Atvaļinājumu laikā un brīvdienās, kad cilvēki vairāk laika pavada sauļojoties, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra ārsti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un pirms sauļošanās veikt aizsardzības pasākumus.
«Katram cilvēkam jāzina savs ādas tips. Pirmā un otrā ādas tipa īpašnieki ir ļoti jutīgi pret sauli. Tie ir cilvēki ar gaišu ādu, blondiem vai rudiem matiem, kuriem seja bieži vien ir nokaisīta ar vasaras raibumiem. Saulē viņi parasti apdeg, un viņiem nekad neveidojas vai minimāli veidojas iedegums,» skaidro Latvijas Onkoloģijas centra ārsts Aleksandrs Derjabo.
Kā norāda Derjabo, šo ādas tipu cilvēkiem ir palielināts risks saslimt ar melanomu, kas ir viens no agresīvākajiem ļaundabīgajiem ādas pigmentu veidojošo šūnu audzējiem. Arī cilvēki ar trešo ādas tipu mēdz apdegt saulē, bet tas notiekot retāk nekā minēto pirmo divu ādas tipu gadījumā. Cilvēkiem ar trešo ādas tipu iedegums veidojas pakāpeniski. Drošāk saulē var justies cilvēki ar ceturto ādas tipu, kuri ļoti reti saulē apdeg un kuriem labi veidojas iedegums.
Onkologs brīdina, ka sauļoties nevajadzētu dienas laikā no plkst.11 līdz plkst.12 un no plkst.15 līdz plkst.16, kad saule ir visaktīvākā. Sauļošanās sākumā saulē ieteicams atrasties pavisam neilgu laiku, lai izvairītos no apdegumiem, kas ir bīstamākais provocējošais faktors ādas ļaundabīgo audzēju attīstībai.
«Nekādā ziņā nav pieļaujams uzreiz saulē gulēt vairākas stundas pēc kārtas. Uzmanīgiem jābūt tiem cilvēkiem, kam agrāk jau bijuši saules apdegumi. Jāievēro, ka cilvēkam, kas pagulējis saulītē, dodas peldēties un pēc tam turpina sauļoties, uz ķermeņa palikušie ūdens pilieni darbojas kā palielināmais stikls, kas var veicināt apdegšanu,» uzsver Derjabo.
Pēc Derjabo teiktā, pludmalē cilvēkiem ir vēlams būt aktīviem, jo, piemēram, spēlējot volejbolu, iedegums veidojas vienmērīgi un sportojot izdalās sviedri, kas aizsargā ķermeni no pārsauļošanās.
Tāpat onkologs atgādina, ka īpaši bīstama ir mazu bērnu ilgstoša atrašanās saulē. Derjabo norāda, ka bērniem līdz trīs gadu vecumam saulē vēlams atrasties minimāli. Daudz sauļoties nevajadzētu arī pusaudžiem vecumā no desmit līdz 15 gadiem, kad organismā intensīvi norit hormonālās svārstības, jo šajā laikā organisms ir ļoti jutīgs pret sauli.
Lai novērstu atrašanās saulē nevēlamās sekas, onkologs iesaka lietot cepures, kas nosedz arī pieri un kakla mugurējo daļu, kā arī saules aizsargājošo krēmu ar 15. aizsardzības pakāpi un lielāku, neaizmirstot apsmērēt ausis, pēdas un matu augšanas robežu un uzklājot to vismaz 15 minūtes pirms sauļošanās.
Speciālists stāsta, ka melanoma ir viens no ādas ļaundabīgo audzēju veidiem, kuras attīstību galvenokārt provocē pārmērīgi saņemts ultravioletais starojums. Salīdzinot ar citām onkoloģiskajām saslimšanām, melanomu bieži konstatē gados jaunākiem cilvēkiem un arī tās norise mēdz būt agresīvāka. Melanoma ļoti reti sastopama bērniem, bet pēc 18 gadu vecuma saslimstība būtiski palielinās, saka Derjabo.
«Kad es sāku strādāt, uzskatīja, ka ļaundabīgie audzēji galvenokārt ir pusmūža cilvēku slimības, bet tagad es nereti redzu deviņpadsmit, divdesmit, divdesmit piecus gadus vecus pacientus ar melanomas diagnozi, un viens no būtiskajiem iemesliem ir modē esošais brūnais iedegums un pārmērīgā sauļošanās solārijā,» stāsta ārsts un piebilst, ka, skrienot pakaļ modei, jaunieši neapzinās, kādam riskam sevi pakļauj.
Atzinīgus vārdus onkologs velta Veselības ministrijas centieniem stingrāk kontrolēt solāriju pieejamību personām līdz 18 gadu vecumam. Viņš arī norāda, ka ļoti svarīgs ir pērn ietekmīgās Starptautiskās Vēža pētījumu aģentūras (IARC) sniegtais atzinums par solāriju kaitīgumu.
Pētījumi rāda, ka pēdējos gados ļaundabīgos audzējus novēro par 10-15 gadiem jaunākiem cilvēkiem nekā agrāk. Arī Latvijas onkologu rīcībā esošā statistika liecina, ka ādas vēzis un melanoma ir pieaugoša problēma. Pērn šāda diagnoze no visiem pirmreizējiem onkoloģiskiem pacientiem, kuri vērsušies Latvijas Onkoloģijas centrā, ir uzstādīta 8% vīriešu un 10,8% sieviešu, turklāt pirmā gada letalitāte ir 10,6% gadījumu, kas norāda uz šīs vēža formas agresīvo dabu, kā arī novēloto vēršanos pie ārsta, kas ir absolūti biežākais onkoloģisko pacientu nāves cēlonis pēdējos gados.
Vietā, kur attīstās ļaundabīgi veidojumi, cilvēkam var būt dedzināšana, kņudēšana, sāpes vai citas nepatīkamas sajūtas. Ja līdztekus tam novēro kādas redzamas izmaiņas ar pigmentveidojumiem, tad tas jau ir signāls, ka jāvēršas pie ārsta.
LETA
10.9 °C,
3.2 m/s,
71 % 
10.9 °C,
3.2 m/s,
71 %