Neviltots bērnu prieks šodien bija vērojams piecās privātajās izglītības iestādēs – bērnudārzā «Pūčuks», «Varavīksnē», «Saules bērnu dārzā», «Pīlādzītī» un pamatskolā «Punktiņš». Tur šodien bērnu rīcībā nodotas koka skulptūras, kuru veidošanai astoņas dienas viņi sekoja līdzi. Vērtējot redzēto, bērni atzīst, ka mākslinieka darbs esot grūts, taču daži pauž apņēmību: «Izaugšu liels un arī varēšu tādu uztaisīt.» Dārziņu spēļu laukumus papildina zaķi, lāči, lapsa, vilks, gailis un putns, kurus mazie jau iemēģinājuši.
Ritma Gaidamoviča
Astoņu dienu laikā no Raiņa ielā un Pasta salā nozāģētajiem kokiem latviešu un lietuviešu mākslinieku rokām ir tapušas piecas koka skulptūras, pirmo gadu iepriecinot privāto izglītības iestāžu audzēkņus. «Varavīksnes» bērni tikuši pie «Zaķīšu pirtiņas», kuru izveidojis Gundars Kozlovskis. Bērni veikuši īpašu balsošanu un devuši zaķiem vārdus, kristījot par Žani, Grietu, Pēci, Frici un Lotti. «Pīlādzīša» bērniem jaunas koka šūpoles putna veidolā, kuras darināja Agnese Rudzīte-Kirillova, «Saules bērnu dārza» bērni priecājas par Māra Gaiļa darināto skulptūru «Zvēri un abru taisītājs». Atklājot skulptūru, bērni klātesošajiem treatralizēti izstāstīja šo pasaku. «Pūčuka» pagalmu tagad «sargā» aptuveni 2,5 metrus augsts gailis, kuru veidoja Vitauts Tallats-Kelpše, bet «Punktiņa» pagalmā Tautvils Pavilonis izveidojis karuseli, uz kura guļ arī lācis. Tiesa, šodien karuselis vēl negriežas, taču tuvākajā laikā bērni uz tā varēs arī vizināties.
«Vispār man patīk tā lapsa, tāpēc, ka viņa ir kuplaste un tāda gracioza. Man ir lapsas maska oranžā krāsā,» vērtējot skulptūru «Zvēri un abras taisītājs» bērnudārzā «Saules bērnu dārzs», saka sešus gadus vecā Rūta. Četrgadīgajam Markusam gan favorīts ir brūnais lācis, jo tas esot stiprāks. Lai gan domas par mīļāko varoni dalās, bērni pauž prieku par skulptūru. Spēlējot paslēpes, tagad varēšot noslēpties aiz tiem.
Bērnudārza «Varavīksne» Sauleszaķu grupiņai pievienojušies vēl pieci zaķi, kuri mājvietu raduši iestādes pagalmā. Tur G.Kozlovskis izveidojies «Zaķīšu pirtiņu». Runājot par skulptūras pielietojumu, mākslinieks spriež, ka uz zaķiem var apsēsties, pakāpties, apmīļot tos un arī iesaistīt spēlēs. «Bērni jau ir izdomas bagāti, un paši zinās, ko ar tiem darīt. Galvenais, lai viņiem patīk,» tā mākslinieks. Novērojumi liecina, ka patīk un zaķi jau iemēģināti gan pasēžot, gan pakāpjoties uz tiem. Šodien zaķiem bijušas arī kristības – bērni tiem iedalījuši vārdus. Pagalmā dzīvo zaķi Pēcis, Fricis, Lotte, Grieta un Žanis. Uzrunātie bērnudārznieki atzīts, ka vislabāk viņiem patīk garākais zaķis, tas būtu Fricis. «Nu, man patīk zaķis ar garajām ausīm, jo tas ir tikpat garš, cik mans tētis. Es arī gribu tāds būt,» pārliecināts četrgadīgais Kristers, spriežot, ka zaķi vajadzēja tomēr nokrāsot baltā krāsā, jo viņš tādu esot redzējis. Iestādes vadītāja Aija Ivuškāne piebilst, ka zaķu tapšanas procesā bērnudārzā bijusi īpaša ēdienkarte, kurā iekļauti burkāni, kāposti, salāti jeb tieši tas, ko ēd zaķi.
«Zini, audzinātāj, kad mēs brīvdienās nebūsim bērnudārzā, viņš būs sargs un ziņos, ja kāds svešais te ielīdīs»,» tā bērnudārza «Varavīksne» audzinātājai metodiķei Janīnai Piļukai kādudien nopietni teikusi grupas meitenīte. Šis bērnudārzs ticis pie skulptūras «Gailis». Bērni arī šodien pilsētas mēram Andrim Rāviņam stāstīja, ka gailis būs viņu sargs un solīja par to rūpēties.
Jāpiebilst, ka koka skulptūras klātienē apskatāmas ierobežotai auditorijai, tāpēc kultūras namā šobrīd apskatāma foto izstāde, kurā līdz pat jūnija beigām var novērtēt skulptūru tapšanas procesu un redzēt gatavās skulptūras.
Foto: Ivars Veiliņš