem uzņēmējiem domātas, grantu shēmas, kā arī
pieaicināt darbā brīvprātīgos. Jāpiebilst, ka likums ir pieņemts,
un stāsies spēkā 2018. gada aprīlī.

Kopumā seminārā piedalījās vairāk nekā 60
interesentu. «Sociālā uzņēmējdarbība ir iespēja apvienot peļņu un
misiju, un tas ir lieliski,» spriež grāmatvede Ieva, kura seminārā
vēlējās uzzināt par sociālajai uzņēmējdarbībai paredzēto atbalstu.
Viņa uzskata: līdz ar Sociālās uzņēmējdarbības likuma pieņemšanu
viss ir tapis skaidrāks, tagad nepieciešams tikai ģenerēt un
apsvērt jau konkrētas idejas. Savukārt topošā uzņēmēja Anna cerēja
rast impulsu, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību. «Šodien dzirdēju, ka
internetā cilvēki par pieklājīgu summu pārdod eko pelnus, kaltētus
govs mēslus un aprūsējušas naglas – tagad esmu droša, ka arī manai
idejai par ķiploku konfektēm bērniem, ja pareizi to pasniegšu, ir
nākotne,» tā viņa.

Pasākuma laikā eksperte Vita Brakovska
stāstīja topošajiem uzņēmējiem, ka ideju var smelties, ikdienā
novērojot cilvēku vēlmes un vajadzības, kā arī prasmīgi izmantojot
jau pieejamos resursus. Pasākumā piedalījās arī vairāki Jelgavas un
Jelgavas novada uzņēmēji, kuri par nelielu cenu vai par brīvu
gatavi nodot topošajiem sociālajiem uzņēmējiem ražošanas procesā
radušos pārpalikumus. Semināra dalībnieku uzdevums bija ģenerēt
idejas, kā varētu izmantot kokapstrādes skaidas, grāmatu ražošanas
uzņēmuma un šūšanas rūpnīcas pārpalikumus, tukšās pudeles no
pilsētas bāra, kā arī liellopu kaulus, pilnpiena siera sūkalas un
trušu ādiņas.

Foto: Santis Zībergs