Kultūra

Ritma Gaidamoviča

«Vēlos, lai šis koncerts
pārceļ klausītājus ārpus laika, kurā mēs šobrīd dzīvojam, liek
aizdomāties par dzīves pamatvērtībām, nevis tikai par šā brīža
ekonomiskajām negācijām. Vēlos piedāvāt šo koncertu kā multimediālu
ceļojumu, kura laikā klausītāji rastu garīgu veldzi,» tā par
koncertu, kas klausītājus Jelgavas kultūras namā aicina 9. aprīlī
pulksten 19, teic tā autors diriģents Aigars
Meri. 

«Ļoti ceru, ka šis būs lielisks koncerts mākslinieciskās
kvalitātes ziņā un ka klausītāji spēs novērtēt koncerta programmas
uzbūvi. Tā laikā tiks atskaņota mūzika, kas Latvijā vēl ne reizi
nav skanējusi. Kopā ar pianistu Mārtiņu Zilbertu, Jelgavas
Kamerorķestri pirmatskaņosim poļu komponista Voiceha Kilara
klavierkoncertu. Koncerta otrajā daļā tiks atskaņota 2006. gadā
sacerētā latviešu komponista Riharda Dubras oratorija «Cantus in
Aeternum». Šo oratoriju komponistam pasūtīja Rīgas Paula Stradiņa
universitāte, to atskaņoja Eiropas medicīnas augstskolu apvienotais
kopkoris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Andra
Veismaņa vadībā augstskolas rīkotajā Starptautiskajā medicīnas
darbinieku forumā. Pēc pirmatskaņošanas sāka darboties
līgumattiecības starp autoru un pasūtītāju, kas paredzēja, ka
skaņdarbu neatskaņos līdz brīdim, kad tiks veikts tā ieraksts. Tas
notika, taču pats skaņdarbs tika piemirsts. Kad iesniedzu to kā
diplomeksāmena programmas daļu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmijas mācībspēki nevarēja vien nobrīnīties, no kurienes es
skaņdarbu esmu «izracis» un kā gan tik augstvērtīga mūzika ir
paslīdējusi garām gan viņu, gan mūzikas sabiedrības uzmanībai. Kā
trešais skaņdarbs koncertprogrammā būs S.Bārbera slavenais «Adagio»
no stīgu kvarteta «B-moll», šoreiz – pārlikumā stīgu orķestrim,»
stāsta A.Meri. 

Koncerts ar videoprojekciju

Diriģents stāsta, ka Voicehs Kilars ir slavens poļu
komponists, kas 50. – 60. gados bijis ievērojama figūra Eiropas
avangardā, tostarp nozīmīga ir viņa dalība Darmštates vasaras
skolā, kurā tobrīd pulcējās Eiropas avangarda «krējums» – Berio,
Keidžs, Bulēzs. Paralēli V.Kilara daiļradē attīstās arī otra līnija
– kinomūzika. Dzimtenē viņš atzinību gūst tieši šajā jomā, un pēc
vairāk nekā simts partitūru radīšanas slaveno poļu kinorežisoru
A.Vajdas, K.Kšišļovska un citu kinolentēm gūst ievērību arī
Holivudā. Kā izcilākos viņa kinomūzikas paraugus jāmin mūzika
Kopolas filmai «Brema Stokera Drakula», kas ieguva «Oskaru»,
Polaņska filmai «Nāve un Jaunava» un Kempiones filmai «Lēdijas
portrets». Arī klavierkoncertā ir spilgti jūtama kinomūzikas
ietekme, tieši tāpēc man radās doma, ka koncertā jāizmanto arī
videoprojekcija – kino apvienojums ar mūziku. Un te man palīdz trīs
jauni un sevi jau apliecinājuši cilvēki – Inese Apse, Krista Burāne
un Mārtiņš Eihe. Mārtiņu liela daļa noteikti zina kā Liepājas
teātra direktoru, režisoru, viņš ir arī «Spēlmaņu nakts» balvas
laureāts,» stāsta diriģents.

Mūzika Ciešanu laikam

Aicinot jelgavniekus uz vienreizējo koncertu, A.Meri teic, ka,
viņaprāt, te skatītāji varēs dzirdēt jaunu, interesantu un
uzrunājošu mūziku, lielisku solistu, orķestra un kora sniegumu.
«Aicinu klausītājus uz meditatīvu ceļojumu, kas kādam, cerams, būs
dziedējošas terapijas vietā, kādam liks atcerēties aizmirsto, kādam
sniegs nepieciešamo garīgās gaismas daudzumu,» spriež koncerta
autors. Jāpiebilst, ka šajā vakarā uz skatuves kāps un savu
sniegumu rādīs Jelgavas Kamerorķestris, kori «Zemgale», «Vanema» un
«Spīgana», solists Mārtiņš Zilberts (klavieres), Ieva Ezeriete
(soprāns), Gunta Davidčuka (soprāns), Mārtiņš Zvīgulis (tenors),
Armands Siliņš (Baritons).      

Jelgava – vieta, kur uzticējās

«Veidojot koncertus Jelgavā, mēģinu pildīt sev doto solījumu –
popularizēt mūsdienu latviešu mūziku, tieši tāpēc 2007. gadā Andris
Dzenītis uzrakstīja Jelgavas Festivāla korim skaņdarbu «Pavasara
rīts», pērn Līga Celma – scēnisko oratoriju «Paldies Saulei!».
Vēlos, lai Jelgava veidojas par nozīmīgu mūsdienu latviešu mūzikas
atbalsta centru. Protams, ka šādus projektus gribas biežāk, tomēr
jāņem vērā visu projektos iesaistīto kolektīvu specifika un
apgūtspēja. Esmu priecīgs, ka trešo gadu pēc kārtas mums ir
izdevies realizēt šo ieceri. Jelgava ir manas radošās darbības
pirmsākums. Šobrīd man jādala savs laiks un enerģija starp Jelgavas
kolektīviem, kurus vadu, un Latvijas Nacionālo operu. LNO atsedz
jaunus apvāršņus, tomēr jūtu, ka nedrīkstu aizmirst savu «sākumu».
Jelgava man uzticējās, deva līdzekļus, bija izpalīgi, risināja
organizatoriskas lietas. Tieši tāpēc šo koncertu izvēlējos rīkot
šeit, kaut arī iesākumā tas bija iecerēts arī Rīgā un Tukumā, taču
līdz ar finansējuma ierobežojumiem bija jāizvēlas viena pilsēta,
protams, izvēle krita uz manu Jelgavu,» savu izvēli par labu mūsu
pilsētai skaidro diriģents.  

Pilsētas svētkos – Mocarts, 

18. novembrī – «Pūt, vējiņi»

Šis vērienīgais projekts īstenots, bet A.Meri teic, ka nekas
neapstājas un jau šobrīd padomā ir jaunas ieceres. «Man mūsu
Pilsētas svētkos kopā ar Jelgavas Kamerorķestri gribētos nospēlēt
Mocarta programmu. Pirmajā daļā būtu Mocarta klavierkoncerts
«B-dur». Soliste būs brīnišķīgā E.Šīrante, viena no, manuprāt,
labākajiem Mocarta interpretiem. Otrajā daļā – «Sinfonia
Concertante» obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un orķestrim. Tas
nekas, ka Mocarta jubileja bija pirms gada, domāju, ka Jelgavas
Pilsētas svētkos mēs varam šo jubileju paildzināt. Šī koncerta
norise gan ir atkarīga no finansiālā atbalsta, tomēr es ceru, ka
līdzekļi šim koncertam tiks rasti. Nākamajā sezonā – novembrī –
vēlētos īstenot vēl vienu vērienīgu projektu ar komponista Pētera
Butāna skaņdarbu «Pūt, vējiņi», kur būtu jāiesaista arī Jelgavas
folkloristi, Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra aktieri. Tas ir
vērienīgs uzvedums, kurā jāpievienojas arī korim. Īpašs ar to, ka
arī līdz šim tikai vienu reizi atskaņots. Protams, tādam skaņdarbam
vajag īpašu gadījumu, un man šķiet, ka 18. novembris ir tieši tāda
nozīmīga diena,» par ieceri stāsta A.Meri.