Ja izdosies īstenot iecerēto, tad jau 2009. gadā Jelgavā varētu tikt atvērta jauna pirmsskolas izglītības iestāde, kurā vietu rastu ap 250 mūsu pilsētas bērnu vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem. Ja ņem vērā, ka paredzēts arī uzcelt piebūvi pirmsskolas izglītības iestādei «Sprīdītis», kur papildu varēs uzņemt vēl 120 bērnus, tas kopumā ievērojami mazinātu arvien augošo pieprasījumu pēc vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.
Kristīne Langenfelde
Speciālistu ierosinājums ir šāds: ņemot vērā skolēnu skaita sarukšanu kā 3. pamatskolas filiālē Pulkveža Brieža ielā 23a, tā Jelgavas 2. sanatorijas internātpamatskolā, ir lietderīgi trīs sākumskolas klases no filiāles izvietot 3. pamatskolas ēkā Uzvaras ielā 10, bet korekcijas klases un pirmsskolas vecuma grupas – 2. internātpamatskolas ēkā Filozofu ielā 50. Tas ļautu pilnībā atbrīvot ēku Pulkveža Brieža ielā 23a, kur tad 2009. gadā varētu atvērt jaunu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi.
Internātpamatskola nav piepildīta Jelgavas Izglītības pārvaldes un arī skolu speciālisti katru mācību gadu izvērtē izglītības iestāžu tīkla noslogojumu un izglītības programmu piedāvājumu, lai secinātu, cik efektīvi strādāts, vai esošie resursi ir veicinājuši izglītības sistēmas attīstību, vai iespējams panākt vēl labākus rezultātus. Šajā pavasarī speciālistu uzmanība pievērsta 2. sanatorijas internātpamatskolai. «Jāatzīst, ka skola, kurai ir gara vēsture, laba pedagogu profesionālā sagatavotība un kas īsteno vienu izglītības programmu, pēdējos mācību gados vairs nav tik pieprasīta. Gadu no gada audzēkņu skaits sarūk – ja vēl 2005./2006. mācību gadā tajā mācījās 131 skolēns, tad šogad maijā vairs tikai 104 bērni. Taču jāpiebilst, ka arī šis skaits ir tikai oficiāli sarakstos fiksētais – patiesībā vēl daļa no šiem bērniem faktiski skolu neapmeklē visu mācību gadu. Prognozes liecina, ka nākamgad skolā būs tikai 84 skolēni. Tāpat arī internāta telpas nav noslogotas – 2005./2006. mācību gadā no visiem skolēniem internātā nedzīvoja 37 bērni, bet šogad jau 62,» komentējot situāciju, skaidro Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. 2. sanatorijas internātpamatskolā mācās bērni no visas Latvijas, taču pēdējos gados arvien lielāks īpatsvars ir mūsu pilsētas skolēniem, kas nu jau ir vairāk nekā puse no kopējā audzēkņu skaita. Otra lielākā pašvaldība, no kuras bērni šeit mācās, ir Rīga – 15, kam seko Rīgas rajons – 11, bet vēl atsevišķi bērni te mācās no Dobeles, Ventspils, Jūrmalas. «Skolā audzēkņi no 2. līdz 9. klasei apgūst speciālo izglītības programmu, mācības notiek mazākumtautību (krievu) valodā, kas daudz neatšķiras no tās programmas, ko apgūst skolēni 5. un 6. vidusskolā, kā arī 2. pamatskolā. Šeit papildu notiek tādas mācības kā ārstnieciskā vingrošana, ritmika, logopēdiskās un papildus nodarbības mācību priekšmetu apgūšanai nelielās skolēnu grupās,» piebilst G.Auza. Līdz ar būtisko skolēnu skaita samazināšanos skola patlaban kļuvusi par vienu no dārgākajām pilsētā, jo izmaksas uz vienu skolēnu sasniegušas visaugstāko punktu. «Tas mums liek secināt, ka varbūt šos līdzekļus un resursus iespējams izmantot lietderīgāk,» spriež G.Auza. Skolas ēka ir būvēta no diviem korpusiem – skolas ēka un internāts, kas savā starpā savienoti. «Viens no risinājumiem ir pilnvērtīgāks internāta ēkas noslogojums – 2. un 3. stāvā izvietojot četras korekcijas klases un trīs pirmsskolas izglītības grupas no 3. pamatskolas «mazās skoliņas»,» spriež G.Auza.
Laba vide mācībām Iespējams, ka tāpat kā viss nezināmais arī šīs plānotās izmaiņas sākotnēji šaubas un neziņu varētu radīt kā pedagogos, tā vecākos un varbūt arī bērnos, taču G.Auza iedrošina – tam pamata nav. «2. sanatorijas internātpamatskolas ēka un mācību vide ir labākā stāvoklī nekā 3. pamatskolas filiāle Pulkveža Brieža ielā, kas patiesi ir nolietojusies un prasa kārtīgu remontu. Tāpat šeit bērni iegūs daudz plašāku zaļo zonu un sporta laukumu, kur nodarboties brīvā dabā. Arī ēdināšanas pakalpojums skolā ir kvalitatīvs. Skolā strādā kvalificēti speciālisti, atbalsta personāls, ar skolas direktores un speciālistu gādību daudzviet veikti ievērojami remontdarbi, lai pilnveidotu mācību vidi. Tāpēc bažām par ienākšanu jaunā vietā, manuprāt, nevajadzētu būt. Arī 3. pamatskolas pedagogi jau pārvarējuši pirmo neziņu un iepazinušies ar jaunajām telpām internātpamatskolas ēkā, kur viņiem no 1. septembra būs jāuzsāk darbs,» stāsta G.Auza. Jāpiebilst, ka 3. pamatskolas korekcijas klases un pirmsskolas vecuma grupas uz internātpamatskolu nāktu kopā ar saviem skolotājiem – tā kā arī bērniem jauna būtu tikai izglītības vide, bet pedagogi – jau zināmie. Nopietnam satraukumam nav pamata 2. sanatorijas internātpamatskolas pedagogu vidū. «Būtiski uzsvērt, ka šobrīd netiek plānots pārtraukt īstenoto internātpamatskolas izglītības programmu. Samazināsies skolēnu skaits, kas uzturēsies internātā, un līdz ar to arī darbinieku skaits, kuri nodrošināja internāta darbību,» uzsver G.Auza.
Skola ar pagarināto grupu Perspektīvā 2. sanatorijas internātpamatskola varētu kļūt ne tikai par mājvietu klasēm no 3. pamatskolas, bet par pagarinātās dienas skolu. «Tas varētu būt nākotnes mērķis. Nav noslēpums, ka vecāku darba slodze un darba režīms nereti viņiem mājās ļauj atgriezties tikai pēc pulksten 19 vai pat vēl vēlāk, bet bērns, kuram mācības beidzas pulksten 13 vai 14, lielu dienas daļu pavada ar vienaudžiem ārpus mājas. Arī paši vecāki vēlmi pēc pagarinātajām grupām skolās izsaka bieži. Tāpat arī bērniem, kas līdz šim dzīvojuši skolas internātā visu nedēļu, iespējams, tas nebūt nav labākais risinājums. Jebkuram bērnam ir jāaug ģimenē, un nedz skola, nedz internāts to nevar aizstāt. Ja bērniem būtu iespēja apmeklēt pagarināto grupu un vakarā tomēr atgriezties mājās, tas noteikti būtu daudz pozitīvāk nekā nedēļu pavadīt skolā, bet brīvdienās atgriezties ģimenē,» tā G.Auza. Zem viena jumta Līdz ar šādām izmaiņām būtu atrisināta vēl kāda ļoti duāla situācija – proti, beidzot Jelgavas 3. pamatskola atrastos vienā ēkā. «Šķiet, ka brīžiem dažādi kuriozi izteicieni dzirdami ne no viena vien bērnu vecāka, kurš joprojām 3. pamatskolas filiāli Pulkveža Brieža ielā nesaista ar 3. pamatskolu un sauc to vienkārši par «mazo skoliņu». Protams, šāda atšķirtība atsvešina, neveicina skolas kopības sajūtu un garu. Iespējams, ka daudzi bērni pat nejutās piederīgi 3. pamatskolai, jo mācījās citā ēkā. Tagad situācija varētu mainīties – 3. pamatskolas sākumskolas klases nu visas būtu vienā ēkā. Tas neapšaubāmi būtu liels ieguvums,» spriež G.Auza.
«Mazā skoliņa» – bērnudārzs Ja šādu modeli vispirms atbalstīs domes deputātu komitejas un pēc tam arī dome, jau šovasar pilnībā varētu tikt atbrīvota ēka Pulkveža Brieža ielā, lai tajā varētu uzsākt rekonstrukcijas darbus, kas ļautu izglītības iestādē atvērt pirmsskolas izglītības iestādi. Jāatzīst gan, ka rekonstrukcija vairāk būs nepieciešama nevis telpu plānojumam, bet gan jānovērš nolietojums. «Ēka jau sākotnēji būvēta kā bērnudārzs, tāpēc tā speciāli nebūs jāpielāgo šādām vajadzībām,» skaidro G.Auza. Būtiski, ka «mazajā skoliņā» izbūvēts arī peldbaseins, kas tagad jārenovē, lai jaunajā pirmsskolas izglītības iestādē mazajiem būtu iespēja izbaudīt arī attīstību veicinošas peldes. Baseins šobrīd izmantots netiek, tam nepieciešams ievērojams remonts – pilnībā jāmaina tā «vanna», taču tas tiktu paredzēts iestādes rekonstrukcijas projektā. Plānots, ka jau līdz 2009. gada vidum rekonstrukciju ēkā varētu pabeigt, lai tur izvietotu 11 pirmsskolas izglītības programmas grupiņas, kurās mājvietu varētu rast līdz 250 bērnu vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem. Lielākais grupu skaits tiek plānots pašiem mazākajiem – bērniem vecumā līdz 4 gadiem. «Mēs uz situāciju pilsētā skatāmies reāli. Neapšaubāmi, 11 grupiņās varētu izvietot lielāku bērnu skaitu, ja iestādē uzņemtu bērnus no 5 līdz 7 gadiem, taču pieprasījums pilsētā ir tieši pēc vietām jaunākajās grupās. Tāda ir šodienas situācija – vecāki darba tirgū visbiežāk izvēlas atgriezties jau tad, kad mazulis sasniedz 1,5 gadu vecumu. Ja ģimenē nav nedz vecmāmiņas, kas varētu mazo pieskatīt, nedz finansiālu iespēju algot auklīti, tad vienīgā cerība ir bērnudārzs, taču patlaban rindas uz mazākajām grupiņām «dārziņos» ir garas, un tikai daļa var cerēt, ka noteiktajā laikā bērnam vieta izglītības iestādē arī atradīsies. Tieši tāpēc šis solis – jaunas pirmsskolas izglītības iestādes izveide – būtu neatsverams ieguvums pirmām kārtām jau mūsu pilsētas jaunajām ģimenēm,» tā G.Auza.
Būs nepieciešami jauni pedagogi Ja ideja īstenosies, skaidrs, ka jau 2009. gadā pilsētā būs nepieciešami jauni pirmsskolas izglītības speciālisti. Komentējot pašreizējo situāciju, G.Auza atzīst, ka ik pa laikam pirmsskolas izglītībā tiek izjusta spriedze tāpēc, ka trūkst pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku. «Visvairāk tas, protams, ir vasarā, kad sākas atvaļinājumu laiks, taču arī pārējā laikā trūkst atsevišķu pedagogu šajās iestādēs. Jau šobrīd ir būtiski apzināt situāciju – ja viss minētais realizēsies, tad 2009. gadā Jelgavā vajadzēs 34 jaunus pirmsskolas izglītības skolotājus. Tas ir ievērojams skaits, taču arī mūsu iecere ir ievērojama: 11 jaunas grupas jaunizveidotajā bērnudārzā un 6 jaunas grupas pirmsskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» plānotajā piebūvē. Katrā grupā jāstrādā diviem pedagogiem, tad arī veidojas šis ievērojamais skaits nepieciešamo skolotāju,» tā G.Auza. Tāpēc Izglītības pārvaldes vadītāja jau šobrīd aicina vidusskolu pēdējo klašu skolēnus izvērtēt iespējas studēt pedagoģiju. «Mēs varam skaidri teikt – pirmsskolas izglītības skolotājiem Jelgavā darbs būs. Jums atliek vien izvēlēties! Kā pamudinošs faktors izvēlēties tieši šo profesiju varētu būt tas, ka studēt iespējams tepat Jelgavā – proti, mūsu pilsētā darbojas Daugavpils universitātes filiāle, kur iespējams iegūt atbilstošu augstāko izglītību. Tas noteikti ir pluss, jo gan vidusskolēnam, kurš izvēlējies sākumskolas pedagoga specialitāti, gan pieaugušajam, kurš vēlas iegūt izglītību šajā jomā vai pārkvalificēties, ir iespēja, netērējot papildus līdzekļus, augstāko izglītību iegūt pie mums Jelgavā,» tā G.Auza.
16.2 °C,
4 m/s,
84.9 % 
16.2 °C,
4 m/s,
84.9 %