«Iedzīvotāju zināšanas nodokļu un grāmatvedības jautājumos ir ļoti nepilnīgas, un tā vietā, lai iedziļinātos un saprastu, kas un kāpēc jāmaksā, daudzi izvēlas strausa politiku un izvairās no komunikācijas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID),» uzsver SIA «KPNG birojs» valdes locekle un LLU lektore Aļona Irmeja, kuras pamatnodarbošanās ir studentu, topošo grāmatvežu un uzņēmēju izglītošana grāmatvedības un nodokļu jautājumos.
«Neticu, ka cilvēku attieksmi pret nodokļu nomaksu iespējams mainīt ar reklāmas kampaņu palīdzību. Diemžēl neuzticība pret godprātīgu nodokļos samaksātās naudas izlietojumu sabiedrībā ir iesakņojusies pārāk dziļi. Tādēļ vairāk uzmanības būtu jāpievērš sabiedrības izglītošanai, skaidrojot, kam tiek izlietota cilvēku samaksātā nauda,» saka A.Irmeja.
No šī gada ieviestas vairākas izmaiņas nodokļu politikā – kuras no tām visvairāk satrauc uzņēmējus un viņu grāmatvežus?
Pie izmaiņām mēs jau esam pieradināti, jo tās ir katru gadu, tomēr visvairāk jautājumu ir par jaunajām lietām – tā saukto solidaritātes nodokli, diferencēto neapliekamo minimumu, mikrouzņēmumu darbības nosacījumiem. Rodas iespaids, ka Saeimā tiek pieņemti jaunie nosacījumi un tikai tad tiek domāts, kā tos ieviest. Lielā steigā tiek rakstīti Ministru kabineta noteikumi, un neviens, tostarp VID, nevar paskaidrot, kā rīkoties konkrētās situācijās. Grāmatvežiem atliek improvizēt, kas tik nopietnā lietā kā nodokļi nav labākais risinājums.
Vai jums ir skaidrs, kā praksē tiks ieviests progresīvais neapliekamais minimums?
VID ir skaidrojis, ka grāmatvežiem nekas nemainīsies, jo cilvēkam pašam būs jāvēršas dienestā un jāatgūst pārmaksātie nodokļi, tomēr šaubos, ka tas notiks tik gludi. Jau kopš 2014. gada vidus esam atteikušies no algas nodokļu grāmatiņām papīra formātā un darba ņēmējam pašam jāreģistrējas VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā. Daudziem, īpaši lauku iedzīvotājiem, tas sagādā grūtības, un grāmatveži joprojām palīdz šiem cilvēkiem sagatavot iesniegumus papīra formātā. Tādēļ esmu pārliecināta, ka daļa darbinieku nemaz neizmantos šo iespēju.
Ik gadu diskutējam par to, cik liels vai mazs ir nodokļu slogs Latvijā. Kāds ir jūsu skatījums šajā jautājumā?
Lai cik lielas vai mazas būtu nodokļu likmes, tās tāpat nevienu neapmierinās. Uz to var skatīties no divām pusēm. Uzņēmumi, kuri tirgū strādā ilgāku laiku un kuriem ir stabils apgrozījums, daudz mazāk runā par nodokļu likmēm, jo, salīdzinot ar vidējiem Eiropas rādītājiem, kopējais nodokļu slogs Latvijā nav tas augstākais. Cita situācija atklājas, ja mēs skatāmies uz darbaspēka nodokļiem. Piemēram, ēdināšanas uzņēmums ar 3000 eiro apgrozījumu mēnesī nevar samaksāt pat minimālo algu vairākiem darbiniekiem pēc standarta nodokļu likmēm, un šādā situācijā mikrouzņēmumiem piedāvātā deviņu procentu nodokļa likme ir risinājums, lai šis uzņēmums varētu pastāvēt.
Mikrouzņēmumu nodokļa režīms bija viens no karstajiem kartupeļiem debatēs par valsts budžetu. Kādēļ biznesa vide, tostarp lielās uzņēmēju organizācijas, tik ļoti aizstāv šo uzņēmējdarbības formu?
Daudzi uzņēmēji ir radoši un cenšas izmantot mikrouzņēmumus, gan lai izvairītos no nodokļu nomaksas, gan lai izmēģinātu jaunas biznesa jomas. Jāatzīst, šī valsts piedāvātā iespēja bieži vien tiek izmantota ļaunprātīgi, tomēr savā praksē esmu saskārusies arī ar daudziem pozitīviem piemēriem. Galvenokārt tie ir ģimenes uzņēmumi vai sava hobija legalizācija. Arī mana pamatnodarbošanās ir lekciju lasīšana, un, tikai pateicoties mikrouzņēmumu nodokļa režīmam, varu atļauties nodarboties arī ar savu hobiju – praktisko grāmatvedību. Ja šajā jomā tiks veikti kādi grozījumi un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji vairs nevarēs strādāt kā mikrouzņēmumi, būs jārēķina, vai varu to atļauties.
Vai iespēja nopelnīt 720 eiro mēnesī (maksimālais atalgojums, kuru var saņemt mikrouzņēmuma darbinieks – red.) ir tik vilinoša, lai riskētu un mestos biznesā?
Kā kuram. Ja cilvēkam tā nav pamatnodarbošanās, tad noteikti. Saviem klientiem vienmēr uzsveru visus ierobežojumus, kas ir jāņem vērā, izvēloties strādāt kā mikrouzņēmumam. Viens no lielākajiem trūkumiem ir ierobežotās sociālās garantijas, tomēr cilvēki galvenokārt dzīvo šodienai un par to, kas būs rīt vai tad, kad ģimenē pieteiksies bērniņš, nedomā. Kādai frizierei, kurai palīdzēju kārtot grāmatvedības jautājumus, pēc rokas traumas ārsts aizliedza strādāt profesijā. Ņemot vērā, ka viņai bija mikrouzņēmums, neko vairāk par minimālo valsts atbalstu (piemēram, GMI) saņemt nevarēs. Bieži vien īstermiņa ieguvumi lielākas algas veidā neatsver nākotnes zaudējumus, kurus var nest nepietiekamā sociālā aizsardzība, īpaši gadījumos, ja mikrouzņēmums ir cilvēka vienīgā darbavieta. Kā vēl viens nopietns mikrouzņēmumu trūkums jāmin izaugsmes iespējas, jo bieži vien uzņēmuma izaugsme tiek mākslīgi bremzēta, lai nezaudētu mikrouzņēmuma statusu.
Vai ir pārliecība, ka, samazinot nodokļu slogu, pēkšņi visi sāks tos maksāt?
Kopumā sabiedrībā valda nihilistiska attieksme pret nodokļu maksāšanu, cilvēki neredz tam atdevi, vismaz tādā izpratnē, kā viņi to vēlētos. Pirmais jautājums, kas atskan no studentiem grāmatvedības lekcijās, ir par to, kā nemaksāt, nevis par to, kā pareizi maksāt nodokļus. Izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir iesakņojusies pārāk dziļi, lai to varētu mainīt ar atsevišķiem nodokļu samazinājumiem vai informatīvajām kampaņām. Vairāk strādā VID kampaņa ar čeku pārbaudi, jo cilvēkiem patīk pasūdzēties. Tas būs arī veids, kā konkurenti varēs viens otru vairāk uzraudzīt.
Viens no veidiem, kā uzņēmēji izvairās no nodokļu nomaksas, ir tā sauktās aplokšņu algas. Par šo pārkāpumu plāno piemērot kriminālsodu – vai tas dos rezultātu?
Vai dzērājšoferu likšana cietumā deva rezultātu? Ar šo soda mēru būs līdzīgi. Tie, kas ar to nodarbojas, kļūs vēl uzmanīgāki un izdomās arvien jaunus veidus, kā apiet likumu. Sodu paaugstināšana bez citām aktivitātēm nestrādās, jo visu tāpat nav iespējams izkontrolēt. Tas atkal ir stāsts par attieksmi. Viens piemērs: pavisam nesen jaunam uzņēmējam, kurš nodarbojas ar lietotu automašīnu tirdzniecību un bija nostrādājis tikai astoņus mēnešus, VID veica tematisko pārbaudi un konstatēja, ka ir pārkāpti ierobežojumi attiecībā uz skaidras naudas darījumiem, kur viens darījums nedrīkst pārsniegt 7200 eiro. Rezultātā uzņēmējam tika uzlikts sods 2000 eiro apmērā. Netika ņemts vērā arguments, ka automašīnas nebija iespējams iegādāties ar pārskaitījumu un vienīgais iespējamais darījuma veids bija skaidrā naudā. Turklāt citās ES valstīs neapstāv šādi ierobežojumi. Cīnoties pret ēnu ekonomiku, ir pieņemts regulējums, kas ierobežo konkrētas nozares darbību. Turklāt bieži vien noteikumi tiek dažādi interpretēti. Šādas situācijas arī neatgriezeniski maina uzņēmēju attieksmi gan pret VID, gan pret valsts institūcijām kā tādām.
Skaidras naudas apgrozījums Latvijā joprojām ir aptuveni 40 procenti no visiem norēķiniem – tā ir objektīva nepieciešamība vai mūsu ekonomikas īpatnība?
Ir nozares, kur joprojām nevaram iztikt bez skaidras naudas, bet tas nav tādā apmērā. Šāds skaidras naudas darījumu īpatsvars liecina par ēnu ekonomikas klātbūtni, jo jebkurš darījums skaidrā naudā paaugstina riskus.
Vai iespēja startēt valsts un pašvaldību iepirkumos pietiekami motivē uzņēmējus neuzkrāt nodokļu parādus?
Tos, kuri startē šādos konkursos, – noteikti. Tomēr daļa uzņēmēju to, ka likums ir grozīts un nodokļu parādi nedrīkst būt arī konkursa izsludināšanas brīdī, pamanīja tikai pēc saņemtā noraidījuma. Šāds regulējums noteikti liks pievērst lielāku uzmanību grāmatvedības jautājumiem.
Kā jūs ieteiktu rīkoties jaunajam uzņēmējam – mēģināt pašam tikt galā ar grāmatvedību vai tomēr vērsties pie profesionāļiem?
Pamatlietas der zināt arī pašam uzņēmējam, lai saprastu, ko un kāpēc prasa grāmatvedis. Bet jārēķinās, ka labi sakārtota grāmatvedība prasa laiku un zināšanas, tādēļ, ja vien ir iespēja, labāk vērsties pie profesionāļiem pēc konsultācijas, lai izvairītos no nevajadzīgiem pārpratumiem.
Foto: Raitis Supe
4.6 °C,
3.7 m/s,
94.6 % 
4.6 °C,
3.7 m/s,
94.6 %