9.5 °C, 5.9 m/s, 78.9 %

Pilsētā

Mazie prot tērēt gudri
30/10/2008

«Ja man būtu 100 lati, es tos sadalītu četrās daļās: pirmkārt, es izremontētu istabu; otrkārt, es ziedotu naudu savai draudzenei; treškārt, es ziedotu dzīvnieku patversmei; ceturtkārt, es nosvinētu savu dzimšanas dienu picā,» komentējot savu zīmējumu, raksta Jelgavas 3. pamatskolas 4.b klases skolniece Zane Zaķe. Zanes un viņas vienaudžu darbi par tēmu «Kā gudri iztērēt 100 latus» no šodienas līdz 9. novembrim aplūkojami «Vivo centrā».

Sintija Čepanone 

«Ja man būtu 100 lati, es tos
sadalītu četrās daļās: pirmkārt, es izremontētu istabu; otrkārt, es
ziedotu naudu savai draudzenei; treškārt, es ziedotu dzīvnieku
patversmei; ceturtkārt, es nosvinētu savu dzimšanas dienu picā,»
komentējot savu zīmējumu, raksta Jelgavas 3. pamatskolas 4.b klases
skolniece Zane Zaķe. Zanes un viņas vienaudžu darbi par tēmu «Kā
gudri iztērēt 100 latus» no šodienas līdz 9. novembrim aplūkojami
«Vivo centrā».

 

Kopumā izstādē skatāmi divdesmit 1. – 4.
klašu skolēnu darbi no visa Zemgales reģiona, kas par labākajiem
tika atzīti biedrības «Naudas plānošanas centrs» un «GE Money Bank»
rīkotajā konkursā «Kā gudri iztērēt 100 latus». Lai tajā
piedalītos, bērniem bija jānosūta zīmējums par šo tēmu un tā
apraksts, izklāstot, kāpēc tieši šim mērķim viņš grib atvēlēt 100
latus. Kopumā organizatori saņēmuši vairāk nekā 1800 zīmējumus, no
Zemgales saņemti 259.

Izstādē «Vivo centrs» līdztekus citiem
aplūkojami arī divi jelgavnieku – Z.Zaķes un Rimanta Šveicara –
darbi, turklāt Rimanta darbs ieguva arī «Vivo centra» simpātijas
balvu. «Es gribu palīdzēt. Ir tāds ētikas teiciens: «Dots devējam
atdodas.»,» savu zīmējumu komentējis 3. pamatskolas 4.b klases
skolnieks.

Par Zemgales reģionā labākajiem atzīti
Tukuma pamatskolas 3.b klases audzēkņa Roberta Vanaga zīmējums,
kurā viņš ataino, ka par 100 latiem iegādātos malku, lai ziemā būtu
silti, kā arī Vānes pamatskolas otrklasnieka Arvja Bērziņa darbs,
kurā atspoguļots, ka 100 lati noderētu jauna velosipēda iegādei.
Abi uzvarētāji balvā saņēma 100 latus.

Roberts, taujāts, ko iesāks
trešklasnieks ar tik lielu naudas summu, atbild: «Es to krāšu!»
Izrādās, krāt naudu viņš iemācījies jau pirms vairākiem gadiem –
tolaik daļu no iekrātā – piecus latus – viņš iedevis māsai, lai
nopirktu sunīti, savukārt par vēlāk sakrāto viņš iegādājies radio.
«Pagaidām man nav noteiktas lietas, kam krāt, taču, kad būs, tad to
arī varēšu iegādāties,» teic Roberts, atklājot, ka dažkārt no savas
krājkasītes naudiņu aizdodot arī mammai. Protams, viņa vienmēr
parādu atdod.

Savukārt tukumnieki Līna un Matīss Kieči
savos zīmējumos atspoguļojuši, kā no simts latiem var iegūt krietni
lielāku summu. Tā Līna zīmēja, ka daļu naudas var ieguldīt bankā,
savukārt Matīss bija «izstrādājis» veselu biznesa plānu, norādot,
ka par 100 latiem iegādāsies ābeļu stādus un pēc pāris gadiem būs
āboli, ar kuriem kā pacienāt draugus, tā arī aizvest uz tirgu un
pārdot, gūstot arī peļņu.

Jāpiebilst, ka, izanalizējot visus bērnu
zīmējumus un to aprakstus, psihologi secinājuši, ka liela daļa
bērnu naudu vēlas tērēt, lai iepriecinātu tuvākos cilvēkus – tas
nozīmē, ka bērni uzņemas savu vecāku un sabiedrības problēmu
risināšanu.