Pēc ilgām diskusijām un pretrunīgu viedokļu paušanas un uzklausīšanas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien pieņēma lēmumu šī gada 30. un 31.oktobrī rīkot veselības aprūpes darbinieku un mediķu streiku.
No 46 padomes balsstiesīgajiem locekļiem, kuri piedalījās sēdē, par streiku nobalsoja 30.
Kopumā no 87 LVSADA organizācijām ar aptuveni 16 000 biedru streikam pieteikušās tikai 23 organizācijas ar kopumā 1022 dalībniekiem.
Ar vislielāko dalībnieku skaitu streikā piedalīsies Gaiļezera slimnīca, jo 200 slimnīcas darbinieki ir pieteikuši savu dalību, tāpat streikos arī Latvijas Onkoloģiskā centra darbinieki, kā arī daudzu reģionālo slimnīcu personāls, piemēram, streikos mediķi no ārstniecības iestādēm Saldū, Talsos, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē un citur.
Runājot par streika rīkošanu, vairāki padomes locekļi izteica savu negatīvo viedokli, norādot: ja jau līdz šim nekas nav panākts, tad valdība neko nedarīs arī turpmāk.
Rīgas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas Operatīvās daļas vadītāja Vija Grigale arī norādīja, ka daudzi gados jaunākie veselības nozares darbinieki šī iemesla dēļ jau aizpildījuši anketas, lai pieteiktos uz pārrunām darbam Zviedrijā.
Tomēr Jēkabpils slimnīcas arodbiedrības pārstāvji norādīja, ka nedrīkst atkāpties, un izteica nožēlu, ka lielākie streika atbalstītāji ir reģionos, nevis lielākajās Rīgas slimnīcās, kaut gan Rīgā strādā lielākais mediķu skaits. Pēc Jēkabpils slimnīcas pārstāvja domām, tas norāda tikai uz to, ka mediķu algas ir nesamērīgas, salīdzinot galvaspilsētu un attālākos reģionus.
Streikā nepiedalīsies Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kuras pārstāvis norādīja, ka slimnīca to nevar atļauties, jo tās darbs ir saistīts ar bērnu aprūpi. Nepiedalīsies arī citas slimnīcas, kurās personāls ir sācis šaubīties par streika jēgu.
Tā, piemēram, Ventspils slimnīcas personāls nezina, vai streiks kaut ko došot, turklāt darbinieki uztraucas par to, ka līdz ar to šajā mēnesī varētu saņemt vēl mazāku algu.
Kā norādīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, no vienas puses var saprast veselības sistēmas darbiniekus, kuriem ir zudusi ticība un kuri uzskata, ka nav jēgas streikot. Tai pat laikā viņš izteica nožēlu, ka atbalsts no slimnīcām ir tik mazs, tomēr, «ja nedarīsim neko, tad ilgu laiku pie nekā būs arī jāpaliek».
Keris gan pagaidām atturējās komentēt, vai streiks kaut ko mainīs veselības darbinieku situācijā, jo tas, pēc viņa domām, būs redzams tikai pēc tam.
Arodbiedrības vadītājs arī teica, ka LVSADA ir iesniegusi Satversmes tiesai un Eiropas Cilvēktiesību tiesai sūdzības par aizliegumu aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā.
Ja šīs sūdzības tiks atzītas par pamatotām, tad valdībai būs jāmaksā medicīnas darbiniekiem piespiedu kārtā un vēl lielāka summa, nekā pašlaik to pieprasa LVSADA.
Jau ziņots, ka saskaņā ar ieceri streika dienās visas protesta akcijā iesaistītās struktūrvienības strādās brīvdienu režīmā. Šajās dienās strādās tikai uzņemšanas un reanimācijas nodaļas, asins pārliešanas dienesti, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti.
Vienas dienas mediķu brīdinājuma streiks un veselības aprūpes darbinieku un ārstu pikets pie Saeimas notika jau 26.septembrī, toreiz streikā tika iesaistītas ārstniecības iestāžu struktūrvienības, kas sniedz plānveida ambulatoro, konsultatīvo un medicīnisko palīdzību.
Streika prasība bija, lai ārstniecības personu darba algas aprēķinam no 2008.gada janvāra ar atpakaļejošu datumu piemēro 2007. gada 14.augustā apstiprināto prognozi par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā 2007. gadā, kas ir 389 lati mēnesī.
Mediķi pieprasa no 2009. gada līdz 2014. gadam, katru gadu plānojot darba samaksas palielinājumu veselības aprūpes nozarē strādājošiem nākamajam gadam, aprēķinos izmantot gada pirmajā ceturksnī konstatēto vidējo darba samaksu tautsaimniecībā plānošanas gadā, nevis 2006. gada prognozi par vidējās darba samaksas tautsaimniecībā pieaugumu minētajā periodā.
www.leta.lv
2 °C,
3.2 m/s,
76.6 % 
2 °C,
3.2 m/s,
76.6 %