Jelgavas skolās strādājošie vēstures pasniedzēji atzīst, ka atsevišķa Latvijas un pasaules vēstures mācīšana rada vairāk problēmu nekā ieguvumus. «Problēmas, sadalot Latvijas un pasaules vēsturi divos atsevišķos priekšmetos, galvenokārt sagādā tas, ka tēmas abos priekšmetos neiet paralēli, kā arī ir palielinājies veicamā darba apjoms,» spriež pedagogi, uzsverot, ka pieņemtā lēmuma rezultātus varēs vērtēt pēc jaunā 2014./2015. mācību gada, kad 9. klases skolēni, kuri mācījušies atbilstoši jaunajam regulējumam, būs nokārtojuši vēstures eksāmenu.
Kristīne Cēsniece, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolniece
«Tas bija politiķu lēmums,» par vēstures sadalīšanu divos atsevišķos mācību priekšmetos, saka vēstures skolotāja Biruta Brente no Jelgavas Valsts ģimnāzijas. «Visi vēstures skolotāji bija pret šo dalījumu. Šogad 9. klases skolēni būs pirmie, kas pēc veiktajām pārmaiņām rakstīs eksāmenu vēsturē. Pēc šiem rezultātiem tad arī varēs skatīties.»
Kopš 2011./2012. mācību gada, sākot pakāpeniski ar 6. klasi, pamatskolās Latvijas un pasaules vēsturi māca kā divus atsevišķus priekšmetus. Valsts ģimnāzijas skolotāja Biruta Turlava atklāj: «Kad sākumā veica aprobāciju ar dažām skolām, sadalot vēsturi divos priekšmetos, eksāmena rezultāti bija sliktāki, taču politiķi to neņēma vērā. Bet, manuprāt, lielākā problēma ir tā, ka 8. klasē tēmas abos priekšmetos neiet paralēli. Par to var pārliecināties, ieskatoties jaunajās mācību grāmatās.»
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Koha stāsta: «Mēs bijām pret dalīšanu, jo vajadzīgas atkal jaunas grāmatas, atkal jauni izdevumi. Un arī bērnus ir grūtāk mācīt. Lielākā daļa skolu, kuras piedalījās standarta aprobācijā, tostarp mūsu skola, bija pret šo dalīšanu, bet šis jautājums tika izlemts bez mums. Šobrīd problēma ir tajā, ka, lai novērtētu bērnu zināšanas, agrāk man vajadzēja sastādīt četrus kontroldarbus, bet tagad astoņus, tāpēc, ka ir divi dažādi priekšmeti. Iedomājieties, kāda bērniem tagad ir slodze? Divreiz lielāka! Un arī skolotājiem tagad ir jālabo divreiz vairāk darbu.»
Lai gan, pēc skolotājas domām, pasaules vēsturei vajadzētu vairāk stundu, sadalījumam ir arī savi plusi, I. Koha stāsta: «Tas, kas man šobrīd patīk – ir izveidotas jaunas atsevišķas mācību grāmatas. Taču 7. klasē bērniem ir apmulsums par grāmatām, kamēr katrs saprot, kura grāmata kurā brīdī ir jālieto. 9. klasē bērni, šķiet, jau ir pieraduši.»
Lai palīdzētu bērniem vieglāk izprast un atcerēties Latvijas un pasaules vēstures saturu, I. Koha stundās izmanto papildmateriālus: «Uz katru stundu jāveido prezentācijas, jāvāc dažādi materiāli, pašiem speciāli jāveido un jāprintē kartes, lai bērni kaut kā to tēmu varētu savilkt kopā. Ja šos materiālus neveidotu, viņiem būtu ārkārtīgi grūti. Un viņi arī priecājas par šiem papildus sagatavotajiem materiāliem.»
Viviāna Pirciva no Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas atzīst: «Var teikt, ka tas izdarīts ķekša pēc. Šim sadalījumam nav jēgas, tas ir jāpārdomā. Skolēnu zināšanas vēsturē nav mainījušās. Bērni pārmaiņas pieņēma ar grūtībām. Lai gan skolēniem pasaules vēsture patīk labāk, viņiem vairāk patiktu, ja mācītu tikai Latvijas vēsturi, kam klāt tiktu pievienota pasaules vēstures viela.» Arī V.Pirciva kā vienu no problēmām piemin abu vēstures priekšmetu savstarpējo neatbilstību, bet tajā pat laikā piebilst: «Tas ir kā kurā klasē.»
Initai Zariņai no 4.vidusskolas, izsakot savas domas par sadalījuma iespaidu uz skolēnu zināšanu līmeni, šķiet: «Rezultāti nebūs citādāki.» Būtiskākās problēmas, pēc skolotājas domām, ir laika trūkums un grūtības, kuras rodas, atdalot abus priekšmetus: «Skolēniem ir grūti visu paspēt. Tagad ir divreiz vairāk mājas darbu, pašiem skolotājiem arī ir jāiegulda divreiz vairāk darba un laika. Skolēni nesaskata kopsakarības starp abiem mācību priekšmetiem – tie tiek uztverti kā savstarpēji nesaistīti. Ja atkal ieviestu veco programmu, tad vajadzētu samazināt tieši pasaules vēstures apjomu.» Taču I. Zariņa ir novērojusi, ka skolēniem patīk un interesē tieši Latvijas vēsture. To skolotāja uzskata par vienu no sadalījuma plusiem.
Foto: K.Cēsniece